3.6 Nacionālais faktors Latvijas IA

3.6.1 Latviskā Dievatziņa un dzīvesziņa IA kontekstā.

Ja kāds etnoss kādā ģeogrāfiskajā vidē nodzīvojis vismaz tūkstošs gadu (kā latviešu (baltu) senči Latvijā, tam izveidojusies atbilstoša etnopsiholoģija, mentalitāte, vērtību orientācija (kas ietver arī iepriekšējo pieredzi), kā arī atbilstošs sabiedriskās dzīves modelis, tai skaitā tautsaimniecības, administratīvā dalījuma uc., kas visoptimālākais veiksmīgai dzīvei šajā vidē. Atšķirībā no daudzām lielām vai mazām nācijām un etniskajām grupām (krievi, amerikāņi, maori, čigāni uc.) latviešu modelis ļoti tuvs IA pamatprincipiem; varētu diskutēt vienīgi par sadarbību un solidaritāti.

,,Caur sidraba birzi gāju,

Ne zariņa nenolauzu...’’

Salīdziniet ar amerikāņu mentalitāti: ,,Cik vien daudz naudas, cik vien daudz, cik ātri vien iespējams’’. Savu paveicis- pārvietojas uz citu štatu.

Latviskajai dzīvesziņai piemīt tādas nozīmīgas īpašības kā

*atbildība par savu dzīvesvietu (viensētniecības un turēšanās pie savas dzimtas kaktiņa dēļ): gan saimnieciski, gan sociāli (ko teiks kaimiņš), gan strādājot pašvaldīgā,

*gausībiņa (optimāls patēriņš, dabas resursu lietošana atjaunošanās robežās),

*saikne ar dabu,

*dabas aizsardzība (atslēgas biotopu un īpatņu: dižkoku, svētakmeņu, svētavotu, svētupju, likteņupju, (Daugava, citām tautām: Volga, Ganga, Brahmaputra..., svētezeru, svēto biržu un svēto meža ,,iecirkņu’’ uc. saglabāšana  Protams, svētvietu sistēmas galvenā funkcija nav dabas aizsardzība, tomēr tā pilda arī šādu uzdevumu),

*mazas/vidēji lielas ražotnes ar vietējo darbaspēku,

*pašuzturošs vietējs ekonomiskais modelis,

*tradīcijas: labot priekšmetus, mežā ziemai savākt ogas/sēnes uc.,

*estētika-izpratne par skaistu ainavu sakrīt ar tās ekoloģiski-saimniecisko lietderību mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos (pretēji padomju kolhozu/ lielmeliorācijas izpratnei/politikai) utt.

Baltu (latviskais) domāšanas un dzīvesveids atbilda sistēmu sinerģētiskām pašorganizēšanās (līdzīgi kā ekoloģijā) likumsakarībām. Latvija ir mūsu ,,ekoloģiskā’’ un teosistēmiskā niša.

Būtiski, ka atšķirībā no daudzām citām tautām, latviešiem senā dzīvesziņa apziņā vai zemapziņā vēl ir dzīva- tā būtiski ietekmē rīcību, izmantojama IA. Agrāko dzīvesziņu noteica Dievatziņa pagānisma teosistēmas ietvaros. Tagad šīs garīgās saknes ir aizcirstas, bet dzīvesziņas koks vēl kādu laiku zaļo. Tādēļ teosistēmas elementam- latviskajai Dievatziņai  ir būtiska loma Latvijas ekosistēmas patreizējā stāvoklī un tās nākotnē.  To nepieciešams nevis atmest, bet nacionālo mentalitāti, vērtību orientāciju integrēt pēcmodernās sabiedrības IA, tās motivācijā. Tās galvenā vērtība nav ne uz pagātni vērstā hrestomātikā (iekonservēšana muzejos, vēstures mācību grāmatās un iekapsulēšanās atsevišķu atraktīvu tradīciju demonstrēšanā (piemēram, bluķa vilkšana), ne lietošanai tūrisma biznesā, bet nākotnes pamatu veidošanā: tautsaimniecības plānošanā un vadīšanā, administratīvajā iedalījumā, valsts un pašvaldību pārvaldē, teritoriālplānošanā, veselības aizsardzībā; reizē un mijiedarbībā ar vides izglītību tā integrējama kā starpdisciplināra joma visu mācību priekšmetu saturā un formā, mūžizglītībā. Protams, runa nav par neopagānisma, Dievturu kustībām; taču arī attieksmē pret to lomu jābūt tolerantiem, saprotot to nozīmīgo lomu uzmanības pievēršanā šai tēmai, seno teoenerģētisko sistēmu (punktu) atdzīvināšanai utt. Galvenais- seno arhetipu ,,izmantošana’’ IA. Mūsu mentalitātes ,,stiprā puse’’ nav lielā rūpniecība (lieli mērogi, liela ietekme uz dabu), finansu, loģistikas utml. bizness, kur veiksmīgākas citas tautas. Ja balstīsim ekonomiku uz tām, nebūsim ekonomiskie un attiecīgi vēlāk politiskie saimnieki savā zemē. Daudzveidīga vietējā IA ekonomika ilgtermiņā noteiks arī Latvija būtību- vai tā būs latviešu zeme.

