1.1.3B  IA principi,  kritēriji un indikatori

Principi

Klasiskie IA principi:

• domāt globāli, rīkoties lokāli (uz vietas);

• ,,tauriņu spārnu’’ vai ,,sniega pikas un lavīnas’’ princips- ,,tauriņam pakustinot spārnus Taizemē, var rasties vētra Kalifornijā; jau Buda savā mācībā formulēja- gan katra lieta, parādība darbojas pati par sevi (mūsdienu sapratnē- autonoma sistēma’’, gan ,,viss ar visu saistīts’’; principa modifikācija: kādam Briselē nošķaudoties dažreiz rodas politiskā vētra Latvijā;

• optimāla patēriņa/ražošanas princips;

• ekoefektitāte- vēlamais efekts ar mazāk resursiem un ietekmi uz vidi;

• divkāršs- vides un sociāli-ekonomiskais (vin-vin) ieguvums;

• cēloņa novēršanas princips (kā pretstats- seku likvidēšanai- end of pipe)

• mazs ir labs (mazās un vidējās ražotnes, vietējā ekonomika utml),

• Caurules gala (end of pipe), kas nozīmē seku attālināšanas, novēršanas un cīņu ar tām prioritāti, kas konvencionālajā neIA dominē vides aizsardzībā, veselības aizsardzībā, sociālo problēmu novēršanā, ko IA vajag aizstāt ar šādu prioritāru secību: cēloņu novēršana (citas tehnoloģijas, nebīstamas vielas, veselīgs dzīvesveids, pieejamas pašuzturēšanas iespējas, nevis pabalsti), cīņa pret seku iestāšanos (profilakse, attīrīšanas ietaises), seku novēršana (piesārņoto vietu attīrīšana, slimnieka (ne slimības!!!) ārstēšana).;

• solidaritates princips (star paaudzēm, kā arī starp patreizējās paaudzes cilvēkiem, tautām- līdztiesīgas pieejas resursie, slodžu uz dabu limitiem, un vēsturiski ekvivalentu ieguldījumu klimata izmaiņu un citu problēmu risināšanā.

• piesārņotājs maksā (patērētājs ar cenu, pastarpināti caur ražotāja izmaksām sedz pilnus reālos sabiedrībai (un dabai?) nodarītos zaudējumus vides piesārņojuma, degradācijas un izmaiņu (ainava, biotopi), resursu patēriņa (nākotnes cenu un produktu dzīvescikla kontekstā), atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tagadējā un eventuālās ekoloģiskās katastrofas vērtējumā, kā arī sociālos izdevumus (veselība- piesārņojuma, veselība- avārijas, drošības izmaksas utml.);

• mācīties darot un darot mācīties;

• resursus, kurus iegūst no litosfērtas, nedrīkst sisemātiski akumulēt biosfērā (benders);

• sabiedrības ražotos produktus nedrīkst sistemātiski akumulēt biosfērā (Benders)

• dabas resursu patēriņam jābūt racionālam, jārespektē citu cilvēku (tautu) un paaudžu vajadzības (diskusija- vai mums svarīgie resursi būs nozīmīgi nākotnē) (benders);

• kritiskās slodzes princips (nedrīkst pieļaut piesārņojuma daudzumu, kopīgu antropogēno ietekmi) kas sagrauj ekosistēmu (bieži lieto- saglabā vismaz 5% sugu)vai rada veselības problēmas 

• piesardzības princips;

• aizvietošanas princips- videi, veselībai kaitīgākas vielas un produktus jāaizvieto ar mazāk kaitīgiem;

• labākās iespējamās tehnoloģijas un pieeju princips;

• sistēmiskums (pretstats lineārisms) IA pārvaldība (pretstats pašplūsmai);

• pašuzturēšanas princips;

• saprātīgs lokālisms globālisma ietvaros.

Kritēriji- kas ir IA problēmas un risinājumi.

Klasiskajā IA izpratnē pavisam ir 4 pamatkritēriji, lai kādu problēmu vai tās risinājumu atzītu par attiecināmu uz IA:

• IA attiecas uz mijiedarbību starp dabas vidi un sociāli- ekonomisko vidi,

• IA problēmai, kaut vietējā līmenī risinātai, jābūt pasaules mērogā,

• IA jāatttiecas uz cilvēces izdzīvošanas un pamatvajadzību nodrošināšanas jautājumiem, piemēram, klimata izmaiņām, enerģētikas krīzi utml. Mūsdienās tam vēl pievienota prasība, lai risināšanā būtu iesaistīta sabiedrība- demokrātiskais aspekts;

• IA jāveicina dzīves kvalitāte

Autoram ir atšķirīgs viedoklis, kas izklāstīts sadaļā ,,Autora IA redzējums’’ un ir 1.attēlā.

