Vai braukt uz Maltu?

Izziņa.

Malta- sala. Malta- salu valsts Vidusjūrā.

3 lielās salas: Malta, Gozo, Komino

95km no Sicīlijas (Itālija)

Šeit uzturas proporcionāli lielākais tūristu skaits pasaulē

(15 tūristu pavadītas naktis gadā

 uz 1 valsts iedzīvotāju- 2008.g.dati) 

Izmēri 27kmx7km, platība 316km2

(Talsu novads 1763km2)

Iedzīvotāji ap 405 tūkst  (2006.g)

(Talsu novadā 34,3 tūkst.)

(Talsu novadā pie šāda iedzīvotāju blīvuma būtu jādzīvo

 2miljoni 260 tūkstoši cilvēkiem)

Maltas iedzīvotāju skaits strauji palielinās, jo, labklājībai

 pieaugot, atgriežas kādreizējie ekonomiskie emigranti)

Valūta- eiro

ES dalībvalsts no tās pašas dienas, kad Latvija

Neatkarīga republika kopš 1974.gada,

no 1964.gada ierobežota suverenitāte Britu Sadraudzībā,

pirms tam Britu kolonija

Valsts valodas: maltiešu un angļu

Galvaspilsēta- Valleta

 

Ākis lasītāja lūpā.

Latvijas liktenis izšķīrās Maltā. Arī...

Maltā- Bībelē aprakstītie notikumi.

No mazas saliņas Maltas ordenis pārvalda Eiropu.

Malta- Eiropas ceļā uz Āziju un Āfriku. Ar kuģiem. Ar karabāzi.

Vecākās akmens lielbūves pasaulē- ap 1000 gadu senākas par Ēģiptes piramīdām.

Par to un daudz ko citu jūs uzzināsiet turpmākajās rindās.

Jo tas viss vēl Latvijā ārpus biežiem tūrisma ceļojumu aprakstiem.

Kāpēc braukt uz Maltu? 

,,Skolēnu brīvlaikā braukšu uz Maltu. Vidusjūrā.'' ,,Mācīties?'' ,,Apceļot šo salu.'' - no kādas sarunas pirms brauciena. Jā, Malta daudziem asociējas ar vietu, kur notiek daudzi ES apmaksāti vai komerciālie kursi, īpaši angļu valodas apguvē, starptautiskas konferences. Vai arī gozēties saulītē un peldēties Vidusjūrā, (šeit esot vistīrākās pludmales pie šīs jūras)- cits priekštats. Malta vēl plaši nav ienākusi Latvijas tūrisma apritē. Bet tur ir tik daudz tūristiem ko redzēt, izzināt: megalīta būves- vecākās lielās celtnes pasaulē,  monumentālas Maltas ordeņa bruņinieku laika baznīcas un pilis, iknedēļas svētku gājieni, groti stāvajās piekrastes klintīs, daba. Luksus viesnīcas un lēti hosteļi. Bet- visu pēc kārtas.

Cena

,,Key promotion'' prezentācija- izsole Talsu viesnīcā. Pacelta roka. Tūlīt līgums par fantastiski lētu cenu nedēļu Maltā luksus viesnīcā. Pēc kāda laika ,,Key promotion''maksātnespēja un bezcerīgi komentāri internetā. Saziņa ar viesnīcu Maltā pa tiešo- iemaksu akceptē, jo viņiem ilgtermiņa ieceres- viņi cer uz līgumu ar mums uz daudziem gadiem par iekļaušanos viesnīcu tīkla ikgadējos apmeklējumos 100 valstīs .Vienlaicīgi sakrīt brīvlaiks, lētas ,,Air Baltic'' biļetes uz Romu un lielas atlaides tālāk ar ,,Air Malta'' uz galapunktu. Kas neriskē- tas neatpūšas pie Vidusjūras. Maksāts ar nerviem un samērā lielu laika patēriņu organizēšanai. Protams, par salu viss jāizstudē un jāvada ceļojums pašam. Bet tā ir vislabāk!  

No ledus/sniega pie palmām/lefkojām.

Paceļoties no Rīgas lidostas virs Latvijas aizsaluši ezeri, piesniguši meži un lauki. Iznākot no lidostas Maltā pat naktī silts, palmas, zied un smaržo lefkojas... Līdz rītam jānīkst lidostā uz cietiem soliem. Neciešami, ja iepriekšējā naktī arī nav  gulēts... Bet rīta saule un dzestrums atgriež sparu. Uz priekšu jaunā jaukā piedzīvojumā!

Maltas buss- īpašs stāsts ceļā uz Eiropu.

