1.1.1 C  Ekosistēma. Sinerģija. Sistēmiskums. Problēmu cēloņu-risinājumu sistēmiska plānošana.

Sistēma ir vairāku elementu mijiedarbība. Piemēram, sistēma ir automašīna, valsts, atmosfēras gaiss, ūdens aprite dabā, pļava, Zeme, cilvēks. Ilja Prigožins 1974. gadā saņēma Nobeļa prēmiju, jo atrisināja haosa un kārtības problēmu sistēmu kontekstā, proti, nošķīra slēgtās sistēmas no atvērtajām. Slēgta sistēma ir avīze ar tās saturu, fotogrāfijām, maketējumu, kopsaucējiem starp rakstiem (to izvēles pamatojums). Tādās attīstība nenotiek. Tādas pakļautas tikai entropijai, šajā piemērā- satrūdēšanai.Atvērtās sistēmas apmainās ar to apkārtējo vidi ar matēriju, informāciju utml. Tajās attīstība rodas tieši pateicoties nesakārtotībai. Lai izveidotos jauns atvērtās sistēmas stāvoklis vai sistēma (jauna kārtība), nepieciešams haoss. Mēs nekad nezinām, kāda būs jaunā, augstākā līmeņa sistēma. Bieži tā ir pretēja iepriekšējai. Tas sakrīt ar paradigmu maiņu teoriju un Hēgeļa nolieguma nolieguma likumu. Jaunā sistēma (tās versija) spēj atrisināt iepriekšējā etapa problēmas pilnīgi jaunā līmenī (t.sk.vides). Tādā sistēmā ,,haosa laikā’’ ir savs robežslieksnis- bifurkācijas punkts, kad jāizvēlas starp diviem virzieniem: vai nu sistēma attīstās tālāk un tiek galā ar šādām fluktācijām, vai sistēma sabrūk un sadalās. Bifurkācijas punktā pietiek ar vienu mazu grūdienu, lai notiktu tāds vai otrāds pagrieziens, sāktu attīstīties viena vai otra notikumu virkne. Šajā darbā tā ir ļoti svarīga atziņa, kas attiecas uz jautājumiem par pāreju uz pēcpostmodernismu (paradigmu maiņu), krīzēm, vides izglītības nespēju (tēzi, ka bez ārkārtas situācijas (haosa), kad patērētāju sabiedrības sistēma vairs nevar pastāvēt, ar vides izglītību vien pārmaiņas sabiedrības noteicošās daļas vides apziņā neradīsies), Garīgo un Zaļo Atmodu, pārmaiņu aģentu nozīmi.  Sistēmiskās izpratnes, plānošanas pretmets ir lineārā domāšana. Tās redzējums: x sekām ir y cēlonis vai pie x sekām y cēlonis sastāda 30%, z cēlonis 50%, w cēlonis 20%; pieņem, ka katrs cēlonis darbojas atsevišķi un vienā virzienā. Sistēmisks skatījums: mainot jebkura elementa parametru, mainās visa sistēma. Sistēmas valodā izšķir pozitīvo saiti (A elements pieaug- B pieaug vai A samazinās- B samazinās) un negatīvo saiti (A pieaug- B samazinās, A samazinās- B pieaug). Dzīvē (dabā) jebkurai pozitīvajai saitei atbilst negatīvā. Sistēmas izmaiņas var būt nobīdītas laikā. Ražojot preces, dzīves kvalitāte pieaug, bet akumulējoties piesārņojumam, tā samazinās, investējot vides aizsardzībā, dzīves kvalitāte turpina pasliktināties, bet vides stāvoklim uzlabojoties, tā atkal pieaug... IA un globālās ekosistēmas izpratnei svarīgi ir izprast sistēmas parametru uzvedību laikā.

 

 

 

 

 

2.attēls. Sistēmas valoda un mērķa erozija.

 

 

3.attēls. Sistēmas parametru uzvedības laikā daži modeļi.