Indikatori un to mērīšana

Ne tikai ir daudz dažādu IA indikatoru, bet dažādas to sistēmas (grupas) atbilstoši kritērijiem, atšķirīgi viedokļi, vai tas ir vai nav IA indikators (IKP?). Viens veids ir, lietojot kādu intergratīvu kritēriju, piemēram, vides ilgtspēju mērīt ar ekoloģisko pēdu, vides ilgtspējas indeksu, vides risku indeksu, dzīves kvalitāti- tautas attīstības indeksu, pētījumu rezultātā veidot dažādas skaitļu skalas apmierinātības ar dzīvi (laimes) noteikšanai. No NVO par IA Latvijā ziņojuma: ,,Pasaulē ir izstrādāti vairāki agregētie indeksi, kuru mērķis ir paplašināt un apkopot vides, sociālos un ekonomiskos indikatorus vienotā shēmā, kas atvieglotu novērtēt progresu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Otrs veids ir izvēlēties dažus konkrētus indikatorus, kuri ir pietiekoši, lai izdarītu secinājumu, ka sabiedrības attīstība ir (ne)IA, piemēram, starptautiski atzītu 15 indikatoru grupu, Ievas Bruņenieces izstrādāto 7 vērtību indikatoru grupu (nekas IA būtībai atbilstošāks par to nav redzēts) ; autors Latvijas ,,klasiskās IA’’ novērtēšanai piedāvātu šādu indikatoru grupu: valsts ekoloģiskās pēdas nospiedums, ekoefektivitāte (resursu produktivitāte vai ekointensitāte=dabas resursu patēriņš : labklājību), t.sk.energoefektivitāte, Džini indekss, kas liecina par plaisas starp bagātajiem un nabagajiem palielināšanos, vieglo automašīnu skaita un saražoto (deponēto) atkritumu daudzuma izmaiņas. Dati būtu jāsalīdzina kopš 1988.g (Atmodas sākums), noteikti ietverot arī stāvokli uz neatkarības atjaunošanas brīdi. Kāpēc šādu indikatoru grupa? Ekoloģiskā pēda liecina ne tikai par vides ilgtspēju, bet, salīdzinot to ar IKP uz 1 iedzīvotāju arī par ekonomisko, ekoloģisko pamatvajadzību apmierināšanu, vērtībām. Džini indekss bez sociālās virzības raksturo arī sabiedrības un valsts mērķus, vērtības (morāli), politiski- ekonomisko sistēmu. Vieglo automašīnu skaita dinamika raksturo arī videi (ne)draudzīgu domāšanu un dzīvesveidu, valsts vides pārvaldību (to labi varētu vērtēt arī pēc atkritumu/iepakojuma dinamikas), kā arī pamatvajadzību apmierināšanu.

 Ja jāzin samērā detalizēti, kādas ar IA saistītas problēmas jārisina, tad lietderīgāki ir dati- indikatori atsevišķās jomās kā tas darīts IA indikatoru pārskatos. Taču pēc gara indikatoru saraksta praktiski neiespējami novērtēt, vai valsts kopumā virzās vai nevirzās uz IA. Grūti izdarīt pat secinājums par IA, piemēram, kādā tautsaimniecības nozarē, kuras indikators lietots, jo uz IA tā neattiecas pilnībā. ,,Arī pasaulē notiek plašas diskusijas par IA indikatoriem un to, kā vislabāk atspoguļot un mērīt progresu ceļā uz IA. Grūtākais ir izvēlēties dažus indikatorus vai izveidot indeksu, kas varētu vislabāk atspoguļot virzību uz IA. Šis ir grūts uzdevums jo dažādo IA kapitāla formu indikatori parasti atšķiras pēc to mērvienībām. Ekonomiskie indikatori pārsvarā ir izteikti monetārās vienībās, vides indikatori fizikālās vienībās (piemēram, izcirsto mežu platības hektāros, apdraudēto sugu skaits, piesārņojuma apjomi, bet sociālie indikatori var būt saistīti ar reālās dzīves apstākļiem (piemēram, nodarbinātības līmenis, nabadzība) vai cilvēciskajām vērtībām, ko ietekmē kultūra, morāle un reliģija.’’

Konvenciālās (pieauguma) attīstības mērķis ir vairāk, IA- kvalitatīvāk un optimālāk, ietilpt sistēmas robežās. Tādēļ konvenciālu attīstību, problēmas parasti raksturo ar kvantitatīviem rādītājiem un primāriem indikatoriem, piemēram, cik elektroenerģijas saražots, cik ārstu uz 1 iedzīvotāju, cieto daļiņu daudzums Rīgas gaisā utt. IA pamatā raksturo kvalitatīvi rādītāji: vai mājsaimniecībai ir pietiekošs elektroenerģijas daudzums pamatpatēriņam (kad pielietoti visi saprātīgie energoefektivitātes pasākumi, piemēram, apsildes ar elektrību aizvietošana ar biomasu, energoefektīvas iekārtas, to atslēgšana, kamēr nelieto utt. Tas pats attiecas uz tautsaimniecību valstī: vai tās energopatēriņš saskaņots ar pietiekošiem un lētiem, drošiem resursiem, vai pretēji- kā Latvijā neilgtspējīgi plānots, par jaunām jaudām būs nevis pilnībā jāmaksā ražotājam, bet visai sabiedrībai no nodokļiem (valsts investīcijas) un ar paaugstinātiem tarifiem. Tāpat IA vērtēšanā ārstu skaita vietā vērtētu cilvēku holistisko (kopējo- kā vienota organisma) veselību un tās cēloņus (ne tik daudz atsevišķu slimību (end of pipe) izraisītājus). Rīgas gaisa vērtēšanā galvenās nav cieto daļiņu izmešu tonnas, grami/sekundē vai kubikmetrā, bet to ietekme uz iedzīvotāju veselību (slimību dienas), mirstību un ekonomiku (zaudējumi latos pret ieguvumiem latos, lai šo piesārņojumu novērstu/samazinātu. Tipisks rādītājs, kas neder IA vērtēšanai, bet tiek lietots, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) un IKP uz vienu iedzīvotāju valstīs ar izteiktu plaisu starp cilvēkiem ar augstu un zemu labklājību, nelielu vidusšķiru kā Latvijā. Šādā zemē statistiski vidējā iedzīvotāja praktiski nav, tādēļ IKP pieaugums neraksturo ne sabiedrības vairākuma, ne tās sociālai ilgtspējai kritiskā- maznodrošinātā slāņa dzīves kvalitāti. Statistikas datus ir problemātiski lietot kā IA rādītājus, jo bieži statistikā lieto kvantitatīvus indikatorus, bet ne kvalitatīvus, piemēram, IA raksturotu nevis valstī patērētais bioloģiskās lauksaimniecības produktu daudzums, bet tā patēriņš uz 1 iedzīvotāju un, jo īpaši: uz galvenajām mērķgrupām: bērniem, slimniekiem, veciem cilvēkiem, šo produktu ģeogrāfiskā pieejamība (tikai Rīgā un to ražošanas vietu tiešā tuvumā?), sociālā pieejamība maznodrošinātajiem, sabiedrības izpratne par tās priekšrocībām.   

