5.15 IA paradigma

VISPĀRPIEŅEMTO UN ARĪ SPECIFISKO (DZIĻĀS, RADIKĀLĀS EKOLOĢIJAS UC.)  IA PARADIGMU (IZPRATNES) PAMATĀ IR MĒRĶIS SAKĀRTOT (GLĀBT) PASAULI (vidi, dzīves kvalitāti, ekonomiskās un politiskās sistēmas utml.). LAI TO PANĀKTU, TĀS KĀ BŪTISKU VAI GALVENO UZDEVUMU IZVIRZA SABIEDRĪBAS VĒRTĪBU VAI/UN MORĀLES MAIŅU, BET TIK UN TĀ MĒRĶIS IR FIZISKĀS PASAULES GLĀBŠANA UN/VAI UZLABOŠANA, BET CLVĒKA VĒRTĪBU/ĒTIKAS MAIŅA- TĀ LĪDZEKLIS.

Autors piedāvā IA paradigmu, kas iepriekšminēto mērķi un līdzekli apmaina vietām:

IA (PILNVĒRTĪGAS ATTĪSTĪBAS) MĒRĶIS IR IZMAIŅAS PERSONĪBĀ TAGADĒJAI UN, ticīgo izpratnē- MŪŽĪGAI DZĪVEI, BET PASAULES: VIDES UN SABIEDRĪBAS SAKĀRTOŠANĀS BŪTU ŠĀDU IZMAIŅU SEKAS.

SAKĀRTOJOTIES CILVĒKAM, ARĪ PASAULE AP VIŅU SAKĀRTOJAS.

Tātad IA koncepcijas centrā ir jāliek nevis dabas un sociālās vides glābšana un/vai pilnveide, bet cilvēka garīgā sakārtošanās. Pagrieziens uz IA un IA stāvokļa sasniegšana (IA konvenciālā izpratnē) iespējama tikai IA pilnvērtīgas attīstības formā, kad sabiedrības dominējošai daļai nav vairs iespējama vai pieņemama patērētāju sabiedrības vērtību orientācija. Šāda situācija veidojas vai nu krīzes vai neprognozējamu, neprogrammējamu patīkamu norišu virknes rezultātā. Lai pārmaiņu brīdī Latvijā notiktu pagrieziens uz IA, tam jāsakrīt vienlaikus ar Garīgo un Zaļo Atmodu, un jau tagad var un vajag to veicināt. Šādā posmā personības un sabiedrības ietekmīgākās daļas vērtību, morāles izmaiņu un universālo garīgo likumsakarību pielietošanas rezultātā varētu notikt pāreja no nemitīga materiālo vajadzību pieaugumu uz optimālu, ar vides un sociālajām iespējām sabalansētu patēriņu, (kas vienlaikus radītu pilnvērtīgas dzīves (dzīves jēgas un satura) piepildījuma sajūtu daudzos cilvēkos), tā nodrošinot arī dabas un sociālās vides ilgtspējību- sistēmas dinamisku līdzsvaru.

Kāpēc IA mērķa un līdzekļa maiņa ir tik būtiska, izšķiroši nepieciešama, nevis vārdu spēle?

1) Cilvēka būtībai (,,dabai’’), jo īpaši mūsdienu materiālisma civilizācijai, optimāls patēriņš, kas ir IA pamatā, ir nepieņemams, un ar sapratni vien nepanākama pārmaiņa. Tam nepieciešams cits neegoistisks ,,dzenulis’’- mīlestība (vēlme rūpēties par) uz dabu, cilvēkiem (kurus ietekmē)... Tās avots, neatkarīgi vai cilvēks to apzinās, vai nē, kā ticīgie uzskata, ir Dievs, bet, kā pieņem nereliģiskie filozofi, kāds imperatīvs, kas ir ,,ielikts’’ cilvēkā pats no sevis, ne no kā neatvasināts. Tādēļ, piemēram, informācija par globālo klimata izmaiņu sekām vienam cilvēkam izraisa vēlmi pašam kaut ko darīt tā labā, bet citu atstāj vienaldzīgu. Cilvēkam un sabiedrībai atmoda ir spēja pāriet no vienaldzīgo, egoistisko kategorijas altruistiskajā, ja viņā notiek kāds ,,klikšķis’’, neizskaidrojamas izmaiņas, kas Bībelē formulētas kā ,,piedzimšana no Augšienes’’, ,,jaunas sirds ielikšana’’ utml.). Informācijas, izglītība IA sēkla tikai tad dod rezultātu, ja ,,krīt šādi sagatavotā augsnē’’. Tātad galvenais mērķis ir panākt šo ,,klikšķi’’ kā pirmcēloni IA atbilstošām vērtībām un morālei, panākt cilvēka, sabiedrības sakārtošanos- civilizācijas bojāejas procesa apturēšanu.

2) Visu reliģiju mērķis ir nevis šīs pasaules glābšana vai pilnveide, cilvēka dzīves kvalitāte- tātad arī nevis IA, bet personības mūžīgā dzīvība. Tādēļ, lai pilnvērtīgas attīstības (IA) procesā iesaistītu ticīgos, kas aiz sevis var vest citas mērķgrupas, lietotu garīgos instrumentus, cilvēka garīgai sakārtošanai ir jābūt mērķim, ne līdzeklim, jālieto reliģiskie argumenti.  

3) Pat, ja autora hipotēze ir nepareiza, cilvēka garīgā sakārtošanās un tā sekas nekad nebūs kļūda ne no viena ietekmīga pasaules uzskata viedokļa.

5.16 Atbalsta un iniciēšanas principi un formas (vadlīnijas) Latvijas lauku pagriešanai uz IA tās ofensīvai.

5.16.1 Principi

Neatkarības, nevalstiskuma princips. Profesionālu atbalstītāju princips. Mērķgrupu princips- katram savs saturs un formas. Prioritāšu princips (IA iniciatīvas grupas (komandas) un pārmaiņu aģenti- galvenie).

5.16.2Vadlīnijas.

