4.14 Latvijas lauku IA loma Latvijas IA.

Latvijas IA, kā liecina autora veiktā maģistratūras studiju pētījuma intervijas, izšķirošo lomu saskata: ES prasībās Latvijai, Saeimas un valdības politikas (t.sk.politiskās morāles) radikālās izmaiņās, Rīgas un citu lielpilsētu padarīšanā ilgtspējīgākas, visas sabiedrības izglītībā (komunikācijā) IA, vides zinātnē un tehnoloģijās, ražošanas un pakalpojumu padarīšanā ilgtspējīgākām ar vides instrumentu komplektu, dzīvesdarbības izmainīšanā (ilgtspējīgs patēriņš, dzīvesveids uc.), lauku ofensīvā uz IA. ES lomu kā dominējošo min NVO pārstāvji, kuri uzsver LR pilnīgu ignoranci pret jebkurām reālām IA iniciatīvām, ka piespiest kaut ko darīt IA jomā Latvijā var tikai ES prasības. IA- tā ir arī sabiedriska kustība, ko ar direktīvām nevar nodrošināt. Valsts līmenis? Manipulatīvas demokrātijas tipa parlaments un valdība ir arī citās Austrumeiropas zemēs, ar politiskiem līdzekļiem veiktie mēģinājumi ko grozīt Latvijā- sākot no Zīgerista, ,,Māras Zemes’’ un beidzot ar ,,kristīgām’’ partijām un Jauno Laiku beigušās ar fiasko. Taču IA frazeoloģiski skaitās valsts politikas sastāvdaļa. Lauku IA, citiem šeit minētiem spēku pielikšanas punktiem ,,slēptais’’ pamatmērķis, lai valsts vara Latvijā pēc iespējas veicinātu ofensīvu uz IA pasākumiem nacionālā mērogā. Kāpēc lauki? Jāsalīdzina ar citiem iespējamiem galvenajiem spēku pielikšanas punktiem IA ,,ķēdes izvilkšanai no ūdens’’ Latvijā. Rīga un citas lielās pilsētas? Tās labprāt izmanto Agenda21 un IA frazeoloģiju projektos. Taču tur apgrozās tik liela nauda un pragmatiski cilvēki, ka runāt par domāšanas maiņu IA izpratnē ir naivi. Izglītība? Pēdējo 20-30 gadu pieredze izgaisinājusi ilūzijas panākt pasaulē, Latvijā pagriezienu uz IA ar visas sabiedrības izglītības palīdzību. ,,Zaļi’’ kļuvuši tikai tie cilvēki, kuri jau bijuši tam gatavi: ar attiecīgu neegoistisku motivāciju vai tieši otrādi- saskatījuši izdevīgumu veselībai, ērtībām, modi uc. Vides slodzi ietekmējošākais vairākums nav izglītības ietekmē mainījies. Un nevar mainīties, jo izglītība var ietekmēt, bet ne grozīt vērtību orientācijas pamatu. Taču izglītību IA argumentējot ar sociāli- ekonomiskiem argumentiem, izvēloties efektīvākās metodes un mērķgrupas, izglītība var kļūt par svarīgāko instrumentu. Zinātne un tehnoloģija? Tā var paaugstināt patēriņa līmeni ekoloģiskās pēdas nospieduma ietvaros, bet ne nodrošināt to tik strauju un augstu kā sabiedrības vairākums vēlas. Efektivitātes rezultātā ietaupītos līdzekļus cilvēks iztērēs citur, kur izmaksas lielākas- mazāka efektivitāte. Attīrīšanas procesa nodrošināšana tādā līmenī, lai emisijas