Eksponciālā augšana raksturīga siltumnīcas efekta gāzu pieaugumam atmosfērā. S veida augšanas modelis būtu jānodrošina jebkurai labas pārvaldības sistēmai. Kad 1972. gadā publicēja ,,Izaugsmes robežas’’, līdz Rio samitam bija globāls mēģinājums īstenot robežu noregulēšanas modeli. Patreiz pasaules vides- sociālā- ekonomiskā sistēma atrodas nedaudz zem kolapsa modeļa augstākā punkta. Katra sistēma var iztikt bez daudziem tās elementiem, bet pastāv kaut kāda robeža, kad sistēma sabrūk- vairs nepilda savu funkciju (ja tā mākslīga), kļūst par citu sistēmu. Mašīna var pārvietot cilvēku bez logiem, dažiem sēdekļiem utml., bet ne bez degvielas, riteņiem. Pļavā var ieviesties jauni augi un izzust iepriekšējie, tā paliek joprojām pļava, bet aizaugot ar bērziem, tā pārvēršas par birzi. Pārsniedzot kritisko elementu izmaiņu robežu, sistēma vēl kādu laiku inerces pēc funkcionē, kaut arī ir jau nolemta radikālām izmaiņām. Braucošs auto bez degvielas vēl kādu brīdi ripo; pļava, kamēr bērzi vēl maziņi, der par dzīvesvietu tiem pašiem augiem, kukaiņiem, kam pirms bērzu ieviešanās. Tieši šādā kritiskās slodzes pārsniegšanas situācijā atrodas cilvēce mijiedarbībā ar Zemi. Piemēram, mainoties klimatam, ir kāds jau pieminētais kritiskais punkts, pēc kura neatgriezeniski veidosies cita klimata sistēma, taču kādu nezināmu brīdi, tikko šis punkts pārsniegts, iepriekšējā sistēma inerces pēc vēl funkcionē, un, strauji samazinot kritiskos faktorus (ogļskābo gāzi atmosfērā), pāreja uz jaunu sistēmu var nemaz nesākties. [ Acid RainsN2 June 2008]. Vēl sistēmanalīze paredz krājumu- plūsmu un cēloņu- seku arhetipu dažādu modeļu variantu analīzi, dinamisko domāšanu laikā, no notikuma novirzīt uzmanību uz procesiem utt. Vēl, risinot problēmas, jāpārvalda problēmu- mērķu (uzdevumu) sistēma.  Mērķa formulējums vienmēr pretējs problēmai (problēma- neattīrīti notekūdeņi, mērķis- attīrīti notekūdeņi). Problēmas katram cēlonim, ko var novērst ir pretējs uzdevums (augsta maksa par apkuri- samazināt to), apakšcēlonim atbilstošs apakšuzdevums utt. Mērķa- uzdevumu daļa ir it kā spoguļattēls no problēmu- cēloņu puses. Trūkst vienīgi risinājumi tur, kur tas nav iespējams: paaugstināt pensiju, atgūt veselību. Tomēr svarīgi analizēt arī ,,bezcerīgus’’ cēloņus- varbūt kas mainījies likumdošanā- tikai jānokārto dokumenti pensijas pielikumam, varbūt medicīnas saniegumu rezultātā iespējami veselības nostiprināšanas pasākumi. Shēmā vienkāršības dēļ nav iezīmētas horizontālās saites savstarpēji starp problēmu cēloņiem un uzdevumiem. Šeit minētās un citas sistēmanalīzes metodes būtu jāpārzin lauku lēmumpieņēmējiem.   

 

 

4.attēls.

Problēmas/cēloņu- mērķa/uzdevumu sistēma. Nabaga pensionāra piemērs.