 Jāveido vietējie IA iniciatīvas grupas un nacionāla mēroga IAC.. Jāveido to komandas. Jāveido programmas. Jāiniciē caur plašsaziņas līdzekļiem, internetu (mājas lapā, ar e-pastu), un tieši tiekoties ar cilvēkiem uz vietām. Jāīsteno pilotprojekti.

5.16.3 Vietējās IA iniciatīvas grupas un studiju apļi, to sadarbības tīkls. IA (iniciēšanas un atbalsta)centrs (ieceres apraksta kopsavilkums).

5.16.3A  IA iniciatīvas grupas

IA iniciatīvas grupas un to atbalsta centrs ir galvenais risinājums, ko autors piedāvā Latvijas lauku IA ofensīvai. Kāpēc nepieciešamas IA iniciatīvas grupas (komandas)? Pirmkārt: tas ir efektīvākais veids, salīdzinot ar citām IA iniciēšanas formām. Otrkārt- novadu apstākļos tā ir vienīgā pašu vietējo iedzīvotāju īstenota pārvaldes forma (neskaitot valsts varas pārstāvjus, pakalpojumu sniedzējus), kaut neoficiāla. Gan ietekmīgie cilvēki, gan vietējie iedzīvotāji izjutīs, ka ,,kaut kas trūkst’’- varas vakuumu. Kad būtu izveidojies Ilgtspējīgas attīstības centrs vai cita atbalsta forma, tiktu sākotnēji vienlaikus izplatīta ideja par IA iniciatīvas grupām plašsaziņas līdzekļos un atsevišķām pašvaldību ietekmīgām personām piedāvāts iesaistīties pilotprojektā, pieredzi apkopotu, popularizētu, mēģinot ar iniciēšanas un atbalsta palīdzību to pārvērst par kustību. IA iniciatīvas grupas var veidoties ap ciemiem (Vīdāle, Ciecere utml.), bijušo pagastu mērogā, ap mazpilsētām, novadu mērogā, varbūt pat pa interešu grupām. IA iniciatīvas grupu izveidei ir arī ļoti būtiski pretargumenti. Galvenie ir divi: kūtrums un LEADER+ grupu iespējas finansēt ieceres. Citi: nevēlēšanās sadarboties, laika trūkums, attīstības programmas, kurās it kā viss jau pateikts, par ko sīkāka kritika attiecīgās sadaļās. IA iniciatīvas grupas projektus var īstenot par LEADER+ finansējumu. Ilgtspējīgas attīstības centru lietderību (motivāciju), salīdzinot ar citām alternatīvām, katram tā dalībniekam un sabiedrībai nosaka domāšanas maiņa savas un vietējās dzīves kvalitātes paaugstināšanai ar izglītību (nav ne LEADER+, ne plānošanā), pašu izvēlētas un realizētas prioritātes no pēc kompleksa izvērtējuma (nav LEADER+), pašu interešu aizstāvība novadā, un Latvijai- kā kustība IA veicināšanai nacionālā mērogā.

5.16.3B  Studiju apļi

Ilgtspējīgas iniciatīvas grupas apvienotu lēmumu pieņemšanu/ īstenošanu (ko veic paši) ar šo jautājumu risināšanai un IA izpratnei nepieciešamo izglītību. Studiju aplī pulcinātu tikai brīvprātīgi motivētus vietējos ietekmīgos cilvēkus, ne pēc vajadzīgiem amatiem un ietekmes kā Leader+. Tiktu piedāvāta metodoloģija un IA tematika, no kuras vietējie izvēlas sev aktuālu tēmu un sagatavojamo produktu (projektu?). Studiju apļi apvienotu pašmācību un diskusiju, kura rezultātā nonāk pie kopējiem risinājumiem, viedokļiem. Tā nav mācību priekšmetu vai tēmu apguve, bet problēmu risināšanas izglītība.Tie apvienotu mācības un tautvaldības demokrātiju, mācības un praktiska produkta izstrādi. Studiju apļu praktiskai pusei ir jāveido pielietojams produkts. Tās varētu būt arī rīcības.

Rīcības uz vietām varētu pēc sarežģītības iedalīt 4 pakāpēs:

*plānošana/projekti- programma (attīstības plāns) un tam atbilstoša projektu pakete,

*pašvaldības  funkciju ikdienas problēmu/uzdevumu risināšana pēc IA principiem, videi draudzīgu preču/pakalpojumu iepirkums pašvaldības un to funkciju pildošajām organizācijām: skolām, bērnudārziem, slimnīcām utt;

*.brīvprātīgo vienošanās pielietošana (vietējā Agenda21) starp pašvaldību, sabiedriskajām organizācijām un biznesu (t.sk.zemniekiem), kuru rezultātā var atļauties tādus risinājumus, uz ko likumdevējs nedod pašvaldībai tiesības ,,komandēt’’ uzņēmējdarbību, sabiedriskās organizācijas, draudzes utm.), bet ko var ,,sarunāt’’;

*kopēju (bijušo pagastu) prasību, nostājas formulēšana un lobēšana novada domē.

IA iniciatīvas grupas un studiju apļi būtu saderīgi kā cimds ar roku.

Galvenais ārējais šķērslis un vienlaikus varbūt iespēja ir, ņemot vērā Latvijas lauku attīstības stratēģiskajā plānā 2007-2013.gadiem minēto, it kā ļoti līdzīgā LEADER+ plānotā iniciatīvas grupu apmācība. Tās atšķir, bet nekonfrontē, tikai IA ideoloģijas interpretācija, piemēram: vietējās kopienas pašuzturošās varas īstenošana uz vietas un lobēšana novadā; padziļināta izpratne par to, kā sistēmiski idenficēt sociāli- ekonomiskās un vides problēmas un risinājumus no abpusēja ieguvuma pieejas uc., kas izklāstīti šajā grāmatā.