kopapjoms nepārsniegtu kritisko slodzi, prasa tādu resursu patēriņu, kuru saražošanai tiek radīta lielāka antropogēnā slodze nekā samazināta ar šo attīrīšanas iekārtu tās dzīves cikla laikā. Tajā pat laikā plaša IA tehnoloģiju ieviešana laukos ir reālo izmaiņu galvenā svira. Tas attiecas arī uz ilgtspējīgu ražošanu. Uz ilgtspējīgu patēriņu attiecas līdzīgi argumenti kā uz izglītību. Valsts: likumdevēji un valdība? Spēki, kuru intereses viņi īsteno, nav ieinteresēti reālā IA. ES? Pati neilgtspējīga. Autors nenoliedz nevienu no augšminēto spēku pielikšanas punktu būtisko lomu, bet tie integrējami galvenajā- Latvijas lauku IA kā tās sastāvdaļas. Kāpēc Latvijas lauki? Tur visefektīvāk ar IA var paaugstināt dzīves kvalitāti: energoefektivitāte, relatīvi lētāki un ērtāki komunālie un citi pakalpojumi (izglītība), būtiski uzlabots sabiedriskais, vietām- kopīgi lietotais personīgais un velotransports, veselīgs dzīvesveids, saglabājušās pašuzturēšanas tradīcijas, attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība un ekotūrisms, lauku īpašuma vērtības palielināšanās... Patreiz gan ,,optimalizācija’’ notiek nereti pretējā virzienā. Laukos, ja saglabā un veicina vietējo tautas demokrātiju, kā tālāk iesaka autors, vietējās kopienas ietvaros ir lielāka (ar izņēmumiem) savstarpējā atbildība par cilvēkiem un zemi. Lauku cilvēki ir tuvāk dabai un dabiskajam. Krīzes situācijā lauki ir pašuzturošas izdzīvošanas dzīvesvide. Lauki kompensē pilsētu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, laukos ir bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu galvenās bagātības. Lauki ir latviskās (baltu) mentalitātes un dzīvesziņas, kas liekama mūsu IA pamatos, veidotāja un glabātāja. Latvijas laukiem no IA viedokļa ir arī būtiskas problēmas: sadarbība (kooperācija), solidaritāte... Citu respondentu pretargumenti: laukiem nav jāpievērš uzmanība, jo tie tāpat jau ir ilgtspējīgi (diskutabli no ekoloģiskā aspekta, nepareizi no sociālā); lauki dod niecīgāku antropogēno slodzi nekā pilsēta. Lauki ir Latvijas teritorijas absolūti lielākā daļa, tādēļ arī tur šo niecīgo slodzi svarīgi saglabāt. Laukos zema ekoefektivitāte, kas saistītas ar samilzušām ekonomiskajām problēmām- tās ir IA iespējas. Visi respondenti IA saskata kā lineāru procesu, kas virzās no mazāk ilgtspējīga stāvokļa uz ilgtspējīgāku. Autors Latvijas un tās lauku lomu skata, pagriezienā no neIA uz ilgtspējīgu un periodā līdz tam. Lauku galvenā specifiskā loma ir šajā bremzēšanas laikā. Lielākais šķērslis patreizējai ofensīvai uz IA Latvijas laukos ir jau nostabilizējusies konvenciālā attīstības sistēma un domāšana.