Ekosistēma ir dzīvo organismu kopa un to eksistences vide. Atšķirībā no prof. P.Cimdiņa dotā lekciju konspekta, kur ekosistēma definēta kā bioloģiska sistēma (tās elementu mijiedarbībā ar apkārtējo vidi), autors terminu ,,ekosistēma’’ lieto kā ,,dzīvās’’ un ,,nedzīvās’’ dabas sistēmu, kur arī ,,nedzīvās’’ dabas faktori un specifiski antropogēnie faktori (sociālie, ekonomiskie, garīgie) ir sistēmas elementi, nevis katra atsevišķā bioloģiskā elementa savstarpēja ,,izolēta’’ mijiedarbība. Pastāvot cēloņsakarību un mijiedarbību ietekmei, ekosistēma veido veselumu.Latvijas neantropogēniskās ekosistēmas veido ģeoekosistēmas un hidroekosistēmas. Latvijas hidroekosistēmas pārstāv marīnās ekosistēmas (atklātās jūras, jūras piekraste, lielo upju grīvas) un limniskās ekosistēmas (dziļo ezeru, seklo ezeru, dīķu stāvoša ūdens ekosistēmas un gan lielo, gan mazo upju/strautu, avotu tekošo ūdeņu ekosistēmas). Latvijas ģeoekosistēmas pārstāv semiterestriskās (purvu) un terestriskās (mežu, pļavu, kāpu uc.) ekosistēmas.

Biotops ir dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, biotopiskas un abiotopiskas pazīmes. Piemēri: priežu sils, palienas pļava, dīķis.

Biocenoze ir noteiktā teritorijā esošo augu un dzīvnieku (dzīvo organismu) kopa to mijiedarbībā. Vienkārši: augu un dzīvnieku ,,ģimene’’.

Antropogēnā slodze ir visu ekosistēmas stabilitātei nelabvēlīgo cilvēka izraisīto faktoru kopums to mijiedarbībā.

Kritiskās slodzes (critical loads) ir konkrētu piesārņojošo vielu vai degradējošo faktoru (tūristu daudzums aizsargājamā teritorijā) tāds daudzums konkrētā biotopā, kura pārsniegšana iznīcina vairāk kā 5% sugu tajā un/vai šo biotopu kā sistēmu, vai arī izraisa noteiktas nevēlamas sekas sabiedrības veselībai.  (Paskābināšanās piemērs).

Ekoloģiskā ietilpība (kapacitāte) ir pieļaujamais visu ekosistēmas stabilitātei nelabvēlīgo cilvēka izraisīto faktoru kopums to mijiedarbībā.

IA zinātnē nav viennozīmīgas atbildes, vai globālās ekosistēmas sabrukums var sākties vienam globālas ietekmes parametram (piemēram, klimata izmaiņu izraisošo gāzveida vielu īpatsvara palielināšanās atmosfērā, bioloģiskā daudzveidības būtiska samazināšanās, ķīmisko vielu ,,kokteilis’’, kas ievadīts vielu apritē dabā uc.) pārsniedzot kritisko (precīzi vēl nezināmo) robežu, kas izraisītu pārējo faktoru ,,ķēdes reakciju’’ (domino efektu) vai arī antropogēnās slodzes kritiskā robeža sastāv no sinerģiski saistītiem vairākiem faktoriem, kas pie vienas vai otras savstarpējās proporcijas ir sākums neatgriezenisku ekosistēmas izmaiņu procesam. Kritiska antropogēnā slodze var izpausties arī kā akūts tādu resursu deficīts (ūdens, augsne, enerģijas avots uc.), kas nodrošina cilvēka pamatvajadzības. Kritiska antropogēnā slodze var izpausties arī kā visaptveroša piemērotas dzīvesvides samazināšanās uz Zemes applūšanas, pārtuknešošanās, augšņu (lauksaimniecībā izmantojamo platību) degradācijas, urbanizācijas un totāla plašu teritoriju reģionāla piesārņojuma rezultātā vienlaikus.

 

 

5.attēls.

Pasaules attīstības scenāriji no Donella un Denis Medouzu, J.Randersa grāmatas ,,Izaugsmes robežas’’

 

6.attēls.

Autora shēma ,,Ekosistēmas robežu pārkāpšanas sekas, to mazināšana’'

1.Ticamākais globālās attīstības scenārijs, pilnveidojot IA, bet īstenojot IA politiku tikpat nepilnīgi kā līdz šim.

2.Ekoloģiskās kapacitātes robežas paaugstināšanās tehnoloģiju pilnveides rezultātā, patreizējais scenārijs.

3.Ja notiktu radikāla pāreja uz IA

4.Ekoloģiskās kapacitātes robežas noslīdēšana vides stāvokļa pasliktināšanās dēļ, pat ja radikāla pāreja uz IA.

