Dažu problēmu (pēc nozarēm) apraksti.

Enerģētika

Tās dominanti citu problēmu vidū nosaka ietekme uz klimata izmaiņām un citām vides jomām, pakalpojuma sociālā nozīmība un relatīvi augstās cenas patērētājam, salīdzinot ar citiem komunāliem pakalpojumiem, lielās iespējas tās samazināt (energoefektivitāte), enerģijas (kurināmā) resursu (naftas) drīzā izsīkšana, piegādes drošība (Eiropai gāze no Krievijas, nafta no Tuvo Austrumu konflikta zonas), ražošanas drošība (AES). Enerģētikas stratēģijā par galvenajiem virzieniem tiek uzskatīti energoefektivitāte, ,,tīrāki’’ enerģiju avoti (saule) un tehnoloģijas (zudumu novēršana pārvadē), atjaunojamie (ūdens) un vietējie resursi (biomasa, biodegviela, atkritumi), siltuma un elektrības vietēja ražošana- patēriņš (saules kolektori un baterijas). Latvijas lauku IA galvenā loma no sociālā aspekta ir energoefektivitātes paaugstināšanai, kas samazinātu izmaksas: ēku siltināšana kompleksā ar ventilāciju, trašu siltumizolācija, pāreja uz videi draudzīgu vietējo kurināmo- biomasu katlu mājās, individuālu apsildi, tai skaitā  ar siltumsūkņiem, pāreja uz energotaupošu iekštelpu un āra apgaismojumu, sadzīves tehniku mājsaimniecībā.

Ūdenssaimniecība

Ūdensapgādes galvenās problēmas ir dzeramā ūdens kvalitāte (ieguve, attīrīšana), īpaši Rīgā, kur iegūst no apdraudētiem avotiem: Daugavas (notece no gudrona ,,dīķa’’, celulozes rūpnīcas iecere), zudumu un avāriju novēršana tīklos, energoefektīvas sūkņu stacijas, nepiesārņojoši ūdenstorņi, spiediena nodrošināšana atzaru galos un augšējos stāvos (sacilpošana), un beigu beigās- ūdens piegādes pašizmaksa un tarifs (attīstībai). Decentralizētas ūdens apgādes problēmas no gruntsūdeņiem laukos ir bieži izplatītais augstais nitrītu saturs vietēju piesārņojuma avotu dēļ (mēslu krātuvju, sauso tualešu tuvums akai); no artēziskajiem ūdeņiem- daudzu vairs neizmantotu artēzisko urbumu pamešana, pat ar vaļējām atverēm, kas ļaunprātības gadījumā rada piesārņojuma draudus simtiem kilometru attālumā. 

Kanalizācijas centralizētās sistēmas galvenās problēmas ir kolektoru tīklu pārklājuma nesakritība ar ūdensvada tīklu un/vai droša savākšanas sistēma no individuālajām ēku krājtvertnēm,  noplūžu no kolektoriem novēršana, elektroefektīvas sūkņu stacijas, kvalitatīvas attīrīšanas ietaises un to darbības monitorings, ar to saistīts pašizmaksas un tarifu jautājums. Decentralizētas kanalizācijas problēmas ir noplūdes no vecām krājtvertnēm vidē (īpaši no sanitārā viedokļa nevēlami un izplatīti mazpilsētās, mazdārziņos), nelegāli notekūdeņu izvadi grāvjos, upēs. Labi IA risinājumi, kur iespējams, ir notekūdeņu iesūcināšana, individuālās ēku attīrīšanas ietaises, hermētiskas krājtvertnes, seperātās tualetes (atdala un vēlāk atsevišķi izmanto urīnu un fekālijas- bez ūdens izmantošanas noskalošanai un ar pareizu ventilāciju), inženierekoloģiskie risinājumi, tai skaitā enerģētiskās koksnes (krūmu) audzēšana šķeldošanai. Visas augšminētās IA problēmas jārisina Latvijā, tās ietver vides, sociālo (tarifu, veselības) un ekonomisko aspektu (kredīti, budžets uc.)