Latvijas laukiem ir izšķirošā loma kā spēku pielikšanas punktam, lai panāktu ofensīvu uz IA Latvijā.

4.15Latvijas (Baltijas, Baltijas jūras baseina) IA- Eiropas IA modelis.

4.15.1 Baltijas jūras baseina valstis- ekoreģions?

Jau sadaļā par IA un Baltiju tika minēti dokumenti, ar kuriem tika izvirzīta vīzija, ka Baltijas jūras Baseins kļūst par līderi, jauna tipa modeli vides un ekonomikas jomā vienlaikus, sava veida ,,zaļo tīģeri’’ no analoģijas ar Dienvidaustrumāzijas ,,tīģeri’’- valstu grupu, kas piedzīvoja ekonomisku lēcienu. Tas lielā mērā būtu balstīts uz augstajām tehnoloģijām. Zinot, kur reāli atrodas pasaulē informācijas un augsto tehnoloģiju līderi (ASV, Izraēla, Japāna), kur- to straujas izaugsmes centri ar lielu potenciālu (Ķīna, Indija), tās šķiet vairāk ambīcijas, jo Baltijas jūras valstu grupa ir pārāk neviendabīga gan IA politikas, vides apziņas, gan zinātnes-tehnoloģiju, gan demokrātijas un ekonomikas jomā: Krievija, Austrumeiropa, Rietumeiropa, Ziemeļvalstis. Drīzāk daļu no šīs vīzijas varētu piepildīt Ziemeļvalstis kā reģions, ņemot vērā tās sabiedrības vides apziņas līmeni, tautas demokrātijas tradīcijas tajās. Sasniedzot vienlaikus augstu labklājības līmeni ar ekotehnoloģiju, ekoefektivitātes palīdzību, kā tas iecerēts šajā gudrās attīstības (smart development) koncepcijā, tas būtiski samazinātu slodzi uz šo reģionu, taču iedzīvotāji iegūtos līdzekļus izmantotu, lai patērētu aizvien vairāk preces no citiem raģioniem, kur notiek neIA, neilgtspējīga ražošana, tā atstājot tur savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Tā IA reģiona mērogā nebūtu ilgtspējīga globālā skatījumā, bet tieši Zemes kopējā nākotne visvairāk noteiks katra reģiona, katras valsts, lauku vai pilsētas nākotni, nevis tur notiekošie specifiskie procesi, politikas. Tomēr Baltijas jūras baseina valstu kopīgie centieni var panākt būtiskus sasniegumus neIA bremzēšanā gan reģionā kopumā, īpaši attiecībā uz Baltijas jūru, gan atsevišķās valstīs, bet atšķirīgi, piemēram, Krievijā un Vācijā.  ,,Baltijas reģiona IA kārti’’ var un vajag izmantot projektos un dokumentos, pamatojot un virzot Latvijas lauku un valsts kopumā IA ofensīvu.

4.15.2 Baltijas, Austrumeiropas iespējas IA.

Austrumeiropas bijušajām sociālistiskajām valstīm 1980-gadu beigās 90- to sākumā pavērās lieliska iespēja kļūt par jauna ekonomikas un attīstības ceļa līderēm- IA modeļiem vecajai pasaulei. Šīs priekšrocības bija:

- pārejas periods, jo kaut ko radikāli jaunu ir vieglāk ieviest tur, kur tāpat jau notiek lielas izmaiņas, nevis izkustināt stabilas ekonomiskas un politiskas sistēmas;

- Rio tikko bija noformulēta un visaugstākajā līmenī autoritizēta IA ideja un sasniegšanas programma: bija teorija un tās īstenošana bija pasaules aktuālāko norišu dienaskārtībā;

- Austrumeiropai, pielietojot sociāli centrētu, līdzīgi kā jaunattīstības zemēs, IA interpretāciju (ne vides- kā ,,vecās Eiropas’’ valstīs), tā nodrošinātu vienlaicīgu dzīves kvalitātes, t.sk.labklājības pieaugumu un tautu garīgo cerību (to ideālu daļēju piepildījumu, kas cilvēkus pulcināja cīņā pret iepriekšējo režīmu) īstenošanu, tā nodrošinot sabiedrības dominējošās daļas atbalstu IA;

- bija acīmredzama ,,attīstīto valstu’’ neIA kļūdu pieredze un jau jauni praktiski risinājumi (know how), lai no tiem izvairītos;

- bija pilsoniska- sabiedriski aktīva tauta,

- lielā teritorijas daļā bija labāka vides kvalitāte un mazpārveidotāka daba nekā ,,attīstītās valstīs’’.  

Baltijas valstīs (Igaunija, Latvija, Lietuva) papildus šīm priekšrocībām vēl bija:

- sabiedrību vienojošas ļoti ietekmīgas organizācijas- Tautas frontes,

- to cieša sadarbība, kas ļautu Baltijas valstīm uzstāties kā vienotam spēkam,

- pieredze un pašapziņa, kas iegūta kļūstot par klupšanas akmeni PSRS, novedot pie tās sagrāves;

- Latvijā un Lietuvā spēcīgu reālu iespaidu uz procesiem atstāja nacionālā apziņa (kam maza nozīme Rietumeiropas zemēs), mentalitāte, bet baltu dzīvesziņa vairāk kā citu tautu dzīvesziņas balstīta IA principos;

- bija Tartu universitātē izstrādāts teorētiskais pamatojums mūsu pašu IA ceļam (Our own way).