5. Jauna ekoloģiskās kapacitātes robeža pēc patreizējās ekosistēmas kolapsa, kad izveidojusies jauna ekosistēma.

6.Ekoloģiskās kapacitātes robeža, ja tā līdz 1970-tajiem gadiem netiktu pazemināta

7. Iespējamā ekoloģiskās kapacitātes robeža, ja cilvēce neko nebūtu darījusi pēc Romas kluba ziņojuma.

1.1.1 D  Vides ietekme uz cilvēku

Vide ietekmē mūsu veselību, dzīvesvides iespējas un pieejamos resursus, mūs apdraud lokālas, reģionālas un globālās ekoloģiskās krīzes.

Vides veselība

Skatīt sadaļu ,,Veselība’’.

Dzīvesvide.

Dzīvesvide ir vieta un apstākļi, kuros cilvēks dzīvo laikā, kad viņš neatrodas darbā un ceļojumā. Dzīvesvides kvalitāti nosaka objektīvie un subjektīvie faktori. Objektīvie- piesārņojuma līmenis neapdraud veselību, vides riski- dzīvību, pieejami pamatvajadzību dabas resursi. Subjektīvie faktori: estētiskie, pieejamības uc. Citam patīk mājoklis lauku klusumā, citam- lielpilsētas centrā. Latvija ir valsts, kuras teritorijas absolūti lielākajā daļā nodrošināti tie vides kvalitātes normatīvi, kas ietekmē veselību, un tā ir liela nacionālā priekšrocība un bagātība. Daudzās ES valstu lielās teritorijās tas nebūt tā nav. Izņēmums ir dzelzs saturs dzeramajā ūdenī, ko var vietējā komunālajā infrastruktūrā vai pat dzīvoklī novērst. Autors to sauc par kvalitatīvu dzīvesvidi. Tomēr vislielākā vērtība ir mājoklim mazpārveidotā vidē bez apkārtējo cilvēku sadzīves un saimnieciskās darbības ietekmes un redzamām pazīmēm, skaistā vietā. Tur nebūtu redzami taisni kontūrgrāvji, torņi, fermas, ceļi utml. Protams, arī bez virsnormatīva piesārņojuma. Sociālas prasības: šādam mājoklim jābūt 2-3 stundās sasniedzamam no galvaspilsētas un Rīgas lidostas pa labu ceļu, tur jādarbojas visiem mūsdienu komunikācijas tehniskajiem līdzekļiem, vietai un valstij jābūt militāri, politiski, krimonogēni, no dabas katastrofu viedokļa drošai. Autors to sauc par pievilcīgu dzīvesvidi. Šādu dzīvesvietu īpatsvars Latvijā ir liels, tā ir arī finansiāli nozīmīga mājas īpašnieka, pašvaldības un Latvijas nacionālā bagātība, lepnums un priekšrocība Eiropā, ko diemžēl neaizsargā normatīvie akti un prakse teritorijas plānošanā un daļa patreizējo zemes īpašnieku izpratne par to finansiālo vērtīgumu. To saprātīgai izmantošanai varētu būt liela loma Latvijas lauku IA.

Resursu deficīts.

Izdzīvošanas resursi Latvijā ir virsnormatīvi nepiesārņoti: ūdens, pārtika un gaiss. Aprakstīts sadaļā ,,Dabas resursi’’.

Ekoloģiskā krīze

Autors apzināti izvairās no krīžu veidošanās cēloņu, mehānismu un seku apraksta, lai netuvinātu to piepildīšanos. Tā vietā jākoncentrējas uz veicamo, lai tās nepieļautu.

Par ekoloģisko katastrofu vai krīzi sauc globālās ekosistēmas cilvēce-Zeme sabrukumu. Daba pārveidosies, izveidosies jauna sistēma. Tomēr pastāv lielas bažas, ka šajās pārmaiņās cilvēce var neizdzīvot, deģenerēties, nonākt pirmsindustriālā stāvoklī vai tai būs gluži pretēji, jākļūst radikāli pilnvērtīgākai.