Ar leģendāro Maltas senbusu dodamies uz Valletu. Par busiem īpašs stāsts. Tas, ka lielāko daļu autobusiņu dizains un kalpošana no pagājušā gadsimta 60-70 gadiem būtu OK., bet nobružātā iekšpuse, ārpuse, pat salauztie soli un gadu desmitiem atpakaļ jau vairs neaizveramās durvis (brauc ar vaļējām), nodeldētām atsperēm apvienojumā ar kratīšanās pa bedrainajām ielām pat mums, kur nu vēl perfektajiem vācu tūristiem, izraisa šoku un ...sajūsmu par piedzīvojumu. Maltieši pa lēto defektu pārvērtuši par efektu. Seno busiņu silueti ir viens no Maltas galvenajiem dažādo suvenīru tēliem, zīmols. Autobusiņi ir galvenais (pat luksus viesnīcu iemītnieku) pārvietošanās veids pa salu, jo satiksme ļoti labi organizēta, neticami lēta.

 Attālums no lidostas uz Valletu pa taisno 6km, braucam 45min- ,,ekskursija'' līku loču pa daudzām apdzīvotām vietām. Pirmais priekšstats par arhitekltūru, cilvēkiem, dabu- dzīvi kopumā. Var apjaust, kur esam nonākuši: tipiskā ES dienvidzemē, kur ,,standartiem'', kārtībai sava ,,interpretācija''- kā bijām ieraduši dzīvot, tā dzīvosim tālāk, bet labumus tūristu, ES fondu un investīciju veidā gan pieņemsim.

Galvaspilsēta, kas nav pilsēta.

Valletas autoosta nav autoosta- vienkārši laukums ar Tritona strūklaku galvaspilsētas vārtu priekšā. Arī galvaspilsēta nav kāda atsevišķa pilsēta, bet faktiski ar aizsargmūri atdalīta lielas vienlaidu pilsētas daļiņa pussalas galā Kilometriem braucot cauri šai kompaktai apbūvei mainās tikai daudzie senie apdzīvoto vietu nosaukumi līdzīgi kā Jūrmalā. Pārsteidz lielā apdzīvotība un tūristu miljoni- neskatoties uz to, ka viss dzeramais ūdens jāiegūst atsāļojot jūras ūdeni, enerģiju tam un citām vajadzībām iegūstot no ievestām oglēm.

Politiskie paradoksi. Maltas ordenis un (ne)atkarība.

 Vispār valstiņa pilna paradoksu- tajā tikko pēc neatkarības  ieģūšanas pie varas ievēlēja sociālistus, kas stūrēja valsti uz sociālismu, pievienošanos Varšavas līguma blokam (PSRS organizētā militārā savienība kā pretspars NATO). Izcēlās gandrīz pilsoņu karš. Salā bija un ir NATO (Lielbritānijas) karabāze. Jau 1789.gadā Maltas toreizējie vadoņi lūdz salu pievienot Krievijai. Cars piekrita, bet novilcina par ilgu, un 1795.gadā Napoleons ieņem salu ar viltu, lūdzot ielaist savu karafloti ostā pēc dzeramā ūdens. Tas pieliek punktu Maltas ordeņa valdīšanai salā. Pats ordenis, agrāk saukts joaniešu ordenis, dibināts 1099.gadā Jeruzalemē svētceļnieku aizsardzībai, pēc krustnešu padzīšanas no Svētās Zemes mitinās Kiprā, tad Rodas salā, arī no kurienes musulmaņi viņus padzen par pirātismu- turku kuģu aplaupīšanu. Tā mītne Maltā no1530.gada. Ziedu laikos ordeni veidoja 8 Eiropas muižniecības atzari pēc nacionālā principa, bet tie nekādi nebija pakļauti kādai valstij, arī pāvestam tikai formāli. Viņi ievēlēja lielmestru, kas garīgi un laicīgi pārvaldīja gan ordeni, gan Maltu. Tā laika varenās būves, kas tagad piesaista tūristus, tapušas neba no skopajiem šīs salas resursiem, bet par visas Eiropas muižniecības naudu. 19.gadsimtā pāvests ordeni it kā atjauno, bet nu jau tam ir labdarības funkcijas. Patreiz ir katoļu un luterāņu atzari. Maltas ordeni simbolizē specifisks krusts. Tā kā sala ar saviem resursiem izdzīvot nevarēja, tad to vienmēr kāds uzturējis. Kad to pakļāva Anglijai, salu līdz 1964.gadam uztur Britu aizsardzības ministrija. Tajā pat laikā pārvaldi īsteno... Romas katoļu baznīca (bet ar anglikāņu baznīcu pāvests vēsturiskā naidā).  No 1964-1974.gadam briti iegulda milzu naudu, lai Maltā izveidotu rūpniecības, ostas un tūrisma infrastruktūru, kas pēc republikas pasludināšanas dod iespēju izveidot neatkarīgu ekonomiku. 

Malta: Gorbačovs, miers, Latvijas liktenis.