Šo Austrumeiropas priekšrocību neizmantošanas cēlonis ir vairāku determinējošu ārēju spēku mērķtiecīga darbība. Tie ir ,,attīstīto valstu’’ biznesa aprindas, to organizācijas, kas Austrumeiropu vēlējās padarīt par preču noieta, lētāka darbaspēka un ražotājiem vājāku prasību zemi, Krievijas noziedzīgās, biznesa un politiskās aprindas...Tā rezultātā ietekmīgas starptautiskas finanšu un ekonomikas personas un organizācijas gan atklāti ar līgumiem, gan necaurspīdīgās sarunās veicināja Austrumeiropas virzību uz viņiem izdevīga ceļa. Nevis sabiedrība nezināja par IA alternatīvu, bet šīs idejas izplatība netika adekvāti valstiski atbalstīta (atbildīgās ministrijas, valdība- nebija pat nacionālās, pašvaldību Agenda21 kustības), daudzi procesi tika ar normatīvo aktu, ekonomiskajiem instrumentiem virzīti pretēji IA. ,,Rietumu neformālie partneri’’ netieši veicināja korupciju, valsts nozagšanas sistēmas, ar ko bija pieredze manipulēt ar lēmumu pieņēmējiem jaunattīstības zemēs. Privatizācija, arī īpašumu atdošana tika virzīta tā, lai tā sākotnēji iegūtu plašas sabiedrības atbalstu, bet ar tālejošu mērķiem: sanaidot cilvēkus mantas dēļ- veidot materiālistisku ideālu patērētājsabiedrību, kā arī radīt pamatu ilgtermiņā ekonomiski nespējīgu sīkražotāju vēlākas ekonomiskās ,,aprīšanas’’ (pievienošanas augšminētajiem spēkiem) iespējai, ko redzam mūsdienās. Šāda notikumu virkne nebija unikāla ne Latvijai, kā cilvēki domāja, tās sliktās valdības dēļ, ne visai Austrumeiropai, bet mērķtiecīgi atstrādāts un virzīts process, kas izmantots jau daudzās jaunās valstīs. Būtiski negatīva nozīme bija arī tam, ka ,,attīstīto valstu’’ izglītotāju ietekmē IA Latvijā tika propogandēta kā līdzeklis vides aizsardzībā, neakcentējot sociālo ieguvumu. Visos šajos augšminētajos jautājumos autors ieguva pašpieredzi darbojoties kā LTF vides komisijas vadītājs 3.domē, LZP 1.programmas izstrādes gaitā, darbojoties starptautiskajās NVO EYFA un A SEEED Europe. Ekonomiskā grūtības un zināšanu trūkums (gan konvenciālo, gan IA) bija nevis šķērslis IA, bet varēja kļūt par tās galveno priekšrocību.

4.15.3 Latvijas IA- IA modelis Eiropai

Latvijai, neskatoties uz lielākās daļas kādreizējo priekšrocību zudumu vai samazināšanos pēc pārejas perioda, ir iespējams gan panākt ofensīvu IA jomā, bremzējot kopējo neIA tendenci, gan pēc radikālām neprognozējām pārmaiņām (skat.turpmāk- 2.etaps) būt par modeli pagriezienam uz IA. Šīs priekšrocības ofensīvai IA jomā:

- galveno ilgtspējības principu sakritība ar nacionālo mentalitāti,

- šo principu ievērošana stiprinātu latviešu ekonomiski- politisko lomu Latvijā,

- IA sociālās priekšrocības Latvijas laukos, salīdzinot ar ,,attīstītām valstīm’’,

- augsta bioloģiskā daudzveidība un vides kvalitāte, lielas mazpārveidotās teritorijas,