Transports

Tā ir neilgtspējīgākā nozare ES un Latvijā. Piesārņojums no transporta, ceļu būvniecība ir ar negatīvu tendenci kopējā ES vides politikas bilancē klimata izmaiņu, bioloģiskās daudzveidības, gaisa kvalitātes uc vides politikās. Īpaši emisiju gaisā dēļ aktualizējies gaisa un jūras transports. ES TEN (vienota transporta tīkla) megaprojekts (autoceļu savienošana, ātrgaitas dzelzceļš, lidostu attīstība) ir pretrunā ar IA pamatiem, nav veikts tā stratēģiskās ietekmes uz IA novērtējums. Latvijā 10 gados pēc neatkarības atgūšanas vieglo automašīnu skaits apmēram pieckāršojās, tika likvidētas vietējās dzelzceļa līnijas, pēdējos gados eksplozīvi pieaug pasažieru skaits Rīgas lidostā. Savukārt sabiedriskais transports nekad nav kļuvis tik pievilcīgs (pietiekami bieži reisi, nepārpildīts, iekļaujas grafikā, laipna apkalpošana, atstāj savu auto pilsētas pievārtē, pie dzelzceļa stacijas un dodies tālāk (park and ride) ar utml.), lai radītu vēlmi to izmantot cilvēkiem, kas var atļauties braukt ar personīgo auto. Latvijā atšķirībā no Lietuvas netiek veidotas kompleksas iespējas un veicināšanas programmas velosipēdu izmantošanai lielās un mazās pilsētās (drošas ceļu šķērsojumu vietas, veloceliņu- ielu tīkls (sistēma atsevišķu nesaistītu posmu vietā), drošas stāvvietas pie skolām, augstskolām, kopmītnēm utt.).

Lauksaimniecība un mežsaimniecība, zivsaimniecība sīkāk sadaļā ,,Latvijas lauki’’

Rūpniecība

Tā kā lielie uzņēmumi Latvijā laukos netiek izvietoti, sakarā ar Latvijas lauku IA minams nelabvēlīgs novērtējams cukura ražošanas pārtraukšanai (varēja kaut vai pārprofilēt nozari uz biodegvielas ražošanu) un celulozes ražotnes iecerei (darbavietu zudums mazajos koksnes pārstrādes uzņēmumos laukos, Latvija zaudētu kontroli pār saviem mežiem, piesārņojums uc). Latvijas lauku IA rezultātā liela nozīme būtu vietējai ekonomikai: vietējo izejvielu pārstrādei un arī ar to nesaistītiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tūrisms un rekreācija.

Konvenciālais tūrisms nereti sagrauj vietējās ekosistēmas, kopienas kultūrvidi, atstāj piesārņojumu un atkritumus; peļņu saņem tūrisma firmas; ceļotāji nav īpaši ieinteresēti par vietējo dabu un kultūru, vai gluži pretēji- motivēti to ,,suvenīru’’ veidā paņemt līdzi vai ieraudzīt, neskatoties uz sekām (apmeklējot aizsargājamus dabas objektus), izbaudīt (sekstūristi). Ekotūrisms veicina vietējo iedzīvotāju iesaisti dabas aizsardzībā, jo viņi no tā gūst peļņu, uzturēšanās dabā tai kaitējumu nenodara. Ekotūristi ir nopietni ieinteresēti iepazīt tieši apmeklētās zemes dabu un kultūru. Reālajā dzīvē starp šiem abiem pretpoliem ir visdažādāko pakāpju pāreja. Latvijas lauku tūrisma kustība ir tuvāk ekotūrisma koncepcijai, dabas tūrisms (piemēram, ūdenstūrisms) cieš no nesakārtotības valsts līmenī (apmetņu tīkls, kurās nodrošināta atkritumu savākšana, tualete, droša ugunskura vieta un malka, informācija, kuras izmantošana ir obligāta un par to ir jāmaksā.). Ekotūrisms var kļūt par vienu no Latvijas lauku IA stūrakmeņiem, jo mums ir atbilstoši resursi: klusums, nepārblīvēta smilšaina pludmale, meži un purvi, mazpiesārņoti ezeri un upes, amatnieki, kolekcionāri un citas interesantas personības laukos.