5.16.3B IA iniciatīvas grupu  sadarbības tīkls

IA sadarbība nacionālā mērogā nepieciešama ne tikai, lai lauku IA kustība atstātu iespaidu uz Latvijas kopējo IA, bet arī, lai būtu grupu savstarpējs psiholoģisks atbalsts, iespēja veidot lielus projektus. IA iniciatīvas grupu sadarbības tīkla izveides un darbības divi veidi: caur centru un savstarpēji. Ņemot vērā Latvijas lauku attīstības stratēģiskajā plānā 2007-2013.gadiem minēto par LEADER+ programmu iniciatīvas grupu sadarbības organizēšanu, iespējams, ka IA iniciatīvas grupas var to izmantot.

5.16.3C  IA centrs (IAC)

 IAC nepieciešams IA iniciatīvu grupu iniciēšanai, to tīkla koordinēšanai un metodiskam atbalstam studiju apļu norisē. IAC izveides posmi: komandas izveide, programmas izveide, piedāvājums potenciāliem klientiem un pilotprojekti, tam visam pa vidu- stabila finansējuma piesaiste. Problemātiskākie posmi: komandas izveide (savietojami uzskati par IA, aizņemtība, pietiekošs stabils darba apjoms un finansējums IA centrā) un klientu piesaiste (atrast īsto vietu, īstos cilvēkus un īstos argumentus). Problēma, kas finansētu IAC izveidi. Vai tas var būt atkarīgs no īslaicīgiem projektiem un sponsoriem, lai īstenotu pēctecīgu programmu?  Galvenais ārējais šķērslis un vienlaikus varbūt iespēja ir, ņemot vērā Latvijas lauku attīstības stratēģiskajā plānā 2007-2013.gadiem minēto, it kā ļoti līdzīgā LEADER+ programmas sistēma. Tās atšķir, bet nekonfrontē, tikai IA ideoloģija.

5.17 Citi praktiskie priekšlikumi.

5.17.1 Dzīves kvalitātes attīstībai

5.17.1A  IA tehnoloģiju demonstrāciju, izglītības un izpētes centrs

Sīkāks apraksts pie izglītības sadaļā ,,Demonstrāciju centrs’’.

5.17.1B  Medicīnas rīcībpolitika un Veselības lauku centri

Ilgtspējīgas veselības aizsardzības rīcībpolitikai jāietver arī plašu tautas medicīnas, ,,netradicionālo’’ medicīnas līdzekļu un metožu izmantošanu, cilvēka holistisku, nevis viņa slimības ārstēšanu, dzīvesveida un darba un dzīvesvides izmaiņas, ja nepieciešams. Jābūt nopietnai kompleksai veselības izglītībai skolās un pieaugušo izglītībā (t.sk praktiski, kā lietot augus utml.). Jādiferencē veselības apdrošināšanas apjoms pēc dzīvesveida vai dzīvesdarbības, no tās jāsedz arī izdevumi mācībām, veselības stiprināšanai attiecīgos veselības centros. Tie varētu būt gan pašreiz veselības saimniecību (vada Māra Bergmane) kustības zemnieku saimniecību piedāvājumi, gan Vīdālē īstenotā uz kristietību balstītā veselības centra prototipi kā Vīdālē ,,Mežlīdumos’’, gan pēc Palangas parauga veidoti lieli kompleksi. To pamatideja- stiprināt veselības cēloņus, lai nav nepieciešama ārstēšana.

5.17.1C Seno lauku IA tehnoloģiju saimniecības- atraktīvas apguves centri 

Tā slēptais mērķis sagatavot daļu sabiedrības izdzīvošanai bez pašreiz pieejamām tehnoloģijām, ja notiek krīze. Taču tām jābūt lielām lauku saimniecībām, kurās apmeklētāji kādā nedēļā atraktīvi varētu apgūt naturālās saimniekošanas pamatus ar kādus 150 gadus vecām tehnoloģijām un darbarīkiem.

5.17.1D Vietējās pašuzturošās ekonomikas sistēmas

Pats vienkāršākais ir praktisks atbalsts (zeme, tehnika) tiem iedzīvotājiem, īpaši maznodrošinātajiem, kuri nav zemnieki, bet vēlas nodarboties ar pašpatēriņa zemkopību un lopkopību. Tā ir ne tikai sociālā palīdzība ,,zivs vietā dodot makšķeri’’, bet arī pašuzturēšanas iemaņas krīzei un ilgtspējīgas alternatīvas princips ražošanai peļņai, kurš savādākā formā būtu jāpārnes uz pēcpostmoderno sabiedrību. Otrs veids ir mazdārziņu saglabāšana. Šeit centrālā nozīme ir nevis praktiskajam guvumam, bet psiholoģiskajai nozīmei cilvēka saiknei ar zemi, augiem. Kā sistēmu jau varētu uzskatīt pašvaldības, Ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas grupas, kādas NVO, citas organizācijas koordinējošo lomu kooperācijai ēku siltināšanai, krājsabiedrības izveidei, lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanai vai resursu iepirkšanai utml. Komplicētākā sistēma ir uzņēmēju organizēta vietējās ,,naudas’’- datorizēti uzskaitītu punktu sistēma pie ,,kolektīva’’ bartera vietējās pirkšanas- pārdošanas. Šādas sistēmas pasaulē darbojušās lielākās administratīvās teritorijās, nodrošinot plašu pamatvajadzību: preču un pakalpojumu klāstu uzņēmumiem un tajos strādājošajiem. Vietējās pašuzturēšanas sistēmu princips: paši pieņem lēmumus- paši tos īsteno, lai kopīgi sevi pasargātu no valsts vai globālās ietekmes negatīvajām sekām. Tā ir praktiski īstenota IA, ,,izspiežot’’ neIA ietekmi.

5.17.1E Attīstības programmas un teritoriju plānojumi.

Jābūt būtiski papildinātai procedūrai sabiedrības iesaistei sabiedriskajās apspriešanā, atbilstōši jau Latvijā aprobētiem pētījumiem šajā jomā, akcentējot pragmātisku argumentāciju un individualizētu psiholoģisko metodoloģiju. Pētījumā, kas publicēts Science for Environmental Policy 124.izdevumā ,,Public consultation improve decision-making uzskaitīti 4 uzdevumi: ieskaidrot mērķgrupām mērķus, konkrētas sekas, uzņemties saistības ņemt vērā priekšlikumus un uz katru no tiem dot argumentētu atbildi, iesaistīt procesam pietiekošus resursus, nemitīgi uzlabot procesu.