- IA ceļš jau tūlīt nabadzīgākajai Latvijas sabiedrības daļai (kas ir liela) nestu straujāku labklājības pieaugumu, bet lielākajai sabiedrības daļai- dzīvs kvalitātes paaugstināšanos (atšķirībā no ,,attīstītajām labklājības’’ zemēm),

- vēl nav noslēdzies pārejas periods no sociālisma uz kapitālismu, un izmaiņu procesā vieglāk kārtību ,,grozīt’’ nekā relatīvi stabilā ekonomikā,

- mazāku valsti vieglāk pārkārtot nekā Vāciju, ASV,

-Latvija atrodas labvēlīgākajā zonā Eiropā prognozējamās klimata izmaiņās,

- augstākas tautas demokrātijas tradīcijas nekā Krievijā,

- mazākā mērā nekā Igaunija tuvojusies ,,attīstīto valstu’’ mentalitātei.

Atšķirības nav tik būtiskas, lai līdzīgas priekšrocības kļūt pa IA ofensīvas ,,izredzēto zemi’’ nevarētu izmantot arī Lietuva un vēl kāda Austrumeiropas valsts. Citi būtiski faktori, kas iespējami un nodrošināmi jebkur: izglītība IA, efektīvs ekonomisko instrumentu komplekts, IA zinātne un tehnoloģijas uc. Gan pie bremzējošiem, gan veicinošiem faktoriem var minēt ES prasības un globalizāciju. Jāprot negatīvās ietekmes (brīvais tirgus, reklāma, bērnu un pieaugušo psihes apstrāde caur plašsaziņas līdzekļiem uc.) bremzēt un pozitīvās (politiskie dokumenti, finansējums uc.) izmantot.

Skatīt pilnu priekšnoteikumu kopu, kas aprakstīta zemākminētajā modelī.

Priekšrocības Latvijai radikālu pārmaiņu gadījumā, kad vairs nav patērētāju sabiedrība:

- nacionālā baltu dzīvesziņa saskaņā ar IA un tās joprojām reālā ietekme uz Latvijas sabiedrību;

- pašuzturēšanas prasmes un tradīcijas: mums vēl sabiedrībā dzīvas daudzas sociālisma laikā iegūtās IA iemaņas/paradumi: sabiedriskā transporta lietošana, bojātu lietu remontēšana, vietējās (blakus savai pilsētai augušās) pārtikas tirdzniecības shēma, amatniecība, pašuzturēšana (ģimenes dārziņi, lopu turēšana, ogu un sēņu lasīšana mežā) uc.,

- garīguma vitalitāte- tā reāla ietekme uz daudziem cilvēkiem (ne tik pragmatiski);

- Latvijā jūtama ,,nostaļģija ‘’ pēc Atmodas laika vērtībām, pēc godīguma (,,Jaunā laika’’ panākumi vēlēšanās), daudzi turīgi cilvēki ir garīgos meklējumos,

- vērtību sabiedrības pārmaiņu aģenti mūsu vidū.

Vēsture rāda, ka jebkura zeme, kas pirmā nostājas uz jauno tehnoloģiju/pieeju ceļa, to savienojot ar savu nacionālo mentalitāti un garīgumu, ir pēc dažiem gadu desmitiem priekšā saviem uzvarētājiem karā, kolonizatoriem utml. Piemēri: pēckara Japāna, Izraēla, Vācija, vēlāk- Dienvidaustrumu ,,tīģeri’’. Latvijas iespēja ir tāda IA līmeņa sasniegšana Baltijas sadarbībā, ka esam modelis ES ietvaros. Tā būtu mūsu niša. Bez savas lomas mēs būsim maza, citu izmantota province ES; latviešu tauta nebūs saimniece savā zemē, ja tās ekonomika nebalstīsies nacionālajā mentalitātē, bet, piemēram, tranzītā, finansu starpniecībā, kā tas bija, kad balstījās uz lielrūpniecību. 

Tātad Latvija var kļūt (un var nekļūt) par Eiropas vai Baltijas jūras baseina ,,pilotprojektu’’- IA modeli gan patreizējā patērētāju sabiedrības periodā, gan pēc radikālām globālām vai reģionālām/nacionālām izmaiņām.