 Jēdzieni ,,dabas aizsardzība’’ vai ,,vides aizsardzība’’ atšķiras no, piemēram, termina ,,bērnu aizsardzība’’. Pēdējā gadījumā mērķis ir bērns, bet dabai mūsu aizsardzība nav vajadzīga (saskaņā ar dominējošo pasaules uzskatu, ka cilvēks ir visu lietu mērs); daba, vide jāaizsargā cilvēka izdzīvošanas, dzīves kvalitātes dēļ.

1.1.1. E  Citas potenciālās globālās krīzes

Apzinātas ap divdesmit potenciālām globālām krīzēm, kas var novest pie katastrofālām sekām: astranomiskas, ģeoloģiskas, medicīniskas, finansiālas un citu cēloņu izraisītas. Lai neradītu pesimismu un neveicinātu šo prognožu piepildīšanos, autors min tikai dažus piemērus.

Miers

Globāls atomkarš izraisītu arī ekoloģisko katastrofu ne tikai piesārņojuma ar radioaktīvajām vielām dēļ, bet arī ar kodolziemu- aukstumu, kas rastos putekļiem aizsardzot Sauli. Lai gan nereti karu iegansts ir reliģisks, nacionāls, valsts lepnuma aizskaršana, demokrātija utml., to dziļākais cēlonis ir resursi. Latvijas lielākā priekšrocība ir atrašanās ārpus reāla un potenciāla reģionāla kara zonas. Taču jāizvairās, radikālu nacionālu risinājumu rezultātā ar ārējo atbalstu neizraisītos sadursmes eskalācija starp divām Latvijas kopienām, īpaši ņemot vērā kā no it kā draudzīgas sadzīvošanas tas īsā laikā notika Kiprā, Balkānos, Gruzijā.

Vulkāns un cunami

Pētnieki ir satraukti, ka pie Āfrikas krastiem atrodas uz salas vulkāns, kura krāterī izvirduma gadījumā var ,,ielīt’’ okeāns, izraisot vulkānā sprādzienu, kura rezultātā izveidojas ap 900m augsts cunami, kas pie Amerikas krastiem ,,noplaktu’’ līdz 300m. Ne tikai ietu bojā daudz cilvēku, bet sabruktu globālais tirgus, tai skaitā pārtikas piegādes, no kā atkarīga ap divām trešdaļām cilvēces, kurai vairs nav pašuzturošas vietējās ekonomikas. 

Finansu sistēmas sabrukums

Rakstā ,,Tuvojas ekonomikas sabrukums’’ izdevumā ,,Atvase’’ rakstā saistītas ASV, globālās inflācijas izraisītā ekonomiskā katastrofu ar nepieciešamību pāriet uz dzīvi laukos, kur var nodrošināt pašpatēriņu. ,,1935 gadā ASV parāds bija 1935 miljardi dolāru, 2000.gadā 20 triljoni, 2002.gadā- 30 triljoni... Inflācija ir veids, kā valsts dzēš iekšējo parādu. Dolārs ir valūta, kas nosaka pasaules ekonomiku.,, Vedat savas ģimenes uz laukiem, jo tur varēsiet nodrošināt paši tām pārtiku, jo pirkšanas/pārdošanas jautājums kļūst ļoti nopietns’’.