5.17.1F Mājokļa energoefektivitātes paaugstināšana

Šis ir visefektīvākais, visuzskatamākais vietējās IA paaugstināšanas pasākums ar vislielāko atdevi gan ģimenes, gan komunālā līmenī. Izdevumi par siltumu ģimenei ir būtiski, tikpat lielas ir tā samazināšanas iespējas pat konvenciālās ekonomikas ietvaros, taču visaptverošam procesam nepieciešams liels vietējs iniciēšanas un koordināšanas darbs, ko var veikt pašvaldība, IAC. Tas ir iespējams pat valsts smieklīgi maz tam atvēlēto līdzekļu apstākļos, ieviešot vietējo sociālo fondu.

5.17.1G Videi draudzīga saimniekošana laukos

Natura 2000. Bioloģiskā un integrētā lauksaimniecība. Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi kā instruments subsīdijām un labākās pieejamās tehnoloģijas- A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai. Bioloģiski vērtīgo pļavu uzturēšana. Lauku buferjoslas nitrātu jūtīgās teritorijās. Nenoplicinoša mežsaimniecība. Lauku un ekotūrisms. Kompensācijas par aizsargājamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem. Lielo zālēdāju (re)introdukcija dabiskajās aizaugošās platībās. Atbalsts vidējai un mazajai uzņēmējdarbībai. Ūdensteču renaturalizācija un melioratīvo sistēmu sabalansēta ekspluatācija. Atkritumsaimniecības un ūdenssaimniecības sakārtošana.

5.17.1H Sociālā kohēzija

Pašvaldības iniciatīvu atbalsta (kopienu) fonds. Pašvaldības Sociālais fonds. Nabadzības izskaušanas programmas. Darbs ar nelabvēlīgo ģimeņu bērnu audzināšanas apstākļu radikālu maiņu uc..

5.17.1I  Koledžas programma lauku lēmumpieņēmējiem

Nozīmīga būtu koledža vai koledžu programmas vairākās izglītības iestādēs lauku lēmumu pieņēmējiem un tipveida kursi jaunajiem novada deputātiem un darbiniekiem par postmoderno kvalifikāciju minimumu, visu pašvaldības funkciju izpildi, pasniedzot to caur IA prizmu. Pašvaldības darbiniekam nepieciešamās modernās un postmodernās kvalifikācijas un zināšanas: plānošana (īpaši- stratēģiskā), komandas veidošana/pārveidošana, sava stila piemērošana komandas attīstības pakāpei, izvērtēšana, programmu, projektu sagatavošana, virzīšana un realizēšana, moderno tehnoloģiju pielietošana, t.sk. dators, saziņas līdzekļi uc, saskarsmes prasmes,oratora māksla, publicitāte, izglītotāja prasmes, prasme ātri apgūt jauno, mācīšanās iemaņas, 3-4 valodu prasme, lietvedība, grāmatvedība,  etiķete, tēls uc. Galvenais- pārzināt IA.

5.17.1J  Latvija- biosfēras rezervāts

1990-tos gados par šo ideju diskutēja radošo savienību sanāksmē. Tā mērķis varētu būt radīt tiesisku pamatu reālai IA Latvijas laukos. Biosfēras rezervātā neietilptu tikai 7 lielās pilsētas un to tuvākā apkārtne. Biosfēras rezervāta noteikumi iekļautu tādu veicinošu un ierobežojošu darbību, kādu neparedz ES prasības vispārējās teritorijās. Lauku pašvaldībām- kompensācijas no pilsētu ražotnēm un infrastruktūras par ekoloģiskās pēdas nospiedumu izmantošanu, par ekoloģiskajiem pakalpojumiem, tai skaitā biotopu saglabāšanu. Zemes īpašniekiem no nomnieka/pircēja pienāktos valsts noteikta maksa par kvalitatīvu (vides normatīviem aktiem atbilstošu) un pievilcīgu (bez cilvēka saimnieciskās darbības pazīmēm) dzīvesvidi. Tas nebūtu slogs valsts  budžetam. Virknei preču, pakalpojumu un darbību piemērot pilnu vides un sociālo izmaksu aprēķinu pēc produktu dzīves cikla, kas būtu savdabīga augsta muita vietējā tirgus aizsardzībai, tai skaitā intensīvās lauksaimniecības pārtikai, uz vietus gatavojamiem pārtikas produktiem, aizliegta intensīvā lauksaimniecība (ņemot vērā ārvalstu zemnieku aktivitāti), pieļaujot tikai integrēto un bioloģisko lauksaimniecību, labas lauksaimniecības prakses nosacījumu obligātums, ĢMO aizliegums utt. Biosfēras rezervāta statuss ietvertu arī virkni sociālu problēmu risinājumu. 

5.17.1K Rokasgrāmata Latvijas lauku IA

Ļoti konkrētas, praktiskas problēmu un to risinājumu rekomendācijas. Ietver tehniskos risinājumus, ekonomiskā izdevīguma aprēķinus un variantus (tai skaitā neko nedarot), finansu piesaistes iespējas, juridiskās nianses, prognozējamās izmaiņas ES rīcībpolitikas ietekmē. Domāta mājsaimniecībai, komunālai saimniecībai, zemniekiem un tipiskai lauku uzņēmējdarbībai.

5.17.1L IA problēmu datu bāze pētniecībai

Varētu tikt veidota šādu pašvaldībām, ministrijām uc. nepieciešamo pētēmo problēmu datu bāze, kuru izpēti piedāvāt studentiem.      