Daži populārākie indikatori

Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir dzīvesveida mērvienība, kas parāda, cik liela zemes platība ir nepieciešama, lai apmierinātu mūsu ikdienas vajadzības. Ekoloģiskā pēda parasti tiek izteikta hektāros uz vienu iedzīvotāju. Šis rādītājs parāda to zemes platību, kas nepieciešama pārtikas, mājokļa, mobilitātes un citu vajadzību apmierināšanai, kā arī zemes platību, kas nepieciešama, lai cilvēku radītais piesārņojums un atkritumi tiktu absorbēti vidē. Ar to uzskaita enerģijas un vielu plūsmu ieejot kādā noteiktā saimniecības sistēmā un izejot ārā no tās, pārvēršot to hektāros, lai daba šo plūsmu uzturētu. Latvijas ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citās valstīs. Pētījumi parādījuši, ka pasaules sabiedrības kopējā ekoloģiskā pēda par 23% pārsniedz planētas atjaunošanās iespējas (Ecological Footprint: Overview: From Global Footprint Network , 2008). Tas iespējams saskaņā ar teoriju par ekosistēmas uzvedību laikā, kad tās kapacitātes robežas jau pārsniegtas, kas izklāstīts attiecīgā sadaļā. Latvijas iedzīvotāja ekoloģiskās pēdas nospiedums pēc viena pētījuma ir vairāk kā 3 globālie hektāri, pēc cita- 4,4ha, 2003.gadā samazinoties uz 2,3ha, lai gan patreiz vidēji uz 1 pasaules iedzīvotāju ir pēc viena pētījuma 1,8ha, cita- 2.2ha bet attiecībā uz Latvijas teritoriju mums vēl ,,paliek pāri’’.

Šīs izmaiņas pamatā ir saistīts ar pārmaiņām metodikā, ko pielieto Living planet report veidotāji – WWF, Global footprint network un ZSL. Ekoloģiskās pēdas nospiedums tiek uzskatīts par integrētu vides- sociālo- ekonomisko ilgtspējas indikatoru, jo tas atspoguļo arī sociālos un ekonomiskos aspektus: sadales vienlīdzību, patēriņa pietiekamību, daļēji- ražošanas ekoefektivitāti utt.

Resursu produktivitātes indikatori parāda iekšzemes kopprodukta daudzumu, kas radīts, izmantojot noteiktu resursu daudzumu (IKP/DMI) vai emitējot kādu piesārņojošās vielas daudzumu: IKP gadā uz patērētiem 1000MW elektroenerģijas, IKP gadā uz 1000t nosacītās ogļskābās gāzes izmešu utml.

Vides ilgtspējības indeksu (Environmental Sustainability Index) veido Pasaules Ekonomikas forums un Jēlas universitātes Vides tiesību un politikas centrs. Šis indekss apvieno 76 indikatorus, kas sagrupēti 25 grupās par dažādām jomām (dabas resursu krājumi, vēsturiskais un pašreizējais piesārņojums, vides pārvaldība, sociālā kapacitāte u.tml.). Latvija 2002.gadā šajā rādītāja bija ierindota augstajā 10. vietā ar 63 punktiem, bet 2005.gadā 15. vietā ar 60,4 no 100 iespējamajiem punktiem. Šie labie rādītāji Latvijai ir sasniegti pārsvarā pasīvas darbības rezultātā, pateicoties iedzīvotāju skaita samazinājumam un rūpnieciskā piesārņojuma kritumam, salīdzinājumā ar padomju periodu. Taču Latvijā ir arī salīdzinoši labi vides veselības rādītāji, bet izteikti negatīvi ir atkritumu apjoma un patēriņa pieauguma tempi un Latvijas dalība globālajos vides aizsardzības procesos.

Vides risku indeksu (Environmental vulnerability index) veido ANO Vides Programma kopā ar Dienvidu Klusā okeāna lietišķās ģeozinātnes komisiju. Šis indekss ir veidots ar mērķi norādīt uz tiem vides riskiem, kas varētu apdraudēt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu

No NVO ziņojuma par Latvijas IA:

Vēl viens līdzīgs rādītājs ir Tautas attīstības indekss - TAI (Human development index), ko veido ANO Attīstības programma. TAI veido vairāku indikatoru (dzīves ilgums, izglītība (kas sevī ietver pieaugušo lasītprasmi un vidējo izglītošanās periodu), kā arī ienākumus uz vienu iedzīvotāju) kopums.