3.6.2 Starpnacionālās attiecības caur IA prizmu

Saskaņā ar autora IA problēmu kritēriju izpratni, starpnacionālās attiecības mūsu valstī situācijā, kurai ir daudzas divkopienu valsts pazīmes, abpusējs vēsturisks aizvainojums, valodu cīņa, ir Latvijas pastāvēšanas- IA jautājums. Autors teorijā un uz vietas pētījis nacionālās sadursmes eskalācijas ,,negaidītību’’ Kiprā, Izraēlā, Balkānos, Indijā. Latviešu radikālisms, kas ir juridiski pamatots un morāli saprotams, to īstenojot, arī mūsdienu it kā mierīgajā LR var novest pie traģēdijas. No otras puses, nepamatota ir/ būtu lielāka piekāpība valodas, pilsonības, izglītības jautājumos. Taču visnozīmīgākais devums ilgtspējīgas, ilgotās, latviskas Latvijas veidošanā būtu attīstīts mazo un vidējo uzņēmumu pārklājums Latvijas laukos, cittautiešu un ārvalstu kapitāla maksimāla ierobežošana ar atbalstu savējo nozarēm- sākot no stratēģijām (enerģētikā- kam vajag 2016.gadā ,,trūkstošās’’ jaudas un kas maksās par to?). Latvijas optimālas ražošanas modeļa ekonomiku balstīt uz baltu nacionālajai identitātei atbilstošām tautsaimniecības nozarēm.

3.7 Integrāls skatījums uz IA fizisko, cilvēka iekšējo un garīgo vidi

3.7.1 Latvijas dabas, sociālās un garīgās priekšrocības IA- starpsecinājumi.

3.7.1A Dabas priekšrocības

Daudz mazpārveidotu teritoriju, liela bioloģiskā daudzveidība, nav klimata izmaiņu sākotnējā perioda smagāko ekoloģisko seku zonā, bagāti ūdens resursi, relatīvi tīrs gaiss, daudz mežu un koku audzes, daudzveidīga gadalaikos mainīga ainava, nav lielas bīstami piesārņotas teritorijas, diskutabla- augsnes ķimizācija.

3.7.1B Sociālās priekšrocības

Daudziem lauku iedzīvotājiem, pēc viņu domām, neapmierinoša labklājība, ciematos- nesakārtota komunālā saimniecība, kas motivē IA abpusēja ieguvuma (vin- vin) risinājumus. Relatīvi neliels iedzīvotāju blīvums laukos, tautas demokrātijas un pašuzturēšanas un sabiedriskā transporta plašas izmantošanas pieredze patreiz aktīvā 40- 60 gadu vecuma paaudzē, Latvijas atrašanās radikālu pārmaiņu procesā.

3.7.1C Ekonomiskās priekšrocības

Mazie uzņēmumi un to potenciāls laukos, bioloģiskās lauksaimniecības zemnieku saimniecības un neintensīva ķīmisko vielu lietošana daudzās citās. Amatniecība. Pašuzturošas mājsaimniecības lauksaimniecības īpatsvars laukos. 

3.7.1D Garīgās priekšrocības

Nacionālās mentalitātes sakritība ar būtiskiem IA pamatprincipiem. Dzīva, personības reālo dzīvi bieži noteicoša ticība, kā iemesls ir reliģijas pieņemšana personīgā izvēlē, nevis ,,tajā piedzimstot’’.Latvijas loma kā neatkarības atjaunošanas iemesls (varbūt).  