Latvijas liktenis izšķīrās Maltā. Arī... Mums nozīmīgākais notikums Maltā bija ASV prezidenta Džordža Buša un PSRS līdera Mihaila Gorbačova tikšanās pie Maltas krastiem uz kuģa (tam par godu uzcelts monuments) Ziemassvētku vakarā (,,Miers virs Zemes...'') 1989.gada 23.decembrī, kas pielika punktu aukstajam karam un kodolsadursmes draudiem starp šīm tolaik galvenajām lielvarām. Bet... kā mēļo- saskaņā ar vienošanos uz Baltijas valstu, arī Latvijas rēķina, ASV esot piekritušas mūs atstāt PSRS sastāvā, bet bez asinsizliešanas. Bet- vienošanās protokolu neesmu lasījis. Pēc asiņainajiem notikumiem pie Viļņas TV torņa šī noruna vairs nevarēja būt spēkā un ASV radikāli pagrieza savu politiku uz mūsu neatkarības atbalstīšanu.  

Valleta- pēc uzvaras pār turkiem.

Senā galvaspilsēta un lielmestra rezidence bija Mdina. Pussalas galā, kur atrodas Valleta, toreiz bija Svētā Elmo cietoksnis. 1565.gadā tam uzbrūk 35 tūkstošu vīru lielā musulmaņu (turku) flote, kas aizstāvjus- ap 500 bruņinieku un vietējos iedzīvotājus sīvās kaujās notur aplenkumā 3 mēnešus, bet spiesti atkāpties. Ar šo uzvaru maltieši ļoti lepojas. Uzvarētājs lielmestrs Žans de la Valets sāk celt jaunu galvaspilsētu, kas nosaukta viņa vārdā.

Valleta- cik tu esi monumentāli maziņa!

Nu tā, varam nofotogrāfēties pie Valletas varenajiem mūriem. Caur gājēju vārtiem cauri lielajam mūrim ejam iekšā Valletā. Pirmais apskates objekts ir toreizējā pirmā būve (1566.g.)- baznīca Our Lady of Victory. Neliela. Grezna, bet  tumša iekšiene. Un tad nonākam  Augšējos dārzos. Dziļi lejā saules pielieta Lielā osta, tās otrā krastā pilsētiņas, kuģu doki. Pa kreisi stāvā, ar gaišām mājām monumentāli apbūvētā ostas stāvā nogāze mūsu pusē. Saulīte sāk sildīt. Cik jauki! Te nu ir tas, pēc kā ilgojāmies!Pārņem svētlaime. Tikai te beidzot pazūd viss pēdējo dienu sagatavošanās stress, negulēto nakšu pārgurums. Smaržo laumutītes un lefkojas. Palmas. Krāšņi ziedi. Ir tik labi! Būs labi!

Daži simts metri gar cietokšņa sienu un esam jau pussalas otrā pusē. No cietokšņa mūra spraugām visur spraucas ārā ziedi un zaļumi, bet otrpus Mazās ostas piestātnē kā nosēts ar jahtām, bet tālumā līdz horizontam- saules apspīdēta pilsēta. Pagriežoties uz šauru ieliņu, kas iet stāvus lejā, var redzēt galvaspilsētas ,,lielumu'', jo ieliņa kā kanjons stiepjas visā pussalas garumā (kādu kilometru) līdz jūrai. Platumā pussala ir samērā šaura. Centrālās ielas malā netālu valsts galvenā- Jāņa baznīca. Par ieeju jāmaksā un sezonā mēdz būt garas rindas. Bet nokļūt iekšpusē tiešām ir vērts. Grezni. Pie ieejas mums laipni piedāvā atstāt mantas (neesam vēl bijuši līdz viesnīcai). Varam pastaigu turpināt.

Kas mūs sagaida viesnīcā?

Tikai  pēcpusdienā dodamies uz savu viesnīcu ,,San Antonio'' Budžibā. Jābrauc stundu. Tuvojoties kņud vēders- kā nu būs: vai tiešām nebūs jāpiemaksā, vai negaida kādas citas slēptas ,,lamatas''? Kad nosaucam vārdus, laipni pasniedz aploksni ar mums sagatavoto informāciju un istabiņas atslēgas.

Reliģija un Fiesta.