Indikatori ir ļoti atšķirīgi pēc nozīmīguma. Nedrīkst indikatoru, pēc kuriem izvērtē, būt pārāk daudz. IA veselīgas pilētas modeļa izvērtēšanai Pasaules Veselības aizsardzības organizācija  piedāvātā 53 indikatorus 4 grupās. Pirmā- veselības indikatori: mirstība, nāves, jaundzimušo svars. Otrā- veselības aprūpes indikatotri: pilsētas veselības izglītības programmas pastāvēšana, pilnīgi imunizētu sešgadīgo bērnu procentuālais daudzums, iedzīvotāju skaits uz vienu ģimenes ārstu. Trešā- vides indikatori- atmosfēras piesārņojums, dzeramā ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte. Ceturtā- sociāli ekonomiskie indikatori- bezpajumtnieku skaits, noziedzības līmenis, bezdarba procents…

  Manuprāt, ļoti daudzi dažādi tā saucamie IA indikatori neraksturo IA, bet kvantitatīvu darbošanos (programmas pastāvēšana, ārstu skaits). Cits piemērs- velotransporta attīstību raksturo ar izbūvēto veloceliņu kilometriem, bet dažreiz tie paliek mazlietoti, jo bedraini, dažādās pilsētas vietās savstarpēji nesavienoti, nav velostāvvietas vietas pie mācību iestādēm, drošības utml. IA rādītāji ir kvalitatīvie rādītāji, kas raksturo situācijas izmaiņu- šinī gadījumā tas būtu velosipēdistu skaita pieaugums pilsētā. Trešā IA novērtējuma grupa ir specifisku ,,metožu’’ lietošana, izmantojot indikatorus: audits, stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Tā ir prognozējoši-profilaktiskā pieeja. Plaši tiek lietota Baltijas pilsētu savienības audita shēma (rokasgrāmatā), Pasaules bankas shēma, ES Ekoloģiskās pārvaldes un audita shēma (EMAS).

Indikatoru mērīšana: statistika, aptauja, aprēķins, pētījumi, t.sk.eksperiments, ekspertu grupas slēdziens, rezultātu analīze.

Piemērs. Vērtību orientācijas kritērijs. Indikatori: a) galvenās vērtības, ko atzīst verbāli, b) galvenie dzīves rezultāti- (ne)savtīgu devumu grozs  (bērni- kādi, darba rezultāti, sabiedriskās aktivitātes utt.),  c) pašpilnveides indekss (iekļaušanās mūžizglītībā, reliģijas vieta dzīvē), d) personīgās dzīves vai mājsaimniecības ekoloģiskā pēda (neiekļaut patēriņu, piemēram, transportu dienesta pienākumus pildot (ja nav izvēles))  Mērīšanas metodes: statistika (patēriņa dinamika, ko patērē)  aptauja (visas sabiedrības vai mērķgrupas socioloģiski reprezentatīvu grupu), aprēķins (ekoloģiskā pēda, pašpilnveides indekss), ekspertu grupas slēdziens (par nesavtīgo devuma grozu- vai ir vērtību orientācija uz došanu vai ņemšanu- kas dominē), iespējams eksperiments (piemēram, 1000 cilvēkiem izdala pa 1000 latiem, ko var tērēt, kā vēlas, pēc 3 gadiem jāatskaitās, kam, kāpēc nauda iztērēta: ne tikai kādam pakalpojumam/precei, bet arī kuram (pašam, bērniem, citam...), ja noguldīta bankā, kā izlietots galarezultātā, ja ieguldīts biznesā- kādā, kas darīts ar ienākumu, peļņu), pirms eksperimenta tā dalībniekiem jāsniedz dati par to, cik lielā mērā ir apmierinātas viņu pamatvajadzības.) Eksperimenta rezultātus salīdzina ar aptaujas rezultātiem.

1.1.3C  IA instrumenti (tools)

Jebkādas rīcībpolitikas īstenošanas instrumenti ir pasākumu veidi, ar kuriem sasniegt mērķus, veikt nepieciešamos uzdevumus. Parasti IA vairākus instrumentus pielieto integrēti.

Izglītība IA  un komunikācija.

Tradicionāli izglītība tiek uzskatīta par dominējošo instrumentu jebkurā rīcībpolitikā, bet jo īpaši- vides un IA jomā. Sīkāk sadaļā par izglītību. Komunikācija šaurākā izpratne ir datu plūsma, informācija (sistematizēti, izvērtēti dati) un tās apmaiņa starp indivīdiem, institūcijām un tām ar sabiedrību, saskarsme, sarunas, risinājumu, kompromisu meklējumi utml, to tehniskie līdzekļi un to lietošanas metodes: satikšanās klātienē, saziņa internetā, pa telefonu, pastu utt. Komunikācija plašākā nozīmē ietver arī izglītību.

Sabiedrības iesaiste

Sabiedrības iesaiste pēdējos gados tiek īpaši aktualizēta kā būtisks IA instruments. Pamatā ar to domāta sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā, nevis to īstenošanā sabiedriskā un jo mazāk- mājsaimniecības līmenī. Pēc autora domām tas ir būtisks konceptuāls mīnuss. Eiropā un bijušās PSRS teritorijas valstīs sabiedrības pieeju vides informācijai, sabiedrības iesaisti un pieeju tiesu varai vides jautājumos regulē Arhūsas konvencija. 2008.gadā Rīgā notika tās 10 gadei veltītā 3. konference, kurā konstatēja, ka lielākoties izstrādāti tikai normatīvie akti bez to ieviešanas mehānismiem un resursiem, efektīvas pieejas tiesu varai faktiski nav. Tika sagatavots konvencijas īstenošanas stratēģiskais plāns. Latvijas laukos sabiedrības iesaiste notiek teritorijas plānojumu un lielu projektu sabiedrisko apspriešanu laikā. Ja gadījums nav īpaši skandalozs, iedzīvotāji iesniedz priekšlikumus tikai attiecībā uz savu īpašumu, privātajām interesēm, aktivitāte kopumā pat no deputātiem niecīga. Sabiedrības iesaiste notiek formāli, tā netiek izmantota iedzīvotāju un lēmumpieņēmēju izglītībai IA.

