PAGRIEZIENS UZ PILNVĒRTĪGU ATTĪSTĪBU.

Tā kā saskaņā ar vektoru modeli teogeosociuma sistēma virzās neIA virzienā, lai atgrieztos tās ietilpības (kapacitātes) robežās nepieciešams pagrieziens pretējā virzienā. Nav citas PA. iespējas.

Vienkārši sakot, lai nepiedzīvotu Katastrofu, jānotiek pagriezienam uz cilvēces virzību dažādos procesos, vērtībās uz pretējo pusi.

Pagriezienam ir ,,neredzamā'' (vērtību, ētikas maiņas) daļa un ,,redzamā''- tā izpausmes. Kādas tās varētu būt?

*Piesārņojuma slodze strauji atgriežas ekosistēmas robežās (ekoloģiskajā ietilpībā- kapacitātē);

*Atjaunojamo resursu patēriņs nodrošina to atjaunošanos, neatjaunojamie tiek tērēti daudz mazāk;

*Džini indekss Latvijā un/vai pasaulē liecina par strauju nevienlīdzības samazināšanos;

*Plaša starpreliģiskā sadarbība;

*Izglītības sistēma nodrošina Pārmaiņu laika vajadzības.

Bez tā vēl daudz citu kritēriju, kas aprakstītas sadaļā ,,Pilnvērtīga attīstība". 

Pagrieziens varētu noritēt 2 etapos:

* pirmie ,,asni'', situācijas ,,nobriešana'',

*,,sprādziens'' (ofensīva)- straujas pārmaiņas 2-3 gados cilvēkos un visās dzīves jomās.

 

 

 

 

 

 

 

*Daudzpusīgais (integrētais) pārmaiņu redzējums

Intergrētais redzējums 2 līmeņos:

1) Pārmaiņu dziļuma izpratnē

a)Jaunais Laiks, Bībelē pareģotās pārmaiņas ar Ješua 2.atnākšanu jūdu Mesijas, hinduistu Maitrejas atnākšanu- grandiozas pārmaiņas: jauna Zeme, jauna cilvēce;

b)starpposms ceļā uz to- pēcposmodernā sabiedrība: pilnvērtīga attīstība vai degradācija.

2)Apvienojot dažādas mūsdienu pieejas, skatupunktus nākotnes pētīšanai- iespējas un draudus skatot no:

- katastrofu,

- zinātnes/tehnoloģiju,

- ilgtspējīgas attīstības,

- globalizācijas,

-reliģiskā viedokļa.

*Globalizācija

Vikipēdija:Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu. Globalizācija mūsdienu izpratnē vērojama kopš XX gs. astoņdesmitajiem gadiem.

Autors uzskata, ka globalizāciju ir pašreiz neiespējami apturēt, bet ir būtiski jācenšas izmantot tās iespējas un ierobežot tās negatīvās parādības, sekas. Vienu un to pašu iespēju (internets) var izmantot lietderīgi un tas radīt postu (datoratkarība, izmantošana organizētai noziedzībai).

*Esošo procesu pagarināšana (ekstrapolēšana)

Šī ir ļoti svarīga tēma PA, jo sabiedrība redz, ka pašreizējie galvenie attīstības procesi Latvijā un pasaulē norit tieši pretēji PA. Līdz ar to sabiedrība PA var uztvert kā utopiju. Viena no PA paradigmas pamattēzēm ir vēsturiskās pieredzes pierādījums, ka ilgtermiņā sākas agrāk nebijuši procesi (internets, atombumba), bet esošie pagriežas pretējā virzienā vai beidzas (PSRS uzplaukums pārtop sabrukumā). PA iespējamība, cilvēces, Latvijas veiksmīga nākotne, CERĪBA, XXI gadsimtā balstīta uz to, ka nav pamata pagarināt (ekstrapolēt tendences) daudzos tagadējos graujošos procesus geosociumā, ar latviešu tautu utml.