98% maltiešu esot katoļi. Visvairāk vietu baznīcās uz vienu iedzīvotāju. Maltā ar likumu aizliegti aborti. Kad tur uzturējamies, aizliegta bija arī laulību šķiršana. Tagad referendumā tas atcelts- vairāk kā puse katoju nobalsoja pret Bībeles pantu, kas saka, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. Pārliecinoša ticība! Reliģija Maltā ir varen jautra un atraktīva nodarbe. Maltā aptuveni katru nedēļu notiek tautas un baznīcas svētki ar ielu greznošanu, gājieniem un tautas pulcēšanos, salūtu, svinīgiem dievkalpojumiem, tirgošanos, vīna un alus dzeršanu (paskaļi un smaržojoši). Mūsu uzturēšanās laikā ,,iekrīt'' tikai vieni svētki (vietējie sauc ,,fiesta'')- Sv. Jāzepa diena 19.martā Rabatā. Tātad nākošajā dienā pēc ierašanās ar busiņu dodamies uz turieni. Krāsainiem un reliģiskiem karodziņiem greznotas ielas. Drūzma.. Svētku gājiena tuvošanās šaurajā ieliņā var redzēt pa gabalu tikai pakāpjoties uz ēkas izciļņa. Bet... ieraugu šķirbiņu starp improvizēto estrādi un mājas sienu. Pa to aizspraucamies līdz pūtējiem gājiena priekšā. Iesprūkam tūlīt aiz viņiem. Pār gājiena dalībniekiem no balkoniņiem un jumtiem birst ne tikai skaļas gaviles, bet arī daudz daudz papīra gabaliņu un strēmeļu. Tie pārklāj ielu. Vietām līdz potītēm. Uz ielas bērni tos met atkal gaisā. Jautība. Kāds iereibušais baznīcas kalpotāja tērpā mums kaut ko grib iestāstīt.

 Vakarā, kad lampas tumst,

Nevajag mums atkal skumst...

Mijkrēslī, kad tiek aizdedzinātas dekoratīvas laternas un uguņu virtenes, pilsētas vadība un pūtēji atkal rindojas jaunam gājienam. Tauta arī. Un mēs esam ,,tut kak tut'' (krievisko teicienu latviski varētu izskaidrot- savlaicīgi ieradušies).  Gājienam tumsā atšķirīgs smeķis- gaismiņas, to saspēle ar dienvidu tumsu senatnīgajās ieliņās. Salūts gan tāds dīvains: sākumā daži attāli blīkšķi, kas atkārtojas ar lielu atstarpi, nevis kā mums- ar joni raķetēm pilnas debesis. Tad  šāvieni kļūst biežāki un vērienīgāki. Varbūt uz rīta pusi bliež pa īstam? Mums nav laika gaidīt. Noskatāmies kā vēl vienā gājienā katoļu baznīctēvi pa ielām stiepj varen smagu kāda svētā statuju, kurai seko tauta, un ar pēdējo busu jāatgriežas Budžibā.. 

Bībeles notikumi.

Bet aprakstītajiem svētku gājieniem pa vidu... Kad pirmā jezga beigusies, ejam uz baznīcu. Sv. Pāvila (angl. St. Paul's) katedrāle uzcelta virs grota un pirmbaznīcas. Mums ļoti paveicas, ka apkalotājs ielaiž grotā (tas parasti slēgts), kur dzīvojis Pāvils- ticības Jēzum Kristum izplatītājs ārpus patreizējās Izraēlas, faktiski kristietības kā pasaules reliģijas pamatlicējs. Kā romiešu gūsteknis viņš vests no tagadējās Izraēlas teritorijas uz Romu. Kuģis pie Maltas krastiem avarējis. Tas uzskrējis uz klints pie maziņas saliņas, kas redzama netālu no krasta pie Budžibas. Uz saliņas uzcelta piemiņas skulptūra, bet krastā- šim notikumam veltīta baznīca. Brīnumainā kārtā pēc kuģa avārijas visi izglābušies paklausīdami Pāvilam un viņa pareģojumiem. Kad Pāvilu vēlāk pat ap roku satinusies čūska nesakoda, viņam gan kuģinieki, gan salinieki sāka ticēt kā īpašam Dieva vīram. Un sludināt viņš mācēja rezultatīvi. Grotā noklausāmies stāstu par viņa- gūstekņa harizmātisko misiju šai salā. Daudzi pievestie Kristum. Pat salas pārvaldnieks. Blakus katakombas atzarā sludināts paša izveidotā baznīcā. Pirms aizbraukšanas salas pārvaldnieks tiek iesvētīts par salas pirmo bīskapu. Lai iesētā sēkla neiznīkst. Tiesa, ir vēsturnieki, kas šo Pāvila kuģa avāriju pieraksta citai Vidusjūras salai...

Katakombas- senā apbedījuma vieta.

Zemes virskārta plāna. Klintis mīkstas. Tāpēc Vidusjūras baseinā mirušajiem izgreba tādu kā pazemes labirintu ar ejām un katrai dzimtai atsevišķām apbedījuma vietām, kurās bija izveidotas vairākas nišas līķu ieguldīšanai. Kad pēc gadiem tie sakalta, kaulus salika atsevišķās kastēs un paglabāja citās kapenēs- kaulu kambaros (latviski). Bet katakombās apbedījuma vietā lika citu līķi. Tā arī izskaidrojama Bībeles tēze, ka Jēzus tika guldīts jaunā kapā, kur vēl neviens nebija gulējis.