Iniciatīvas grupas

Latvijas Lauku attīstības programmā vietējās iniciatīvas grupas atzītas par vienu no izšķirošajiem instrumentiem depresijas pārvarēšanā, sadarbībā un lauku attīstībā. Igaunijas pieredze sadarbībā ar Zviedriju 90.gadu sākumā Raplas, vēlāk arī citos rajonos parādīja šāda soļa efektivitāti. Izveidojās NVO ,,Igaunijas ciemu un mazo pilsētu Kodukant kustība’’ Pat ne ciematos, bet mazajos bijušo kolhozu iecirkņu centros veidojās dažu cilvēku grupiņas, kas atrada katrai vietai kādu specifisku nozari, caur kuru pamazām attīstījās vietējā dzīve: keramika, ziedu audzēšana, jauniešu dažas sporta aktivitātes utt. Autoram bija iespēja iepazīt šo pieredzi, runāt ar aktīvistiem tajā laikā Igaunijā. Programmas ,,Leader’’, kas patreiz tiek ieviesta Latvijā, aktivitātes īsteno vietējās iniciatīvas grupas.

Finansu instrumenti:

-Nodokļi. IA tieši ietekmē dabas resursu nodoklis par piesārņošanu un dabas resursu izmantošanu, sociālie nodokļi. IA netieši ietekmē arī citi nodokļi un nodevas: akcīzes nodoklis par degvielu, ,,celmu nauda’’uc. Būtisks finansu instruments ir arī nodokļu atlaides, nodokļi, muitas kontrole kā vietējā tirgus aizsardzības instruments, ko ierobežo ES un Pasaules tirdzniecības organozācijas prasības. 90.gadu sākumā Latvijas gaļas ražotāju galvenais problēmu cēlonis bija muitas bezkontrole, kura rezultātā bez nodokļu nomaksas ieplūda nekvalitartīva kontrabandas gaļa, tādēļ lauksaimnieki uz robežas organizēja protesta akcijas. Savukārt ES kopējais lauksaimniecības preču iekšējā tirgus aizsardzības mehānisms ir viens no globālās sociālās neIA cēloņiem. Mazattīstības zemēm ilgtermiņā vairāk par palīdzību dotu godīga tirdzniecība ar ,,attīstītajām valstīm’’ bez muitas barjerām. (Ne)IA balstās uz to, ka caur nodokļu un nodevu sistēmu netiek īstenots IA princips ,,piesārņotājs maksā’’ pilnā apmērā, bet tikai simboliski, līdz ar to ir būtiski deformēts preču un pakalpojumu tirgus, jo cenā un izmaksās nav iekļauti pilni izdevumi, zaudējumi. Netiek īstenota ,,zaļā nodokļu reforma’’, kas paredz, nepalielinot kopējo nodokļu masu, būtiski palielināt nodokli par dabas resursiem un vides piesārņošanu, degradāciju, bet jūtami samazināt par darbaspēka izmantošanu. Ņemot vērā starptautisko tirdzniecību un ES brīvo preču plūsmas principu to grūti juridiski un sociāli (demokrātiski) īstenot, jo pārkārtošanās periods būtu saistīts ar labklājības kritumu, lai gan ilgtermiņā galvenie ieguvēji būtu lauku vietējie iedzīvotāji un mazturīgie.

-Subsīdijas videi draudzīgai saimniekošanai Latvijā saņem zemnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, par bioloģiski vērtīgo pļavu appļašanu uc. Taču IA Eiropas mērogā subsīdijas vairāk ietekmē negatīvi, atbalstot ogļu ieguvi, citas videi nedraudzīgās saimnieciskās darbības, būtisks uzlabojums ir lauksaimniecības atbalsta sistēmas maiņa vairs nestimulējot vidi piesārņojošo un neveselīgo intensīvo lauksaimniecību, bet faktiski subsidējot lauku apdzīvotību, nevis saražoto produkciju. IA veicina atbalsts zinātnes ietilpīgām augsto tehnoloģiju nozarēm, jo parasti tās nerada negatīvu ietekmi uz vidi, izņemot vidi apdraud biotehnoloģijas (ĢMO).

-ES struktūrfondi uc. ārvalstu finansiālā palīdzība dod būtisku ieguldījumu atkritumsaimniecības, ūdenssaimniecības, dabas aizsardzības, vides risku novēršanas, vides izglītības un zinātnes uc. jomās. Taču ar masīvu ieguldījumu ceļu infrastruktūrā tā arī veicina transporta pieaugumu, ne vienmēr videi draudzīgu ražošanu (PHARE lauksaimniecības pesticīdiem uc.). ES struktūrfondu mīnuss ir, ka to pieteikumos vērtē tikai vinas jomas, mērķa īstenošanas ieguvumus, nevis kompleksi plaša spektra uzlabojumus, kas būtu atbilstoši IA. 