,,Zelta Avīzes’’ N.3 2008.gada novembra Alara Tamminga rakstā ,,Haoss, kārtība un ekonomika’’ teikts: ,,Visticamāk, šis [globālais finansu] haoss iznīcinās gandrīz visu elektroniskās naudas pasauli un pasaulei būs iespēja uzbūvēt jaunu un labāku finanšu sistēmu.’’ Autors pamato to, ka elektroniskai naudai nav seguma, bet cilvēki neatšķir virtuālo bagātību no reālās. 96% naudas pasaules bankās ir elektroniskā veidā bez tās patiesās vērtības nesēja. Globālās finansu katastrofas reālus draudus rada ASV dolāra sabrukums, ko var izraisīt milzīgs un pieaugošs ASV ārējais parāds (350% pret 130% 1982.gadā), tā segums nevis ar nacionālo bagātību, kā citām pasaules valūtām, bet pasaules naftas krājumiem (kas līdz šim tika tirgoti tikai par dolāriem, bet musulmaņu zemes to cenšas mainīt uz eiro), kura rezultātā dolārs tika nosegts citu preču un pakalpojumu klāstu visā pasaulē, kur vien to izmantoja par maksāšanas līdzekli. Ja nenotiks naftas tirdzniecība par dolāriem, pazudīs arī tā pasaules valūtas loma un cits segums ar pasaules materiālajām vērtībām. ,,Visas valūtas var konvertēt pret dolāru, bet dolāru, pret neko, raksta K.Petrovs.’’ A. Tammings: ,,Mūsdienās apgrozībā izlaists neprātīgi daudz dolāru, kāpēc tas arvien vairāk zaudē savu vērtību... šo procesu vairāk apstādināt nevar... Dolārs iet pretī sabrukumam, radīsies pilnīgs haoss līdz ar depozītu un iekrājumu zaudēšanu. Globāla finansu kraha gadījumā, kad visi nostāsies rindā pēc papīra naudas, zelta, centīsies veikt elektroniskos pirkumus, tas nebūs iespējams, jo šī pasaules banku sistēma un konkrētas banka veidota uz pieņēmumu, ka tas nenotiks. Autors raksta: ,, ...lai liktu cilvēku masām kustēties, pietiek tikai ar 5% cilvēku, kuri koriģē darbību [pēc finanšu stāvokļa], bet atlikušie 95% tiem sekotu.’’ ,,Elektroniskās naudas krahu cilvēce vēl nav piedzīvojusi, un, domājams, tas būs pārsteidzošāks, apjomīgāks un iznīcinošāks par jebkuru finanšu krīzi vēsturē.’’

Tajā pat avīzē Krasimirs Petrovs publikācijā ,,Lielā depresija’’ raksta: ,,..pat nemēģina mūsdienu ekonomisko situāciju salīdzināt ar stāvokli pirms Lielās depresijas... nolēmuši, ka tās atkārtošanās ir neiespējama... šodien makroekonomiskā situācija ir daudz sliktāka, mēs ieejam ilgā ekonomiskās lejupslīdes periodā- lejupslīdes, kura ir smagāka par Lielo depresiju.’’ Autors min šādas līdzības ar stāvokli pirms 1930-to gadu Lielās depresijas: aktīvu burbuļi, sekjuritizācija (domino efekta draudu ķēde), pārāk liels leveridžs, korumpēti kontrolieri, finanšu inženierija (apiet likumdošanu, grāmatvedības manipulācijas), nokavēta likumdošanas reakcija (likumdevējiem bija iespēja un pienākums paredzēt un reaģēt pirms patreizējās finansu krīzes, atšķirībā no tā, ko viņi apgalvo, ka tas bijis ,,pārsteigums’’), ideoloģija, ka tirgus pats visu sakārtos- nevajag iejaukties.. Autors prognozē, ka tuvākie 10-15 gadi būs visgrūtākie, ka tā būs smagāka krīze par Lielo depresiju, ka neizbēgams ir pasaules naudas sistēmas sabrukums. Pasaule pašreiz uztraucas par banku uzticības zaudēšanu, neminot to, ka pazudīs patreizējās naudas loma kā tāda.

Trīs minētās publikācijas ir tikai piemēri no plaša informācijas klāsta par šo tēmu. Kāpēc tas ir būtiski Latvijas lauku attīstībai? Pirmkārt, vietējās ekonomikas modeļu, lokalizācijas attīstības nozīme laukos, otrkārt, pašuzturošo zemnieku saimniecību un mājsaimniecību (dārziņš, lopi) stiprināšana, seno darba iemaņu apguve, lai iztiktu bez XX-XXI gadsimta civilizācijas labumiem. Kopumā- tas ir svarīgi izprast IA autora piedāvātajā koncepcijā, ietverot tajā arī ar vides cēloņiem nesaistītas krīzes briesmas, liekot patreizējā etapā centrā sociāli- ekonomiskos, nevis vides argumentus, bet perspektīvā- garīgumu.