*Krīze (dižkrīze)

Krīze ir līdzīga katastrofai, bet mazākā mērogā un ar pretēju iznākumu- krīze caur ciešanām noved pie PA, bet Katastrofa- pie degradācijas.Krīze: ekoloģiskās, sociālās, ekonomiskās katastrofas vai to mijiedarbība (eskalācija) pasaulē, piemēram, pandēmija, valūtu krahs, karš vai terorisms u.tml., kā rezultātā mūsu civilizācija vairs nevar pastāvēt, teogeosociums pāriet citā sistēmā, bet ir iespēja tomēr pilnvērtīgai attīstībai.

*Katastrofa

Katastrofa: ekoloģiskās, sociālās, ekonomiskās katastrofas vai to eskalācija pasaulē, piemēram, pandēmija, visaptverošs karš vai terorisms u.tml., kā rezultātā mūsu civilizācija vairs nevar pastāvēt, attīstīties teogeosociums pāriet citā zemākā sistēmā- notiek degradācija vismaz līdz pirmsindustriālajam līmenim.

*Degradācija

Sistēmas, tai skaitā ekosistēmas, geosociuma sistēmas, cilvēces, Latvijas sabrukums (koplapse) un tās ietilpības, līdzsvara atjaunošanās būtiski zemākā, cilvēkam nelabvēlīgā līmenī.

*Paradigmu maiņa

Paradigma- noteikts uztveres un domāšanas modelis, pasaules redzējums, galvenie teorētiskie pieņēmumi (ietvars). Zinātne dažādos tās attīstības posmos, katra kultūra, sabiedrība raksturojas ar tajā dominējošo paradigmu. (vesture.eu/index.php/Paradigma)‎.

Autora formulējums: ,,Paradigma- uzskatu, pieeju, metožu u.tml. mijsakarīgs kopums zinātnē, kultūrā (modē, arhitektūrā...), izglītībā, reliģijā, sadzīvē, pārvaldē, ekonomikā- visās jomās savstarpēji saistīti (postmodernā sabiedrība) vai kādā nozarē atsevišķi (Ņūtona fizika- klasiskā paradigma vai kvantu fizika- postmodernā paradigma)’’.

Paradigmas civilizāciju, arī mūsējās vēsturē mainās: ,,drūmie’’ viduslaiki, renesanse, klasicisms, modernais un postmodernais.

Autors uzdod jautājumu un atbild- kas sekos pēc tam. Nosauc to par pēcpostmoderno paradigmu, redz tā saturu pilnvērtīgā attīstībā vai, gluži pretēji, degradācijā.

*Mūsu civilizācija

Mūsu civilizācija balstīta Eiropas tūkstošgadīgās kultūras attīstības rezultāts; tā balstīta uz nemitīgu materiālo vajadzību pieaugumu un to apmierināšanu, kas ir pēc savas būtības ilgi (vienmēr) turpināties nespējīga, uz nelīdztiesīgu sadali, pārvaldi bez garīgās virsvadības- vienalga: monarhiju, teokrātijas vai demokrātijas (gan tautas, gan manipulatīvās) veidos. Tā atšķiras no agrākās- hinduisma reliģijā balstītās civilizācijas, kurā, piemēram, ja tev ir jauna materiāla vēlme, tad centies to nevis apmierināt, bet no tās atbrīvoties u.c. (mūsdienu Indijā mūsu civilizācija ir deformējusi daudzus Hinduisma civilizācijas pamatus).

Mūsu civilizāciju veido eiropeiskas izcelsmes sabiedrība un to citu rasu cilvēki visā pasaulei, kas augšminētajam pieslēgusies.

*Civilizāciju maiņa

Civilizāciju maiņa- vēsturē daudzkārt piedzīvots process pēc tam, kad civilizācija kļūst ilgi (turpmāk) turpināties nespējīga, kad pārsniegta attiecīgās zemes (teo)geosociuma sistēmas kapacitāte (nestspēja); civilizācija balstās uz kādām kopējām pazīmēm, mūsējā- nemitīgu materiālo vajadzību pieaugumu un to apmierināšanu, neslēptu varas, slavas, baudas kāri.