5.17.2 Pilnvērtīgai attīstībai

5.17.2A Garīgās IA vēstures brīvdabas muzejs

Īstenojot šeit ieteikto IA veicinošo pasākumu kompleksu, šis varētu būt tā noslēdzošais elements. To varētu izvietot blakus IA tehnoloģiju demonstrāciju centram, lai panāktu savstarpēji pastiprinošu efektu. To veidotu pasaules lielo reliģiju dievnamu (tempļu) veidā uzceltas būves, kurās tiktu izvietotas ekspozīcijas, kas vēstītu par IA idejas integrāciju šajās reliģijās. Tā centrā varētu atrasties hinduisma 4- 5 jumtu pagoda, kādas atrodas Nepālā Katmandu ielejā. Tas vienlaikus būtu arhitektoniski atraktīvi (budistu stupa tam nederētu), gan pasvītrotu Austrumu reliģiju nozīmi nākotnes globālajā IA praksē. Kristiešu dievnams ar virs tā esošu Kristus tēlu ar atplestām rokām kā pie Rio vai Barselonas, būtu novietojams augstākajā vietā, tā demonstrējot Kristus- Mīlestības ietekmes ienākšanu personības līmenī visās reliģijās, Labās Vēsts galotnes lomu reliģiju kokā. Lai raksturotu indiāņu, baltu un varbūt kādu citu pagānu Dievatziņas un dzīvesziņas vienotību, ekspozīcijas būtu izvietojamas palielināta mēroga viņu raksturīgos mitekļos, izņemot maoriem (ekspansīvi neIA pagānisms), kuriem ir krāšņi sakrāli kultūras centri mare. Garīgās IA muzejam jābūt ambiciozam ar pasaules nozīmi gan kā IA jaunās paradigmas izglītošanās centram, gan tūristu galamērķim. Tas jāīsteno tieši Latvijas laukos, ņemot vērā to garīgo vietu.

5.17.2B IA teorētiskā un praktiskā izskaidrošana ticīgajiem, iekļaujoties viņu mācību formās.

Ticīgajiem teorētiski jāizskaidro IA vieta viņu Svētajos Rakstos, folkloristiem- latviskajā dzīvesziņā un Dievatziņā. Jāparāda katra ticīgās personības globālā ietekme uz vidi un atbildība. Jāiemāca, kā rīkoties (know how). Lielākā daļa ticīgo patērētāju sabiedrībā rīkojas kā patērētāji, nevis saskaņā ar garīgo pieticības principu, jo viņi nezin, kā to praktiski darīt.

5.17.2C Pārmaiņu aģenti 

Iniciēt un veicināt pārmaiņu aģentu individuālu izglītību un sadarbību viņiem speciāli veidotos studiju apļos un tālmācībā ar Ilgtspējīgas attīstības centra palīdzību.

5.17.2D Svētvietu uzturēšana laukos

Atbalstīt to apzināšanu un saglabāšanu dabā, kultūrvidē. Sakrālās darbības tajās veicina Latvijas garīgo, dvēselisko (psiholoģisko, vajadzību) un fizisko sakārtošanos, ciktāl tās nepamatoti netiek konfrontētas ar citiem garīgās apziņas veidiem.

5.18 Citi teorētiskie priekšlikumi

5.18.1 Atziņas.

1.Latvijā nav IA un tā nevirzās uz to.

2.Latvija- latviešu zeme.

3.Izglītībā ietekmīgiem cilvēkiem patreiz būtisks uzsvars liekams uz to, lai savos lēmumos, izvēlēs, rīcībās viņi prastu saskatīt

- garīgās likumsakarības konkrētajā un otrādi,

-teorētiskās- vispārīgās atziņas praktiskajā un otrādi.

4.Reliģiju un konfesiju savstarpēja apkarošanās jāaizstāj ar sadarbību, ciktāl tas to starpā iespējams sabiedrības un vides sakārtošanā, lai, pārfrāzējot Raini: nevis gaisma ar gaismu lai cīnās, bet visas kopā pret tumsu.

5.Pie veiksmīgas ,,sagadīšanos’’ virknes Latvijā ir nepieciešama un iespējama 4.atmoda- vienlaikus Garīgā un Zaļā Atmoda pārejai no patērētāju sabiedrības uz vērtību sabiedrības dominanti, ar iespējamu ietekmi ES.

6.IA mācībā 2.etapam būtiski ir ne tik daudz mācīt kā pārkārtot pasauli, cik veicināt cilvēka iekšējo sakārtošanu, un tad pasaule ap viņu sakārtosies (un jāsāk ar sevi!!!).

7.Ja valsts pārvaldes pamatā nav sabiedrības intereses un godīgums, IA pēc būtības nav iespējama.

8.Neviens pētījums par lauku IA nebūs pamatots, ja tajā kā atslēgas vārds  nebūs analizēta vietējā reālā politiskā situācija (konkrēto varasvīru attieksme).  

      9.   IA ir garīgo vērtību pieaugums cilvēkā un dabas vērtību pieaugums uz Zemes.   

      10. Vietējās IA pārvaldības politikas mērķis ir izveidot vietējās IA tīkla kustību, kas varbūt iniciē būtiskas izmaiņas nacionālajā IA.

5.18.2 Papildus autora IA principi (papildus vispārpieņemtajiem)

• Garīgā un konkrētā vienotības princips: garīgu motivāciju un sapratni konkrētā darbībā;

• Vispārīgā un praktiskā vienotības princips: domāt/saprast vispārīgi (teoriju), rīkoties konkrēti (,,domāt globāli- rīkoties lokāli’’ norāda uz domāšanas un interešu mērogiem, ,,vispārīgi- praktiski’’ uz izpratnes dziļumu);

• Altruistiskā egoisma princips- attieksmē pret cilvēkiem un dabu, ar visu savu dzīvesdarbību domāt, ko varu dot, nevis iegūt, tā iegūstot visvairāk;

• Godīguma princips,

• Pašpilnveides princips,

• Motivācijas princips: rīcību nosaka motivācija, galvenā no tām- vērtību orientācija,

• Termiņa princips: IA mērķi, problēmas, risinājumi vienmēr jāvērtē ilgt spējas termiņā, tomēr dziļākajā būtībā tiem jāsniedzas tālāk par ES prognozes 50 gadiem, klimata izmaiņu pētījumu 100, 1000 gadiem, tiem jāiesniedzas mūžībā- gan Latvijas devuma, Zemes, gan cilvēka dzīves jēgas griezumā.  