-Valsts investīciju programma ir būtisks gan videi un sociāli nozīmīgu, gan konvenciālās attīstības projektu finansēšanas avots uz vietām, parasti tā papildina kopfinansējumā ES struktūrfondu līdzekļus

-Budžets lauku pašvaldībām parasti ir neliels, īpaši speciālais, kurā iekaita dabas resursu nodokļu ieņēmumus. Budžete lielums nosaka kredītu ņemšanas iespējas, kas nedrīkst pārsniegt noteiktu procentu

-Kredīti ir gan komerciālie, gan dažādas atvieglotas programmas, piemēram, ēku renovācijai (siltināšanai).

-Vides fonds līdzekļus piešķir kā vides investīcijas, kas jāatdod un kā dāvinājumus (grantus) maziem projektiem: nometnēm, semināriem, publikācijām utml.

-Iepirkuma procedūra, kuru jāpiemēro valsts un pašvaldības preču un pakalpojumu iepirkumiem, visos gadījumos, ja NVO vai privātam uzņēmējam darīšana ar ES struktūrfondu naudu. Paradoksāli, ka kritērijos ES mērogā bija jāraugās, vai firmā produkta ražošanā ievērota dzimumvienlīdzība, bet nedrīkst ievērtēt, vai uzņēmums ievēro ES vides aizsardzības prasības. Situācijā, kad tas dārgi, bet jāizvēlas lētākais piedāvājums tiek stimulēta videi nedraudzīga ražošana.

-Sociālais fonds pašvaldībās ir dažās valstīs lietots mehānisms, kā mazturīgajiem, kuriem nav ne rezerves līdzekļu, ne kredīta ņemšanas iespējas, bet augsti komunālie maksājumi par lieliem siltuma, ūdens uc. resursu zudumiem un uzskates trūkumu, dot iespējas siltināt ēkas, iekārtot siltuma un ūdens uzskates ierīces, nomainīt neekonomiskas spuldzes un elektroiekārtas. Iedzīvotāja vietā kredītu ņem Sociālais fonds, iedzīvotājs maksā komunālos maksājumus tam iepriekšējā līmenī līdz brīdim, kad starpība nosedz kredītu.

Likumdošana. Kontrole (valsts, sabiedriskā)

Daudzreiz pastāv ilūzija, ka pareizi likumdošanas akti nodrošinās vēlamo kārtību kādā jomā. Bez ieviešanas mehānisma, finansējuma, institūciju kapacitātes (kontroles un atbalsta) rezultāti var nebūt. Vides likumdošana, kas satāv no likumiem, MK noteikumiem, kuros apstiprināti arī dažādi normatīvi, ne vienmēr ir efektīvi. Plaisas likumdošanā tiek iestrādātas apzināti zinot, ka nav kontroles iespējas, piemēram, nojaukt nelikumīgas būves, izmērīt operatīvi smakas, konstatēt vainīgo utt. Daudzi normatīvie akti nepieļauj IA veicināšanu, piemēram, vietējās ekonomikas īstenošanu (piekrastes zveja, individuālie pakalpojumi, mājražojumi, vietējā nauda- finansu un kontroles mehānismi to padara neekonomisku) uc. Latvijā nav likumu ievērošanas kultūras, bet pie to pretrunīguma ar IA grūti novērtēt vai patreiz tas labi vai slikti. Kontrole ietver atļauju (licenžu, sertifikātu) izsniegšanu, projektu saskaņošanu, atzinumu izsniegšanu, inspekciju, monitoringu, datu apkopošanu. Angliski ar terminu vides kontrole (environmental control) saprot arī inženiertehnisko, tehnoloģisko pasākumu kompleksu vides situācijas uzlabošanai uzņēmumā. Latvijā valsts kontroles sistēmā ar tiesībām sastādīt protokolus par pārkāpumiem darbojas ne tikai valsts, bet zivju un dabas aizsardzības jomā arī sabiedriskie inspektori. Pasaule milzīga loma vides un sociālās politikas, aktivitāšu kontrolē ir NVO: gan iesniedzot prirkšlikumus, gan pārbaudot rezultātus, darbību.

Starptautiski līgumi un organizācijas

Pasaulē, Eiropā, Baltijas jūras baseinā, nozarēs dominē starptautiski līgumi, citi normatīvie akti atsevišķi vides, ekonomiskajā vai sociālajās jomās, sabiedrības iesaistīšanā. Šos aspektus apvienojošie parasti ir rīcībpolitiskie dokumenti, par kuru neizpildi nesoda. Protams, atsevišķas jomas obligāti izpildāmie dokumenti ietekmē arī citus aspektus, piemēram, ES  REACH regula par ķīmiskajām vielām: ekonomiku, veselību uc. Latvijā formāli ir spēkā (jo nav ieviešanas plāns) IA pamatnostādnes (LR MK rīkojums Nr.436 no 15.08.2002).

ANO ietvaros darbojas IA komisija, kuras loma, funkcijas un pilnvarojums ir noteikti 21. Rīcības plāna attiecīgajās daļās un tie ir pieņemti Ģenerālās Asamblejas rezolūcijā 47/191. ANO Johannesburgas samita Rio+10 Rīcības plānā minēts, ka komisija ir jānostiprina. Tai arī jāveic 21. Rīcības plāna realizācijas procesa uzraudzība un jāveicina tā realizācija. Ilgtspējīgas attīstības komisijai vajadzētu turpmāk arī kalpot kā forumam jautājumu, kas saistīti ar ilgtspējīgas attīstības trīs dimensiju integrāciju, apspriešanai.

 ES IA kuriē Vides komisārs, kas norāda uz tā vienpusīgu noslieci. Latvijā ar nebūtiskiem rezultātiem pie Vides ministrijas pulcējas LR MK apstiprināta IA padome. 

Politiskā lobēšana.