1.1.1 B  Dažu sociālo un ekonomisko problēmu apraksti

Sociālās un ekonomiskās problēmas un jomas, kas visvairāk saistītas ar IA, ir veselība, izglītība, mājoklis, nabadzība/labklājība, pārtikas drošība un bads, nodarbinātība, sociālais taisnīgums, solidaritāte, nacionālā mentalitāte, patriotisms, drošība (dabas un tehniskās katastrofas- civilā aizsardzība, noziedzība, huligānisms, darba drošība, transporta negadījumi), kaitīgi ieradumi (smēķēšana, alkoholisms, narkomānija, mazkustīgums uc), nelabvēlīga ģimene (bērni, jaunatne), cilvēktiesības, personības identitātes deficīts, urbanizācija, iedzīvotāju pieaugums, migrācija, dzimumlīdztiesība uc. Lielākā daļa no tām aktuālas arī Latvijas laukos. Ar reliģiju saistītie jautājumi apskatīti sadaļā ,,Garīgums’’. Grāmatas apjoma dēļ šeit sīkāk izklāstītas tikai visprioritārākās jomas.

Veselība

Veselību nosaka secīgi: personības garīgā saskaņa ar sevi un apkārtējo pasauli (pozitīvisms, optimisms), vide, dzīvesveids(t.sk. pārtika) un sociālie apstākļi (darbs, drošība uc.), iedzimtība, un medicīnas līmenis (kā mazsvarīgākais faktors). Diemžēl medicīna ir ienesīgs bizness. Šī iemesla un cilvēku vēlmes un slinkuma dēļ piekoptā neveselīga dzīvesveida, garīgās nesakārtotības dēļ medicīnu patreiz uzskata par absolūti dominējošo faktoru indivīda un sabiedrības veselības aizsardzībā, kas ir neIA pieeja gan no dzīves kvalitātes, gan no resursu izmantošanas un vides piesārņojuma un tās draudu samazināšanas aspektiem. Vide ietekmē cilvēku un viņa pēcnācējus tik daudzveidīgi, ka prasa holistisku pieeju sabiedrības un indivīda veselībai, nevis tikai slimību profilaksi un ārstēšanu. Slimība ir sekas. Eiropā no sliktas gaisa kvalitātes (īpaši cietās daļiņas) ik gadus mirst ap 300 000 cilvēku, neskaitāmi darba kavējumi. Parasti novērst lielāko apjomu vides cēloņus, kas ietekmē veselību, ir daudz lētāk nekā zaudējumi no slimībām, traumām, mirstības. Taču ražotāji, kam tas rada papildus izmaksas, bloķē attiecīgus risinājumus. Vides ietekmi uz veselību pēta vides veselības zinārtne. Tā cieši saistīta ar arodveselību (īpaši darba apstākļi laukos). Mēs Latvijā nenovērtējam, kāda nozīme ir tam, ka mums ir pieejams tīrs dzeramais ūdens (izņemot daļa gruntsūdens aku)- pasaulē tam daudzās zemēs ir galvenā negatīvā ietekme uz veselību, ka sakārtojas atkritumu saimniecību, ka no lietošanas tiek izņemts svins (benzīns, baterijas), daudzi pesticīdi, sadzīvē un rūpniecībā izmantojamās ķīmiskās vielas, ka mums laukos ir daudz mazpārveidotas dabas, neliels iedzīvotāju blīvums (stresa mazināšana!) utt. Ilgtspējīgas medicīnas rīcībpolitikai jāietver arī plašu tautas medicīnas, ,,netradicionālo’’ medicīnas līdzekļu un metožu izmantošanu, cilvēka holistisku, nevis viņa slimības ārstēšanu, dzīvesveida un darba un dzīvesvides izmaiņas, ja nepieciešams. Jābūt nopietnai kompleksai veselības izglītībai skolās un pieaugušo izglītībā (t.sk praktiski, kā lietot augus utml.). Jādiferencē veselības apdrošināšanas apjoms pēc dzīvesveida vai dzīvesdarbības, no tās jāsedz arī izdevumi mācībām, veselības stiprināšanai attiecīgos veselības centros, piemēram, Vīdālē, veselības zemnieku saimniecībās, tautas sporta pasākumos utt.    

Izglītība

Izglītība ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, reizē tas ir viens no galvenajiem instrumentiem (ne)IA. Būtiska būtu ne tikai zināšanu un iemaņu apguve, radošuma veidošana, bet arī personības veidošana, vērtību izglītība, audzināšana. IA nav iespējama bez mūžizglītības, cilvēku pašpilnveides. Visās izglītības jomās jāintegrē izglītība IA. Sīkāk speciālā sadaļā.