Netālu no Pāvila katedrāles pa pazemes ejām izstaigājam šādas tūristu apskatei sagatavotas katakombas. It kā mazliet padrūmi- iedomājoties cik gan līķu gadu simteņos te nav guldīti, ja tās sāktas veidot vēl pirmskristietības laikā. Pirms ieejas nākas izšķirties- pirkt kopēju visu Maltas kultūras mantojuma objektu apmeklēšanai derīgu biļeti vai tikai priekš šīs vietas. Izvēlamies kopējo. Un tā, kā beigās sarēķināju, ietaupām ap 70eiro, jo ieejas biļetes Maltā visur dārgas.

Valleta- kad zeme un debess griežas kopā

Jau vakarā viesnīcā izlasām laika prognozi, ka nākošajā dienā zeme ar debesīm griezīsies kopā: vētra, ļoti stipras lietusgāzes un spēcīgs pērkona negaiss. Nu ko- īstais laiks braukt apskatīt Valletu … no iekšienes. Tāds bija mans plāns nelaikam. Valletā ir vairāki objekti, kuros tūrists nedrīkst ,,neiebāzt degunu'', lai skaitītos bijis Maltā. Sv. Jāņa baznīcā jau bijām pirmajā dienā. Tādēl šoreiz vispirms ejam uz pirmo, kas nākot no vārtiem pagadās pa ceļam- muzejs numur viens (nozīmīgākais)- Arheoloģijas muzejs.

Arheoloģija- senvēsture.

Vissaistošākā ir ekspozīcija par megalītu kultūru, bet par to būs atsevišķs stāsts. Stendos- izraktā Maltas senvēsture. Tās vairāk kā tūkstošgades loma būt vai nu islama vai kristietības bastionam abu sadures vietā. Sensenos laikos ir atsevišķi gadusimteņu periodi, kad salā neviens nedzīvo; un tad nāk citi, kam ar iepriekšējo nav nekāda sakara. Galvenie pagātnes ,,pieturas punkti'': pirms mūsu ēras un tajā mainās feniķieši, kartāgieši, goti, vandāļi, romieši, grieķi. itāļi u.c, no 870.gada salu apdzīvo arābi: islāms, lauksaimniecības (augsnes) izveide, tad salu iekaro Spānija, Osmāņu impērija (turki) utt. Tādēļ maltiešu nācija veidojusies sajaucoties  turkiem, itāļiem, spāņiem, grieķiem, britiem... indiešiem (Briti ilgi salā izmitināja indiešu bataljonu). Vēl tik krievi nepaspēja. Līdz šim. Viesnīcā ar mums gribēja runāt krieviski. Tādēl maltiešu valodā bez 80% senarābu dialekta  ir 20% (prioritārā secībā) angļu, franču, itāļu, spāņu vārdi. Rakstības un literatūras pamatlicējs M.A. Vassali (1724-1829).

Lielmestra pils.

Galvenā Valletā apskatāmā būve ir Lielmestra pils. Nav jau Versaļa vai Ziemas pils! Tāds kaļķakmens klucis bez īpašiem dekorējumiem ar diviem iekšpagalmiem. Tagad tur atrodas republikas valsts prezentācijas telpas (angl. State Rooms). Kamēr tur netiek pieņemti ārvalstu viesi vai nenotiek kāds nozīmīgs iekšpolitikas tusiņš, valstsistabas drīkst apskatīt tūristi. Viens kopējs pieskatītājs pa visām telpām un koridoru! 5-10min galvenajā zālē esam vieni. Tur pa to laiku pat ,,atombumbu'' varētu samontēt... Pārsvarā viss saglabāts kā lielmestru laikā. Grezni dzīvojuši.

Pilī otrs apskates objekts- Ieroču palāta. Šķēpi, vairogi, zobeni, lielgabali, lielas telpas ar bruņinieku bruņām un vesela musulmaņu karavīru vienība zirgos. Var redzēt, kā bruņinieki saprata Jēzus novēlējumu: ,,Mīliet savus ienaidniekus...''·

Svētā Elmo cietoksnis.  Maltiešu Ļeņingrada.