5.18.3 Autora akcentētie IA kritēriji un indikatori (papildus esošajiem).

Autors uzskata, ka IA pamatkritēriji būtu a)spēja ilgt (sistēmas dinamiska stabilitāte), b) patēriņš: patēriņa sabiedrības (ne)esamība, kā nodrošināta optimāla dzīves kvalitāte un/vai pamatvajadzības un c)dzīves jēgas īstenošanas iespējas. Visos šajos pamatkritērijos integrējas vides, kultūras: sociālie, ekonomiskie, demokrātiskie, nacionālie un garīgie aspekti.

Indikatoru pamatojums.

Neilgtspēju var izraisīt dabiski procesi vai civilizācijas (cilvēka) rīcība. Dabiski procesi: vulkāna izvirdumi ar globālām katastrofālām sekām, planētas ass vai magnētiskā pola nomainīšanās vietām vai būtiska pārbīde, Zemes sadursme ar milzu asteroīdu vai ārkārtīgi spēcīgu starojuma plūsmu utml). Pret to ir iespējams veikt preventīvus pasākumus un tas tiek darīts, lai mazinātu šādu katastrofu sekas. Taču aktuālākās ir tās, kas rodas (ne)IA antropogēnās darbības rezultātā. Lai veiktu IA vērtējumu cilvēces darbībai, jānoskaidro cilvēka un sabiedrības, īpaši lēmumpieņēmāju rīcības motīvus. Visus trī minētos IA pamatkritērijus integrē vērtību orientācija, kā arī tās sapratne un interpretācija kā to pielietot konkrētā politiski ekonomiskajā sistēmā.

Izejot no augšminētā, autors ierosina izveidot 6 indikatoru grupas, kas raksturo:

1)indivīdu, lēmumpieņēmēju (ietekmīgo cilvēku) un sabiedrības kopumā vērtību orientāciju;

2)izpratni (interpretāciju), zināšanas, prasmes, dzīvesdarbību (dzīvesveidu, t.sk.ieradumus) saskaņā ar šo vērtību orientāciju;

3)politiski-ekonomiskās sistēmas un sociālpsiholoģisko šķēršļu (ne)labvēlīgo ietekmi uz šo vērtību/izpratnes īstenošanu dzīvē;

4)izdzīvošanai kritisko sistēmu dinamisko stabilitāti (ekoloģisko, ekonomisko, labklājības, drošības, veselības, nacionālo uc.);

5)pamatvajadzību apmierināšanas rādītājus;

6)saskaņu ar garīgajām likumsakarībām pārvaldībā un dzīvesdarbībā; indivīda dzīves jēgas, sociālās grupas (tautas, zemnieku, kristiešu, zinātnieku utt.) misijas izpratnes esamību un piepildīšanas iespējas.

IA būs tad, ja

-ievēroti IA principi;

-attīstību nedeterminēs tāda vērtību orientācija, kas veido patērētāju sabiedrību, piemēram, iespējamā alternatīva- ,,dot un pilnveidoties’’;

-sabiedrības ietekmīgākā daļa prot savietot vērtības (pārliecību) ar dzīvesdarbību,

-politiski- ekonomiskā sistēma (piemēram, peļņa kā pieauguma ,,dzinējs’’) un sociālpsiholoģiskie apstākļi nepadara IA neiespējamu;

-nav pārsniegta globālās ekosistēmas vai kādas citas eksistencei vitāli nepieciešamas sistēmas kapacitāte- tā neieiet kolapses (sabrukuma) fāzē;

-apmierinātas visu cilvēku pamatvajadzības, patēriņš nepārsniedz optimumu vides kapacitātes un starptautiskā taisnīguma ietvaros;

-IA ir uz vērtībām orientēta un ,,pilna ar tām’’- pilnvērtīga attīstība.

5.18.4 Autora ieteiktie citur neakcentētie IA instrumenti

Lūgšana, tiem, kas tic, ir visspēcīgākais instruments. Diemžēl, piemēram, kā autors pārliecinājās Hannoverē, luteriskā baznīca vides jomā akcentu lika uz ,,laicīgiem’’ instrumentiem: izglītību, akcijām, politiskām demonstrācijām- līdzdalību pārējās sabiedrības aktivitātēs. Ticīgā pamatinstruments ir lūgšana. Otrs autora akcentēts instruments ir meditācija kā ceļš uz Atklāsmes veicināšanu. Trešais instruments ne tikai zinātniekiem, bet jebkuras radošas profesijas cilvēkiem ir intuīcijas un radošuma (creativity) veicināšanas metožu komplekts, kas tiek lietots zinātnes metodoloģijā. Ceturtais instruments- ikvakara, iknedēļas, mēneša, gada strukturēta izvērtēšanas sistēma, lai izvērtētu paveiktā atbilstību stratēģijai un teorijai, iegūto pašpieredzi.

5.18.5 Lauku mērķgrupu ,,portreti’’ un tiem atbilstoša motivācija IA

Būtu lietderīgi izstrādāt sīkāku sagrupētu motivācijas jautājumu sarakstu, tabulu vai sazarotu modeli [frame], kuru izskatot būtu vieglāk izstrādāt katras mērķgrupas individuālo motivāciju kompleksu IA. Taču vienlaikus objektīvu pētījumu rezultātā būtu jāveido tipisko lauku mērķgrupu ,,portretus’’- izvēli nosakošo mijiedarbību kompleksus, kas tomēr ikreiz būtu jākoriģē- jāindividualizē. To izmantotu gan lai pārvarētu riskus praktiskajos projektos, plānos, gan vides zinātnes studentu darbos, lai to produkti būtu reāli īstenojami vai/un teorētiski derīgi kā ieteikumi.

5.18.6 LU VZPI argumentācijas hiarhija vietējās IA idejas ,,pārdošanai’’ studentiem un vietējiem.

Izstrādāt konkrētas argumentācijas hiarhija vietējās IA idejas ,,pārdošanai’’, kurai ir jābūt atbilstošai eventuālo vietējo ietekmīgo cilvēku uztverei. Šīs argumentācijas prioritātes vajadzētu būt vietējie individuālie un komunālie sociāli- ekonomiskie ieguvumi no IA, nevis dabas, vides (sevišķi globālās), ES utml.apsvērumi. Argumentācijai jābūt atbilstošai vietējās varas un mentalitātes, pilsoniskās sabiedrības specifikai, būtiskām juridiskajām, finansiālajām uc.detaļām.