3.7.2 Garīgā un Zaļā Atmoda

Par atmodām sauc dominējošas, vismaz būtiski ietekmējošas sabiedrības daļas iekšējās izmaiņas (izpratne, attieksme, pārliecība, ticība, cerība, vērtības, pašapziņa uc.), kas noved pie nozīmīgām ārējām izmaiņām politikā, ekonomikā, sabiedrības uzvedībā. Izšķir nacionālās un reliģiskās atmodas. Ja tās skar tikai ārējās izmaiņas un tiek risinātas bruņotā veidā, tad tie ir atbrīvošanās vai pilsoņu kari. Nereti šie procesi pārklājas, piemēram, 1.Atmoda Latvijā noveda pie 1905.gada revolūcijas, 2. Atmoda Latvijā- pie atbrīvošanās cīņām. Savukārt 3.Atmoda pēc ārējām izmaiņām pazaudēja tās garīgo pamatu- tās iekšējās izmaiņas, kas ļāva Atmodai vainagoties ar neatkarību. Pēc ticības teorētiķu paustā, 3.Atmodas garīgo pamatu noteica daudzas pazīmes: kopīga lūgšana, neatkarīgi no reliģijas (Dievs, svētī Latviju!), altruistiska (nesavtīga) rīcība, gatavība ziedot savu naudu, laiku, karjeru, veselību, pat dzīvību, sadarbība un solidaritāte, vienotība konkurences, savstarpējo cīņu dominantes (bija arī tas) vietā, nevardarbība un gara ,,ieroči’’- dziesma uc. Ticīgo pārliecība nosaka, ka ne tikai mūsu garīgums no vienas puses, bet arī Dieva griba, no otras puses noteica Atmodas panākumus. Bet daudzi teologi pie šī skaidrojuma apstājas, neizdarot secinājumu, kādam mērķim tad Dievs deva iespēju atjaunot Baltijā neatkarību. Jo neba principam ,,privātīpašums ir svēts’’ un privatizācijas konfliktiem, patērētāju sabiedrības izveidei. Tad nāktos domāt, kā ticīgi cilvēki to dara, par Dieva gribas nepildīšanas sekām. Autors izvirza hipotēzi, kas ir autonoma no reliģiskā pasaules skatījuma, bet ar to savietojama: Latvijas (Baltijas) neatkarības atjaunošanas mērķis (virsuzdevums, sūtība, misija) ir (nevis bija) uz garīguma balstītas IA kā pilnvērtīgas attīstības modelis Eiropai, gan rādot izeju no strupjceļa citām zemēm (konvenciālā IA izpratne pagriezienu nav panākusi- nevienas valsts attīstību par ilgtspējīgu pētījumi par ekoloģisko pēdu neapstiprina un tendences nav tuvošanās tai), gan ar to nonākot vadošās attīstības pozīcijās Eiropā dzīves kvalitātē un pilnvērtīgumā (ne labklājībā) no savas valsts iedzīvotāju interešu viedokļa. Latvijai tam ir daudzas jau minētās dabas, sociālās un garīgās priekšrocības.