Par cietokšņa slavas epopeju- uzvaru pār turkiem jau minēts. No ārpuses cietoksnis joprojām varens- ,,pilnā kaujas gatavībā''. Iekšpusē gan tūristi var apskatīt tikai Kara muzeju, kas veltīts 2.pasaules karam. Mana paaudze mācīta, ka galvenie notikumi tajā risinājā PSRS: kauja pie Maskavas, Staļingradas, Ļeņingradas blokāde... Bet nemaz vai gandrīz nemaz mums nestāstīja par citām nozīmīgām kara epizodēm. Viena no tām bija karš Ziemeļāfrikā. Sabiedrotie no Maltas salas bombardēja vācu pozīcijas Ziemeļāfrikā un Itāliju līdz pat Neapolei. Lai briti nevarētu izmantot savu stratēģiski svarīgo karabāzi un salu kopumā kā placdarmu, nacistu un dučes (Itālijas fašistu vadonis- Musolīni) jūras un gaisa flote ,,ieskāva'''un noturēja Maltu aplenkumā un bombardēja no1940.gada 10.jūnija līdz 1942.gada 20.novembrim, kā maltieši uzskata, vēl intensīvāk, iznīcinošāk nekā Staļingradu un Ļeņingradu, veicot ap trīs tūkstoši uzlidojumu. Divus gadus ilgst pilnīgs aplenkums, nesaņemot pārtiku un nekādas lietas no ārienes. Bombardēšanā un badā  iet bojā liela daļa Maltas iedzīvotāju. Pārtikas deva 1942.gadā nokritās līdz pāris šķēlēm maizes dienā. Cilvēki saviem spēkiem greba kaut kādus bunkurus mīkstajās klintīs, bet bieži tie kļuva par viņu kapiem, jo bumbas tos sagrāva. Citi kopā ar maziem bērniem stundām sēdēja šaurajās valsts izveidotajās patvertnēs un lūdza Dievu. Kā tas bija, var apskatīt muzejā filmiņā un izveidotajā patversmes kopijā. Varat iedomāties, ar kādu sajūsmu maltieši sagaidīja pirmo britu kuģu konvoju 1942.gada novembrī, kam izdevās izlauzties cauri aplenkumam.  Par izturību- kolektīvo varoņdarbu Lielbritānijas karalis piešķīra Maltas iedzīvotājiem augstāko apbalvojumu- Džordža krustu. Tas attēlots Maltas Republikas karogā.   

Malta 7000gadu garumā- savām acīm.

Turpat blakus Sv.Elmo cietoksnim paspējam uz audiovizuālā priekšnesuma seansu ,,Maltas pieredze'' (angl. The Malta Expierence''). Uz liela ekrāna filmā un skaņās ar tulkojumu padsmit (arī krievu) valodās iespējams dzīvi, tēlaini izsekot grandiozajiem, skaistajiem un nežēlīgākajiem vēstures posmiem, mākslas vērtībām, personībām, salas arhitektoniskā tēla, dabas ainu izmaiņām. To ir vērts redzēt!

Kad iznākam no pēdējā apmeklējuma telpās, briesmīgie laikaapstākļi norimuši, spīd saulīte. Viss, kas klāts ar ūdenslāsēm, zaigo. Dabas priekšnesums! Izstaigājam ostas piekrasti, Mazo dārzu, 2000.gada monumentu.

Mdina: pilsēta- brīvdabas muzejs.

Senā galvaspilsēta pirms Valletas. Tāpēc to apvij grandiozi mūri. Šauras, sazarotas ieliņas kā kanjoni starp augstajām ēku sienām. Pa labi aiz vārtiem- spīdzināšanas muzejs bijušajos cietuma kazemātos. Tumšas ejas, sāpju skaņas, sķiet, smaka kā no izlietām asinīm. Ieslodzīto vaska figūrām dur, plēš miesu, zāģē kājas, cērt galvas (citas jau grozā), velk cauri moku ratiem. Uz mietiem uzspraustas galvas, daži pakārtie ar galvu uz leju... Lai gan dominē inkvizīcijas radošā izdoma, pie mocībām piedalās baznīctēvs ar krustu, nežēlībā neatpaliek arī musulmaņu ,,jaunrade''.

Turpat blakus Vilhena pils, kurā atrodas Dabaszinātņu muzejs. Ar interesi apskatām salas dabu, kāda tā bija, kad savvaļas augi un dzīvnieki te vēl bija. Tagad no Mdinas mūriem vien paveras šādas tādas neapbūvētas platības, kurās nodarbojas vai ir nodarbojušies ar lauksaimniecību. Patreiz daudzi ar senču sviedriem no akmenāja atbīvotie, pat nogāžu terasēs ierīkotie apūdeņojamie lauki aizlaisti atmatā- tie aizaug ar kaktusiem. Pašiem neesot vērts audzēt- visu var nopirkt veikalā.

Mdinas stikls. Visslavenākais Maltā. Dinastiju pieredzes un iemaņu meistardarbus var nopirkt viekaliņos. Bet šo pasaku ir vērts paskatīties, pat ja maciņš neļauj iegādāties.

Mdinas katerdrāle. Kādreiz valstī galvenā baznīca. Grezna. Vai ne pārlieku ticības vienkāršībai? Bagātības un ceremonalitātes pielūgsmi vēl vairāk demonstrē Katedrāles muzejs, kurā izvietoti  krāšņi un izsmalcināti liturģiskie (dievkalpojuma norises) priekšmeti. Kāpēc nez nekad Dievmāte nav parādījusies (ja ticam šīm liecībām) šajos it kā Dievam celtajos greznajos apartamentos kādam augsta amata baznīckungam, bet bērniem dabā?