5.18.7 Terminoloģijas ierosinājumi

Piedāvāju šādus terminus:

1),,IA’’ aizstāt (1.etapā) ar terminu ,,dzīves kvalitātes attīstība’’, pasludinot par vietējās IA mērķi iedzīvotāju dzīves kvalitāti veidā, kā viņi to pašreiz uztver, taču šis termins neietver visu IA spektru, bet tikai  abpusēja ieguvuma (vin-vin) gadījumu;

2),,IA’’ aizstāt (2.etapā) ar terminu ,, pilnvērtīga attīstība’’, kas nozīmē uz vērtībām balstītu attīstību- vērtību pieaugumu, ietverot arī dzīves kvalitāti; autors terminu ,,vērtību sabiedrība’’ pielieto tādai, kurā noteicošās ir garīgās- ,,mūžīgās’’, ,,vispārcilvēciskās’’ vērtības.

3),,vietējo Agenda 21 grupu’’ aizstāt ar sinonīmiem, ,,IA iniciatīvas grupa’’, terminu ,,iniciatīvas grupa’’ nevar lietot, lai nejuktu ar programmu ,,Leader+’’;

4),,nacionālo Agendu 21 un valsts mēroga IA kustību aizstāt ar terminu ,,Ilgotā Latvija’’, akcentējot cilvēkus padomāt, kādu Latviju viņi grib saviem bērniem; 5)ieviest terminu ,,ietekmīgi cilvēki’’, ar ko tiek paplašināts jēdziens ,,lēmumpieņēmēji (decissionmakers)’’, šai kategorijai pievienojot visus citus, kas ne tikai pēc ieņemamā amata būtiski ietekmē vietējo attīstību: uzņēmēji, pašvaldību un uzņēmumu vadošie darbinieki, NVO, baznīcu, zemnieku utml līderi, izglītotāji, ,,mūžīgie opozicionāri’’...

6)ieviest terminu ,,kvalitatīva dzīvesvide’’, ko attiecināt uz apvidiem, iezīmējot teritoriju plānojumos, kuros nodrošinātas visas normatīvo aktu prasības vides kvalitātes indikatoriem, kas noteikti normatīvajos aktos un ietekmē cilvēku veselību;

7)ieviest terminu ,,pievilcīga dzīvesvide’’, ko attiecināt uz vietām atļautai būvniecībai, kur līdz tam nav redzamas cilvēka darbības pēdas;

8)ieviest terminu ,,teosistēma’’ kā analogu ,,ekosistēmai’’, ar ko apzīmētu reālajā teritorijā esošo reliģiju (Dievatziņu) savstarpējo mijiedarbību un rezultējošo iedarbību uz sabiedrību; tas nepieciešams analizējot Garīgās Atmodas tematiku

9)ieviest terminu ,,pēcpostmodernisms’’, kas attiecas uz laikmetu pēc postmodernisma;

10)ieviest terminus Zaļā un Garīgā Atmoda: Zaļās Atmodas pazīme ir nozīmīgas sabiedrības daļas pāreja uz videi draudzīgu rīcību un tās izpratni, tā saistīta ar ciešu dažādu vides organizāciju sadarbību; Garīgā Atmoda saistīta ar ietekmīgākās sabiedrības daļas pāreju uz garīgo vērtību dominanti personībās, ar sabiedrības pārvaldi, ņemot vērā universālus garīgos pamatlikumus, ciešu sadarbību un labvēlīgu attieksmi starp konfesijām, reliģijām, Dievatziņām; Zaļā un Garīgā Atmoda var notikt neatkarīgi viena no otras, nesakrist laikā, bet 2.etapā būtu vēlams to vienlaicīgums; 

11)ieviest jēdzienus arhaiskais (un attiecīgi postsociālistiskais, mūsdienu, pēcpostmodernais) cilvēku uzvedības un uzskatu modelis, lai raksturotu patreizējo Latvijas lauku dzīvi; arhaiskais ir patriarhālā paliekas ģimenē, naturālajā saimniecībā uc., postsociālistiskais- uzskats, ka kādam: valstij, pašvaldībai, NVO utml. tev jāpalīdz, nespēja atbildēt par savu dzīvi; mūsdienu- cilvēki, kas patreizējos mainīgajos apstākļos jūtas un orientējas ,,kā nieres taukos’’; pēcpostmodernais- uz garīgumu, ideju realizēšanu, sabiedrisko labumu tendēti uzskati un rīcība. Latvijas sabiedrības enerģiskākā daļa pašreiz tiecas pāriet (vai jau pārgājusi) no pēcsociālistiskā uz moderno patērētāju domāšanu, dzīvesveidu, cilvēku attiecībām (sabiedrību).