Lobēšana ir ietekmīgu lēmumpieņēmēju individuāla pierunāšana atbalstīt kādu risinājumu, formulējumu dokumentā, projektu. Lai gan lobēšana notiek arī Latvijā nacionālā un vietējā līmenī, parasti to saista ar ES institūcijām, kur tā tiek oficiāli regulēta. Ietekmīgi Latvijas vides NVO aktīvisti lobēšanu ES uzskata par IA ietekmīgāko instrumentu.

Pārvaldība

Sīkāk sadaļā par pārvaldību.

Plānošana

Izšķir stratēģisko plānošanu un taktisko plānošanu. Stratēģija ir darīt pareizas lietas, taktika- darīt lietas pareizi. IA specifika ir sistēmiskā plānošana. Ir lēmumpieņēmāji un speciālisti, kas plānošanu uzskata par galveno instrumentu, bet... ļoti teorētiski pareizu IA plānu kādam ir jāapstiprina un kādam- jāīsteno: ar izpratni, motivāciju, finansējumu. Plānošana ir process, kur IA jomā visplašāk paredzēta sabiedrības iesaiste, īpaši teritoriju Attīstības programmu un teritorijplānojumu izstrādē. Diemžēl tas netiek veicināts motivējot un izglītojot (sagatavojot) iedzīvotājus. Paši plāni un jo īpaši attīstības programmas netop kā darbam domāti, kā priekšlikumiem bagāti, bet vairāk uzglabāšanai. Nedarbojas ieviešanas grupas, nav izpildes monitoringa un novērtējuma. Ja tas ir, tad formāli. Latvijas laukos ir nesaiste starp teritoriju plānojumiem un ministriju nozaru plāniem. Tos būtu jāsavieno reģionālajai plānošanai.

Kas atšķir IA pagastu/pilsētu plānošanu no ierastās (lekcijas formulējumā)? Ir plānošanas satura un tās formas būtiskas atšķirības, pie tam tās ir mijiedarbībā. Dažas IA atšķirības:

*analītiskās (sadalošās pa nozarēm, problēmām) vietā integrētā (IA risinājumu efektivitāte tanī apstāklī, ka redzot problēmu mijiedarbību, izvēlas aktivitātes, kas vienlaikus ietekmē vairāku problēmu cēloņu novēršanu dažādās jomās),

*no uz ekspertīzi centrētās  un virzienā no augšas nākošās uz virzienu ,,apakša-augša’’,

*visu, pirmkārt, skata lokālo, mazāk globālo, Eiropas, Latvijas interešu aspektā,

*prioritāte ir cilvēka un dabas ētiskās attiecības,

*ietver indivīda līmeni- tas ko katrs dara ikdienā (ar laiku, naudu, lietām, cilvākiem utt.) vairs nav viņa personīga lieta,

*vērtē kultūras un sociālo ideju un norišu pieņemamību,sociālo ilgtspēju,

*jebkurai no plānotāmrmaiņām vispirms jābūt sociāli un ekoloģiski pamatotām, ne vien tehnoloģiski korekti atrisinātām,

*jāveido, ne vien jāaizsargā bioloģiskā daudzveidība- jārada dabasvidi apdzīvotā vietā,

*jābūt orientētai uz materiālu un enerģijas plūsmu pārvaldīšanu, kā minēts iepriekš,

*jāiet uz kompaktās apbūves principiem, taču ne uz zaļo neapbūvēto teritoriju rēķina;

*pilsētai jābūt nevis nemitīgi augošai, bet optimālai pēc mēroga;

*jābūt orientētai uz vietējās ekonomikas principiem, t.sk. pamatvajadzību apmierināšanu, pārtikas ražošanu patēriņa zonā;

*jābūt vietējās Agendas21 (ja ir) un sadarbības tīklu procesa ietvaros.

Plāna un tā realizācijas ilgtspējas novērtēšanai var izmantot ekoloģiskās pēdas nospieduma principu. Otrs izvērtēšanas ceļš ir pašu izvēlēti IA kritēriji no tik daudziem piedāvātajiem pasaulē, Eiropā, Latvijā lietojamiem IA indikatoru modeļiem. To noteiks jūsu grupas izvēlētās galvenās darbības jomas (vides, sociālās) un prioritāte motivācijā.

Ietekmes uz vidi (IA) novērtējums

Ietekmes uz vidi novērtējums paredzēts gan projektiem un ražotnēm saņemot atļaujas, gan dokumentiem, kas var ietekmēt vidi, izņemot budžetam. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir obligāts arī teritorijas plānojumam. To sauc par vides pārskatu. Tas jāizstrādā atbilstoši  MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums". Tajā paredzēts atspoguļot arī IA, neprecizējot tā izpētes plašumu un pamatotību. Tādēļ tas parasti nav izvērsts IA skatījums uz plānojumu, parasti minēti tikai nedaudzi labvēlīgi elementi. Tas praksē netiek uzsākts reizē ar plānojumu, tādēļ neveicina IA pieeju, tikai beigās konstatē rezultātu, par to maksā plānotājs.

Agenda21

Specifisks stratēģiskās plānošanas instruments, ko piedāvā Rio konference kā rīcības programmu 21. gadsimtam. Tā var būt valsts, nozares, vietējā līmenī. Rio konference apstiprināja globālo Agenda21, kurā ir sadalīti uzdevumi pa rīcību grupām ar termiņiem, izpildītājiem, nepieciešamo finansējumu un tā avotie,. Globālajai Agendai 21 ir rekomendējošs raksturs, tā netiek pildīta apmierinoši. Savukārt nacionālai un vietējai Agenda21 var būt obligāts raksturs. Tās top iesaistot valsti, pašvaldības, biznesa struktūras, NVO diskusiju un kompromisa rezultātā.