Pārgājiens pa laukiem.

Jāapskata taču arī Maltas lauki un ciematiņi, kas plešas 3-4km garumā! Ar kājām ejam ārā no Mdinas. Ciematiņos mājas, zemi no ceļa puses norobežo pamatīgs, nelīdzens, no akmeņiem būvēts mūris, kas  augšā vēl appīts ar ko asu. Tas viss atgādina kaut ko no Vidusāzijas, Kaukāza, tikpatlab- Kipras. Vienkārši dienvidzeme. Ap piemājas lauciņiem augsti akmeņu krāvumi, kas veidojušies tos nolasot no virskārtas. Augsne sarkanbrūna, bet auglīga. Tagad martā jau gatavi citroni, apelsīni.

Blakus Verdalas pilij kādreiz bijuši lielmestra medību meži. Tagad tā ir aizsargājamā dabas teritorija. Zem priedēm zied un spēcīgi smaržo savvaļas frēzijas.

Aizsargājamā arheoloģiskā teritorijā saglabājusies savvaļas pļava. Cik krāšņs ziedu paklājs!

Riteņu pēdas... pirms riteņa izgudrošanas.

Ratu riteņu gropes akmens klintājā.  Dziļas. Izteiksmīgas. Paralēlas, vienādā attālumā viena no otras. Arheologi pierādījuši, ka tie veidojušies laikā, kad uz Zemes vēl ritenis nebija izgudrots. Kosmiskie viesi, ūdens novadīšana... no visfantastiskākajiem līdz absurdi pragmātiskiem izskaidrojumiem, bet neviens reāls. Staigājam pa šīm gropēm un domājam, cik daudz vēl neizzināta, un cik labi, ka te vēl nav apkārt žogs, kases būdiņa, cilvēku drūzma...

Dingli klints.

Ceļš uz to ved cauri milzu karjeram, kur iegūst materiālus no kaļķakmens klints. Latvijā tik dziļš, plašs karjers nevarētu būt- gruntsūdeņi.

Dingli krauja ar vertikālu malu līdz jūrai paveras mūsu priekšā pēkšņi. Tā gaišumu apspīd vakara saules stari. Jūras dzidrums un tāle. Esam tik augstu. Vientuļa vieta. Pasaules gals. Kāds miers!

Ejam kājām uz Dingli ciematu un domājam- būs vēl kāds buss no šīs nekurienes ārā vai nē. Pretī nāk kāda sieviete. Uzrunājam. Izrādas- viņa tūlīt ar drauga mašīnu atgriezīsies civilizācijā. Esam glābti.

Gozo- Malta, ne Malta.

Ar prāmi esam nokļuvuši Maltas Republikas otrā lielākajā salā- Gozo. Vienreizējs lokālpatriotisms! Nekur neredzēju Maltas simboliku: uz visiem suvenīriem Gozo, Gozo. Arī Maltas nedēļas autobusa biļetes neder.

,,Galvaspilsētas” Viktorijas vecpilsēta- līdzīgi kā Mdina- brīvdabas muzejs. Šauras ieliņas, suvenīru  tirgotavas...  Citadele- cietoksnis kalnā. Apjosta ar varenu mūri. Iekšā gan pils, gan baznīca, gan suvenīru ieliņas, gan platības, kur reiz varēja izvērsties karaspēks. No mūriem varens skats gan uz Gozo pilsētām, gan lauku ainavu- līdz pat jūrai.

Ar divriteņiem pie amatniekiem, uz Zilo logu.

Noīrējam velosipēdus. Jo ar divriteņiem pa šo agroainavu braukt ir tik patīkami. Jo visās valstīs cenšos braukt ar velīti. Un vispār- bez dārga taksometra uz Gozo 2 galvenajiem apskates objektiem nemaz nenokļūt. Satiksme nevis pa labo, bet kreiso pusi. Labi, ka nav jābrauc ar auto, jo velosipēdam stūre tai pašā pusē, kur parasti.

Ta Dbiegi- tā sauc amatnieku ,,ciematiņu''- speciāli izbūvētu dažādu amatu darbnīcu, vienlaikus tirgotavu kopumu. Gozo vizītkarte ir mežģīnes. Un smalkumā tām līdzinās sudraba rotas. Keramika. Un daudz kas cits. Gozo stikls ir otrs prestižākais Maltā.  Pamielojuši acis, vedam vien līdzi kādas nesmagas piemiņlietas, piemēram, kabataslakatiņu...