Mājoklis

Ilgtspējīgs mājoklis un dzīvesveids ir IA- dzīves kvalitātes kā mērķa pamats. Mājokļa pietiekamība ir galvenais materiālais faktors, kas nosaka Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi (skat. Sadaļu ,,Dzīves kvalitāte). Mājokļa iekārtošana un uzturēšana sastāda mājsaimniecības izdevumu lielāko daļu, jo mazturīgāks iedzīvotājs, jo šī daļa lielāka. Tādēļ iespējamo IA risinājumu (siltināšana, siltuma, elektrības, gāzes, ūdens ekonomija un mērīšana, maksa par reāli patērēto) ir nozīmīgs IA uzdevums dzīves kvalitātes paaugstināšanā Latvijas laukos. Pašvaldībai būtu jāveic plānošana, iedzīvotāju informēšana, izglītošana, iniciēšana, koordinēšana, atlaižu piedāvāšana, kredīta garantēšanas- maksu par pakalpojumiem pieņemšanas sistēmas ieviešana (daudzviet ASV, Eiropā (sekmīgi izmēģināts arī Latvijā) darbojas sistēma, kā dzīvokļu, daudzdzīvokļa ēku siltināšanai, energoneekonomisku lampu, iekārtu nomaiņai kredītu ņem pašvaldības speciāls sociālais fonds, bet iedzīvotāji turpina maksāt komunālos pakalpojumus tieši šajā fondā tikmēr, kamēr ekonomijas reazultātā kredīts dzēsts. Uz ilgtspējīgu (ietverti tikai sociāli izdevīgi pasākumi) un veselīgu dzīvesveidu attiecas arī velotransporta vai sabiedriskā transporta izmantošana, pārmērīga TV un datora nelietošana, iepakojuma depozīta izmantošana, sadzīves ķīmijas aizstāšana ar dabiskiem līdzekļiem, veselīga pārtika uc. Sīkāk sadaļā ,,dzīvesdarbība’’.  

Nabadzība

Pasaulē no globālajām vides problēmām visvairāk cieš un ir apdraudēti tieši nabadzīgie. Latvijā nabadzības cēloņi ir fiziskie (vecums, invaliditāte), kaitīgi ieradumi (alkoholisms) un ģimenes apstākļi saistībā ar personiskajām īpašībām (daudzbērnu ģimene, neuzņēmība). Pēdējai grupai efektīvi var palīdzēt, piemēram, komunālo izdevumu samazināšanā, IA abpusēja ieguvuma pasākumi.

Pārtikas drošība

Pārtikas pieejamību apdraud klimata izmaiņas pasaulē, tās drošību piesārņojums, ķīmisko vielu aprite dabā, dabas resursu iztukšošanās un citas vides problēmas. Risinājums- vietējā ekonomika un bioloģiskā lauksaimniecība ir izdevīgs gan no vides aizsardzības, gan pārtikas drošības viedokļa.

Urbanizācija

Urbanizācija ir lielpilsētu izplešanās, kas saistīta nereti pasaulē ar sliktu gaisa kvalitāti, transporta ,,korķiem’’, atkritumu problēmu, noziedzību utt. Latvijā Rīgas izplešanās ir pretēji IA- sabalansētas attīstības starp pilsētu un laukiem principam. Patreiz Rīga neproporcionāli sabiedriskajam nozīmīgumam- vairākuma dzīves kvalitātei piesaista investīcijas, resursus, tai skaitā intelektuālos no laukiem.

Rurbanizācija ir pārejas posms starp lauku ciematiem un atsevišķām viensētām, starp kurām ir dabiskie biotopi. Izklaidus apbūvējot visu teritoriju, dabiskie biotopi tiek tiktāl sadrumstaloti, ka iznīcina dzīvnieku dzīves vidi (telpu) un pārrauj augu pārvietošanās koridorus, īpaši tas vērojams piekrastē, upju ielejās.

Nodarbinātība

Videi draudzīga ražošana parasti prasa vairāk darbaspēka, risinot vienlaikus bezdarba un vides problēmas. Valsts mērogā atmaksājas, ja nav jāmaksā pabalsti, kaut gan konkrētā nozare kļūst mazāk ekonomiski efektīva. To iesaka regulēt ar zaļo nodokļu reformu (skat IA ekonomiskie instrumenti).