5.19 IA nav utopija.

Sākot jebkuru nodarbību par IA, jāsastopas ar attieksmi pret to kā utopiju. Cilvēki saprot, ka tā iespējama tikai tad, ja nemitīgi nepieaug materiālās vajadzības un patēriņš, ja ļaudis vairs nav egoistiski, ja ražošanas mērķis nav dzīšanās pēc aizvien lielākas peļņas. Cilvēki saprot, ka to ar pārliecināšanu un draudiem par cilvēces kopējo nākotni vien nevar panākt, ja jau reālas drīzas briesmas paša veselībai un dzīvībai nav pietiekoša motivācija, lai atmestu smēķēšanu vai nesēstos pie stūres dzērumā. To, ka tas tā ir, apliecinājusi arī 20 gadīga IA neveiksmīgas (nepietiekošas) ieviešanas pieredze ES, pasaulē. Un apgalvot pretējo, autors atzīst, ir utopija. Bez tam ļoti IA terminu ļoti diskreditējusi tā obligātā piesaukšana politiskajos dokumentos, plānos, projektos un runās pat pretēji tā saturam, lai tikai būtu ,,pareizs’’. No otras puses, noliedzot nākotni kā ilgt spējīgu, oponents faktiski apliecina ticību relatīvi drīzam ilgt nespējīgam, pastāvēt/izturēt nevarošam (don’t able to sustain) ,,pasaules galam’’; vēlmi ņemt pašam un sabiedrībai kopumā šīsdienas iegribām visu, ko var, kaut arī apzinās, ka tas ved uz postu. Vai nav vidusceļš starp šīm divām izpratnēm? Tieši tādēļ tapusi šī grāmata, uz to vērsta autora darbība, lai pārveidotu (transformētu) IA no utopijas par realitāti. Autora piedāvātās IA paradigmas centrā ir garīgums, kas pārvērš IA no utopijas par iespējamību. Garīgums- izmaiņas personībā un sabiedrībā, kas nenāk no viņa paša. Nākotnē ilgt noturīga (sustain able- kā angliski tulko IA) cilvēces- dabas mijiedarbības sistēma ir ne tikai iespējama- tā ir neizbēgama, jo nemitīgs antropogēnās slodzes pieaugums, kas jau tagad pārsniedz ekoloģiskās ietilpības robežas, ja to neapturēs brīnums, neatkarīgi no cilvēku gribas caur krīzi novedīs pie globālās ekoloģiskās- ekonomiskās- sociālās- politiskās- demokrātijas- vērtību/morāles sistēmas sabrukuma (kolapses), kura rezultātā radīsies cita sistēma, kas robežas nepārsniedz, ir līdzsvarā- ilgt spējīga. Jautājumi ir tikai, kas nāks patērētāju sabiedrības vietā, vai tā būs uz vispārcilvēciskām vērtībām orientēta sabiedrība; vai tā būs uzturēt/pastāvēt spējīga attīstība (IA) vai noturīga degradācija/stagnācija; vai mūsu civilizācija izvairīsies no bojāejas (un ne jau sava saprātīguma rezultātā) vai ilgtspējīga būs tās vietā radusies civilizācija.

 IA nav utopija. Vai nu būs IA, vai nebūs nekādas attīstības.

Secinājumi.

Ofensīva uz Latvijas lauku IA ir iespējama un nepieciešama patreizējās patērētāju sabiedrības ietvaros ar vietējiem sociāli- ekonomiskiem argumentiem, kā galveno mērķgrupu izvēloties ietekmīgos cilvēkus, veicinot, atbalstot un koordinējot to vietējās IA grupas un to interaktīvu studiju apļu un citādu praktisku izglītību IA vietējiem risinājumiem. Tam var būt katalizatora nozīme Latvijas IA radikālā pastiprināšanā un kalpot kā modelis Eiropas mērogā. Mums ir daudz aktīvu darbīgu saimniecisku cilvēku, kuri nezin vai negrib zināt savas nozares teorētiskos pamatus un perspektīvas, savas darbības ietekmes sekas citās jomās. Tāpat netrūkst zaļo un cita veida neformālo aktīvistu, kas zin gudri runāt, tikai neprot neko konkrētu no tā īstenot. Izglītībā IA dominējoša nepieciešamība ir iemācīt ietekmīgiem cilvēkiem domāt vispārīgās kategorijās (teorētiskās, globālās) un prast to pielietot savā darbībā, bet radoši domājošiem aktīvistiem- kā savas vispārējās atziņas konkrēti īstenot. Visiem, bet jo īpaši ticīgajiem, būtu vajadzētu zināt, ka pastāv garīgās likumsakarības un pienākumi, kas izriet no viņu mācības, un kā tās savienot ar reālo ikdienas dzīvi. 

IA kā dinamisks sistēmas stāvoklis iespējams tikai tad, kad patērētāju sabiedrība vairs nebūs iespējama. To var veicināt, bet ne šo pagriezienu panākt ar izglītību IA. To var izraisīt pašreiz neprognozējamu un neprogramējamu pozitīvu pārmaiņu virkne vai globāla krīze. Svarīgi, lai tādā brīdī notiktu pagrieziens uz pilnvērtīgu attīstību, ne degradāciju. To jāveicina pārmaiņu aģentiem. Ne jau visi ļaudis sekos pa IA ceļu, galvenais, lai uz tā būtu aktīvākie- ietekmīgākie.

 Autors piedāvā IA paradigmu, kurā fiziskās pasaules glābšana un dzīves kvalitāte nav IA mērķis, bet sekas tādai IA pēcpatēriņa sabiedrībai, kurā dominē vērtības, kuru pamats ir mīlestība (Agape kontekstā). Mērķu maiņa būtiski maina mērķgrupu, motivāciju, rīcību prioritātes, salīdzinot ar tradicionālo IA.

Tikai sakārtojoties cilvēkam, vide ap viņu sakārtosies!

 IA ir ceļš, patiesība un dzīvība.

Autora pilnvērtīgas attīstības (IA) simbols (zīme).

Zīmes (simboli) ir vislakoniskāk nodotā informācija. Tās domātas ne tikai komunikācijai.. Zīmes ietver vairākus elementus un uztveres slāņus. Zīmes sinerģiski dod daudz vairāk nekā tās veidojošo elementu summa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.attēls Pilnvērtīgas attīstības zīme

Simbolā iekļauts:  Trīstūris: Dieva zīme, klasiskās IA 3 aspekti: vide, ekonomiskais, sociālais. Aplis: pilnība, pabeigtība un dialektikas spirāle no augšas (2 dimensijās), atgriešanās: dabā, pie vērtībām, pie pieejām, iņ-jaņ. Krusts: trialektika- izeja no dialektikas pretēju spēku cīņas pa vertikāli uz Augšieni, Kristus krusts, veselības krusts, baltu krusts.

Pateicības

Pateicos sava maģistra un doktora darba vadītājam profesoram Raimondam Ernšteinam, šīs grāmatas recenzentam Robertam Jūrmalietim, savam pirmajam studenta zinātniskā darba par vidi vadītājam toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1970-gados Švarcbaha kungam, visai LU vides zinātnes un pārvaldības katedras mācību spēku komandai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Wix Blog!