Azur window (angl). Mans latviskais tulkojums ,,Zilais logs'''neizsaka krāsu nianses, romantiku šim apmēram 50m augstajam četrstūrainajam ,,caurumam'''zem klints pie jūras. Viļņi tam skalojas cauri. Un ūdens zilgme redzama arī veroties pa šo ,,logu'', jo tas novietots virzienā ar skatu pret Vidusjūru. To apspīd vakara saule, esam praktiski vieni pie šī grandiozā dabas brīnuma pasaules malā uz mazas saliņas... tik tālu no Latvijas. Brīnišķīga, bet nereāla sajūta.

Kruīzs pa ostu. 

Nākošajā rītā esam saules apspīdētajā Slīmas krastmalā. Tā ir otra populārākā tūristu ,,ganīšanās'''vieta aiz Valletas. No Slīmas pāri ostai paveras tipiskais Valletas siluets- tās vizītkarte kā Talsiem ezera piekraste. Mūsu mērķis- doties no šejienes kruīzā pa Lielo un Mazo ostu ar kuģīti. Apspīdētās krastmalas. Varenība. Agrākā bagātība. Tā skatītāju uzrunā daudzās diženās celtnes. Un nākotnes varenība- veroties dižās viesnīcu jaubūvēs, ostu dokos. Malta ir galvenā ,,remontrūpnīca'' kuģiem, kas dodas cauri Suecas kanālam uz Eiropu, Āziju, Āfriku. Osta spēj uzņemt jebkuras tonnāžas kuģus. Ostas teritorijā izvietotas arī lielākās rūpnīcas, kas ir otrs nozīmīgākais ekonomikas balsts. Bet trešais- tūrisms ir visapkārt un visur klātesošs.

Zilais grots.

Fotogrāfijā Jūs redzat tikai akmens ,,tiltu'', bet ne dziļo jūras alu, kurā iebrauc mūsu laiva. Un tā nav šeit vienīgā ala- grots. Tās daudzveidīgas: ar ūdenskritumiņu, koraļiem, krāsainām aļģēm, neparastām gaismas rotaļām... Ja varētu apstādināt šai brīnišķīgumā laiku, vismaz laivas motoru. Bet nē. Tas turpina ,,skriet''· un jāsteidzas, lai līdz pēdējam autobusam paspētu uz pēdējo šīs salas brīnumu.

Megalīta būves.

Dažas dienas atpakaļ bijām bijuši pie Tarksienas megalīta būves- tā esot vecākā lielā akmens būve pasaulē- ap tūkstots gadu senāka par vecāko Ēģiptes piramīdu. Megalīta būves- tempļi un vienlaikus observatorijas, kalendāri (un varbūt vēl ar citām funkcijām) Eiropā ir dažādās vietās. Slavenākā no tām ir Stounheindža Anglijā, kas gan ir stipri lielāka un jaunāka par savām Maltas līdziniecēm. Megalīta kultūru vienmēr apvij mistika. Maltā tā pēkšņi parādījās 6 tūkstoši gadu atpakaļ un pēc 2,5 tūkstošiem gadu tikpat pēkšņi pazuda. Kāpēc? No kurienes uz kurieni? Kur un kā iegūtas nepieciešamās zināšanas? No citplanētiešiem, no atlantiem (Atlantīdas katastrofu pārdzīvojošiem), no Dieva...? Pastāvījusi megalītu kultūra ir ilgi. Tēlaini iedomājieties- no šodienas 2,5 tūkstoši gadu atpakaļ ir vēl 500 gadu pirms Jēzus Kristus dzimšanas. Kur vēl bija tajā laikā pirmbalti? Kāds Eiropas civilizācijas lēciens kopš tiem laikiem!

Blakus Zilajam grotam atrodas Hagar Oim un Mnajdra megalītu būves. Tās ir jaunākas, lielākas (iespaidīgākas) par Tarksienu. Megalītu būvei ir no lielām apstrādātām 3 akmeņu plātnēm izveidota durvjveida ieeja, altāri, ejas, laukumiņi ar īpatnējiem rakstiem (ornamentiem), figūrām. Caur kaut kādām spraugām noteiktos laikos saulgriežos, citās svarīgās dienās saule veido kādas līnijas, apspīd kādus punktus. Megalītu būves ir atjauninātas: akmeņi atlikti atpakaļ, kā bija, pāri izbūvēts jumts.Būvju iekšpusi tūristi var izstaigāt, fotogrāfēties. Tikai pa retam sastopams kāds cits apmeklētājs. Iespaids ne tik daudz vizuāls, cik iztēles- tu esi 5-6 tūkstoši gadu senā būvē. Nesaprotamu zināšanu krātuvē.

Megalīta būves ir viena no Maltas tūrisma ,,naglām''. Un mūsu ceļojums ar šo akcentu ir beidzies.  

Esam iemīlējuši Maltu, kur mums bija tik labi. Tālā Malta- Tu esi kļuvusi tuva. Kādas vietas, cilvēka tuvums nav mērāms metros un kilometros, bet sirdsstāvoklī. Mīlestībā. Mēs mīlam Maltu!

Igo Midrijānis