Sociālais taisnīgums. Godīgums.

IA paredz nevis vienlīdzību, bet līdztiesīgas iespējas patreizējās paaudzes ietvaros un nākošām paaudzēm. Taču reāli netika Johannesburgas sociālā izlīguma samitā netika akceptētas kompensācijas par koloniālismu, verdzību, starptautiskā ekonomiskā sistēma nenodrošina pieeju pamatresursiem trešās pasaules valstīs, netiek pieņemts Brazīlijas modelis ekoloģisko problēmu novēršanas investīcijām atbislstoši valstu ,,ieguldījumam’’ to radīšanā, kas ir izrēķināts. Latvijā sociālais taisnīgums saistīts ar politiķu godīguma trūkumu, iekšpolitiku, kas neveicina vidusšķiru. Godīguma trūkums ir iespējams galvenais šķērslis abpusēja ieguvuma IA risinājumiem Latvijā. 

Demogrāfiskā situācija un migrācija, bēgļi

Apdzīvotības straujš pieaugums pasaulē tiek uzskatīts par vienu no ekoloģiskās katastrofas draudu cēloņiem (patērē vairāk resursu, vairāk piesārņojuma). Milzīgas atkritumu, piesārņojuma uc. problēmas izsauc iedzīvotāju migrācija uz lielpilsētām. Klimata izmaiņas liks pārcelties uz citām dzīves vietām tuvākajās desmitgadēs ap 40 miljoniem ekoloģisko bēgļu uz labvēlīgākām teritorijām, pie kurām pieskaitāma arī Latvija. Mūsu valsts sabalansēta attīstība nav iespējama, ja turpinās lauku apvidu pamešana un sociāli- ekonomiska atpalicība, ja zemes īpašumi nonāk ārvalstu turīgo cilvēku rokās.

Kaitīgi ieradumi

Alkoholisms degradē personību, nevar būt iespējama personības iesaistīšanās ne IA kā sociāli argumentēta ceļa, ne kā pilnvērtīgas attīstības procesā. Mazkustīgums saistīts ar vieglo auto lietošanas kultūru.

Drošība. 

Latvijas valsts drošību mūsdienās nenosaka mūsu militārais spēks, bet iedzīvotāju lojalitāte un patriotisms, NATO starptautiskās garantijas, dabas un tehnisko avāriju risku novēršana (vides riski un civilā aizsardzība), starptautiskais terorisms un bandītisms, globālās vai reģionālās ekoloģiskās katastrofas draudi, pandēmijas draudi utml. Būtiski aspekti ir transporta negadījumi, darba drošība, noziedzība, huligānisms. Ar vides ilgtspējas mērķiem cieši saistīta transporta negadījumu samazināšana, ja tiek samazināts autotransporta apjoms, ja par tā lietošanu jāmaksā pilnas vides un sociālās (avāriju seku) izmaksas. Ļoti neefektīva pagaidām ir vides pārkāpumu tiesiskā novēršana Arhūsas konvencijas ietvaros.  

Patriotisma trūkums.

Sava valsts, ar kādu lepoties, ir ne tikai līdzeklis, bet būtiska dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Jāatšķir Latviju ar tās dabu, tautu un izciliem cilvēkiem, garīgumu un kultūru no senatnes uz nākotni no patreizējās valsts sistēmas negācijām, visu to, ko apzīmē ar valsts nozagšanu. Cilvēkiem jāmāca šīs lietas nošķirt, lai mīlētu Latviju pirmajā izpratnē. Patriotismu krasi jānošķir arī no neiecietības pret citām tautām un zemēm, pat ja mums nepatīk to patreizējā situācija un politika. Patrotisms ir dzimtenes mīlestība bez naida klātbūtnes. Tajā ir altruisma klātbūtne, bez kā nav iespējama arī dabas aizsardzība un IA tās pilnvērtīgas attīstības izpratnē (skat.turpmāk attiecīgo sadaļu). Nacionālās identitātes integrēšana kā priekšnoteikums pēcpostmodernajā IA arī nav iedomājama bez patriotisma jūtām.