  Atmodu teorētiskās studijas, pētījumi, īpaši par kristīgajām un citu reliģiju atmodām parāda, ka nereti to panākumi konkrētā areālā izsīkst pēc vadoņa nāves (bet ko nevar teikt par kristietības uzplaukumu Āfrikā kopumā). Savukārt nacionāli politiskās atmodas beidzas ar dziļu sabiedrības vilšanos, jo to rezultāti daudzējādi pretēji gaidītajam. To var teikt par pēdējo atmodu Baltijā, Ukrainā. Latvijā ir vairākas publikācijas, kuru autori norāda uz jaunas atmodas nepieciešamību un iespējamību Latvijā, uzsverot, ka tai jābūt uz iekšējām- ilgt pastāvošām cilvēkos vērstām pārmaiņām. Tām par pamatu tiek likta vai nu vides apziņa (zaļā domāšana) vai reliģiskā pārliecība- kristīgi ekumēniskā, latviskās Dievatziņas, ezotēriskā, starpreliģiju sadarbības. Mācītājs J. Rubenis rakstā ,,Pusceļš’’ (,,Diena’’ 24.09.2008) raksta: ,,Varbūt atmoda nav daudziem nesusi pietiekamu gandarījumu tāpēc, ka tā tikai ļoti niecīgā mērā ir notikusi mūsos? Visas pārmaiņas esam gaidījuši notiekam tur- ārpusē. Aizmirstot, ka sabiedrības ārējā dzīvē atspoguļojas tik vien kā mūsu kopīgā iekšējā dzīve. Vai jānotiek ceturtais atmodai? Varbūt. Bet tai ir jānotiek iekšpusē, cilvēkos, manī.’’ Piemērs Zaļās Atmodas veicināšanai ir ekovalsts un ekokopienu ideju attīstība un īstenošanas mēģinājumi Latvijā, ciešas sadarbības organizatoriskie mēģinājumi starp vides NVO, augstskolām. Kaut kas to visu nojauc. It kā tās ir ambīcijas, negatavība savas prioritātes veltīt kopīgam mērķim, uzskatu atšķirības, pat konkurence pie projektu katla.. Bet varbūt vēl nav laiks? Taču jebkurām iestrādnēm ir, iespējams, nepārvērtējama nozīme nākotnē. Daudzu zaļo pasaules uzskats stingri balstīts materiālismā- darvinismā, tāpēc Zaļās un Garīgās Atmodas integrēšana ir problemātiska. No otras puses, Latvijā Vides aizsardzības klubs, žurnāls ,,Vides Vēstis’’ ir izsenis centies šīs jomas savienot. No garīgo kustību puses pretimnākošāki zaļajai domāšanai teorētiski ir latviskās Dievatziņas un dzīvesziņas, kā arī ezotērisma piekritēji, kaut arī viņu dzīvesdarbība nereti par to neliecina. Arī kristīgajā nometnē ir zaļo ideju piekritēji un tā tiek ietverta pat dažās izglītības programmās, projektos, piemēram, interesi par to autoram izrādīja starptautiskās NVO ,,Jaunatne ar misiju’’ Latvijas nodaļa. Taču autoram nav nācies sastapties ar gadījumiem, kad IA idejas pamatojumu kāds censtos atrast Bībelē. Parasti aprobežojas ar Sv. Augustīna dzīvesstāsta atsevišķām detaļām, kas nav Bībeles sižets. Tāpat Latvijā nav nācies (zināmi piemēri Hannoverē Vācijā) konstatēt mērķtiecīgu darbību ticīgo vidū, lai uz bibliskās teorētiskās bāzes veiktu izglītību IA dzīvesdarbībā (know how). Kristīgajā nometnē ir bijuši vairāki mērķtiecīgi mēģinājumi ar iniciatīvu no apakšas Latvijā uzsākt ekumēnisku kristīgo atmodu, piemēram, ,,Gaiziņa process’’. Savukārt viens no ezotērisma garīgās atmodas iniciēšanas piemēriem ir pagaidām bezrezultatīvais Pasaules Ētikas centra izveides projekts Sauleskalnā, Drustu grupas aktivitātes uc. Bet- it kā vēl nebūtu pienācis laiks. Taču, tik daudzi ar garīgo intuīciju apveltīti cilvēki apjaušs šīs Garīgās Atmodas nepieciešamību un iespējamību. Tik daudzas personības ir motivētas un pat gatavas kļūt par Zaļās Atmodas un/vai Garīgās Atmodas pārmaiņu aģentiem: veicinātājiem patreiz, bet lielo iespējamo pārmaiņu brīdī- sabiedrību novirzošiem no degradācijas ceļa, pat uzņemoties tās vadību. Un viņi atpazīs un atzīs savējos... Pat tiem iespējamiem pārmaiņu aģentiem, kas dzīvo pilsētās, aktivitātes parasti sanāk ārpus tām, tāpēc ši ir būtiska lauku IA joma. Nākošā varbūtējā atmoda ir situācija, kad globālas vai lokālas krīzes rezultātā patēriņa sabiedrība vairs nebūs iespējama; vai arī kā kādas citas neprognozējamu notikumu procesu virknes (,,brīnuma’’) sekas, kas pagriezienu panāks bez krīzes. Tātad nav pamata domāt, ka Zaļā vai Garīgā Atmoda varētu sākties tagad, kad nav satriekta patērētāju sabiedrības vērtību sistēma, sākties tikai cilvēcisko vēlmju un aktivitāšu rezultātā, pirms nav tam nobrieduši objektīvie un subjektīvie apstākļi. Lai pagrieziena brīdī notiktu pāreja uz pilnīgu, reālu IA,