Projekti

Projektu pieteikumi finansu piesaistei iespējami jebkurā IA pārvaldības līmenī: gan stratēģiju, programmu izstrādei, gan praktiskā aktivitātērm. IA projektu iesniegšanas adresāti nav daudzi, jo joprojām projektu finansēšan;ā, gan ES, gan Latvijā ir sektorāla pieeja (attiecīgas aktivitātes, ministrijas).

Vides zinātne

Skatīt attiecīgā sadaļā.

Tehnoloģijas un pieejas

Augstās tehnoloģijas ir tādas, kurās liels īpatsvars ražošanā ir zinātnes/tehnoloģijas ieguldījumam. Labākās pieejamās tehnoloģijas ir konkrētā ražošanas nozarē, piemēram, cementa ražošanā tobrīd pasaulē labākie tehniskie risinājumi, ņemot vērā tomēr to ekonomisko pieņemamību. Vides tehnoloģijas, neskatoties uz apgalvojumiem (skat. sadaļas ,,gudrais pieaugums’’ uc) par to, ka to attīstība ļaus patērēt vairāk, atstājot uz vidi aizvien mazāku slodzi, praktiski ar šo lomu netiek galā, jo antropogēnā slodze pieaug.

Brīvprātīgās iniciatīvas

- ekomarķējums (eco-label),

-  produktu aprites (dzīves) cikla novērtējums,

-tirgus diktētas iniciatīvas (FSC- mežu sertificēšana, Fair Trade- godīga tirdzniecība)

- standarti: vides pārvaldības sistēmas ISO14001 un EMAS (ES), dažādi specifiski vides pārvaldības standarti no ISO 14031- ISO14042, saskaņotie standarti: ISO 9000, OHSAS18001 (darba drošība), HACCP (pārtikas drošība), Responsible care (ķīmiskā rūpniecība), SA 8000 (sociālās atbildības) uc

- vides (IA)audits.

Firmas, nozares ievieš brīvprātīgas apņemšanās, kas pārsniedz normatīvo aktu prasības, kuru izpildi kontrolē audits, lai, galvenokārt atstātu labāku iespaidu uz pircēju, klientu un veiksmīgāk pārdotu savu produktu, gūstot lielāku peļņu. Šis instruments dod ieguldījumu patērētāju sabiedrības apstākļos, bet ar to nevar panākt pagriezienu uz reālu IA.

Eko-marķējums (Eco-label):Eiropuķīte, Ziemeļu gulbis, Demitera zīme uc

Marķējums domāts, lai cilvēki, kas apzināti izdara izvēli videi draudzīgām precēm, tās varētu atpazīt. Visus marķējumus piešķir neatkarīgas institūcijas. ,,Eiropuķīte’’ ir ES mēroga zīmols, Ziemeļu gulbis- Ziemeļvalstu Ministru padomes sastāvā esošo valstu produkcijai, Demitera zīme- biodinamiskās lauksaimniecības produkcijai. Ir arī citi marķējumi. Piemēram, elektroprecēm ir marķējums, kas apliecina to energoefektivitātes pakāpi. Tiek lietots sociāls- godīgas tirdzniecības zīmols, kas apliecina, ka pārtikas produkta ražotājam samaksāta augsta- ekvivalenta maksa, nevis niecīga daļa, salīdzinot ar preces cenu, bet nav maksāts tirdzniecības starpniekiem, jo iztiek bez tiem.

Zaļais iepirkums

Lai videi draudzīgas preces kļūtu cenu ziņā konkurētspējīgas, vajadzīgs liels to pieprasījums- apgrozījums. Indivīdi pērk maz, jo dārgas, bet dārgas, jo pērk maz. Lai pārrautu šo apburto loku, nepieciešams, lai lielākais patērētājs- valsts (arī pašvaldības), to iestādes, tai skaitā skolas, slimnīcas, bērnudārzi, pārvaldes institūcijas iepirkuma procedūrā izvēlētos nevis lētākās preces un pakalpojumus, bet videi draudzīgākās. Tādai normatīvie dokumenti pieņemti gan ES, gan Latvijas mērogā, taču finansu nepietiekamības apstākļos to cenšas apiet.

Akcijas (par, pret, kampaņas, boikots)

Akcijas parasti organizē NVO, lai veicinātu kādu sociālu vai videi draudzīgu rīcību, vai protestētu pret, viņuprāt, nevēlamu. Akcijas kā kampaņas, lai veicinātu kādas rīcības uzsākšanu, piemēram, atkrirtumu šķirošanu un kompastēšanu organizē gan NVO, gan pašvaldības un pat valsts iestādes, pat plašsaziņas līdzekļi. Nav mazums piemēri, ka kampaņā reklamējamā rīcība nav iespējama. Tipiskākais piemērs- atkritumus dalīti konkrētā pilsētā nevāc: nav tam paredzēti konteineri vai arī dalīti savāktos sagāž kopā ar nešķirotajiem. Tas diskreditē konkrēto vēlamo darbību un apgrūtina tās ieviešanu, kad tas reāli iespējams. Par videi vai pret vietējiem iedzīvotājie, saviem strādniekiem negatīvu rīcību parasti boikotē pret konkrētas firmas ražojumiem, retāk pret ko vispārīgu: pret pārmērīgi (vairāk par diviem) iepakotām precēm, pret lielveikaliem utt.