• garīgo pārmaiņu aģentiem jau tagad jāveido sadarbības pamati IA (pilnvērtīgas attīstības) veicināšanai starpreliģiskās sadarbības līmenī, t.sk.ar nereliģiskās ētikas, psiholoģijas piekritējiem (pārfrāzējot Raini: nevis ticīgie pret ticīgiem tad karos, bet visi kopā pret tumsu),

•  garīgo un zaļo pārmaiņu aģentiem abpusēji- savā starpā (un daļēji arī sabiedrībā kopumā) izpratni par Garīgās un Zaļās Atmodas vienlaicīguma nepieciešamību, dziļo integritāti,

•  ticīgajiem redzot IA pamatojumu savās reliģiskajās (Dievatziņu) mācībās un zaļajiem- garīguma principa nepieciešamību, lai īstenotos IA apziņas redzējums.  

Jau XIX un XX gadsimti ienesa radikālas, precīzi neprognozējamas, tikai iepriekš minētas pārmaiņas. XX gadsimtā, kad procesi notiek vēl straujāk, nav pamata apgalvot, ka būtisku izmaiņu nebūs. Garīgā un Zaļā Atmoda, ja tāda būs, diez vai ievadīs harmoniskas sabiedrības laikmetu (uz Jauno Laiku (laikmetu) cer ezotēriķi) , jo cilvēka būtība (kā ticīgie saka- grēcīgums) ir neizmaināma. Savdabīgs reliģiski zaļais komunisms, utopija diez vai iespējams uz Zemes, kāda tā ir patreiz. Taču cilvēces un latviešu (baltu) vēsture apliecina, ka ir iespējama sakārtotāka sabiedrība un praktiskā dzīve nekā patreiz; var uzlaboties situācija, kad cilvēka rīcības dēļ vairs netiek apdraudēta civilizācijas pastāvēšana. Tikai tādu rezultātu, neko vairāk, var sasniegt iespējamā Garīgā un Zaļā Atmoda. Ja tāda nebūs Latvijā un sekojoši- Eiropā, rezultāti varētu būt secināmi no civilizāciju maiņu teorijas- degradācija un jaunas civilizācijas izveidošanās uz vecās drupām vai pilnīga izzušana vēstures miglā. Šo ,,alternatīvu’’ aprakstot, to varētu tuvināt, tāpēc tas šeit izpaliek.

3.7.3 Latvijas lauki- galvenais spēku pielikšanas punkts ofensīvai uz ilgtspējīgāku attīstību patērētāju sabiedrības apstākļos Latvijā.

 

Patreiz lielpilsētās lēmumu pieņemšanā tik dominējoša ir naudas un varas ambīciju, politikānisma ietekme, ka neiespējama ir pat tāda sabalansēta politika, risinājumi, kas vienlaikus ir sociāli- ekonomiski izdevīgi gan iedzīvotāju vairākumam, gan videi, ja tas ir pretrunā ar būtiskām partiju, ietekmīgo cilvēku personīgajām interesēm. Problēmas šajā sakarā ir pat vidēja lieluma pilsētām, piemēram, Cēsīs, vides politikas plānā nav atrisinātas vienas no lielākajām vides problēmām, kas attiecas uz nepietiekošu notekūdeņu attīrīšanu ietekmīgos uzņēmumos ,,Cēsu alus’’, ,,Ruks’’ uc., savukārt pat mazpilsētā Pāvilostā no iekļaušanas apbūvējamā zonā teritorijplānojumā vietējā iniciatīvas grupa gandrīz nevar nosargāt Latvijā ievērojamāko un ES aizsargājamo biotopu- pelēko kāpu. Tomēr laukos, kur tik lielas naudas vēl neapgrozās, kur lēmumpieņēmējs personiski pazīstams/ saistīts ar iedzīvotāju lielu daļu, vēl iespējams atrast atsevišķus pagastus un mazpilsētas, kur vietējās sabiedrības intereses būs noteicošās un IA iespējama pie abpusēja vides un sociālā ieguvuma (vin- vin) nosacījuma. Šeit autors nerunā par nacionālās un ES prasību izpildi atsevišķās videssaimniecības jomās: notekūdeņu attīrīšanas ietaišu būvniecība utml.