Igo Midrijānis.

 

Rakstu sērija.

 

                                                  Cilvēkiem, kuriem nepatīk iedziļināties teorijās, vēlams uzreiz pāriet pie nākamā raksta no šīs sērijas.

 

                                                                                                                                                            Atšķirīga ilgtspējīgas attīstības paradigma.

 

 

 

Pētījumos esmu atklājis, manuprāt, patreizējās IA kā utopiskas teorijas, tās neīstenošanas cēloņus. Piedāvāju atšķirīgu IA paradigmu un uzskatu kopumu gatavojoties iespējamām pārmaiņām: degradācijai, izdzīvošanai- eksistencei vai iespējai- ceļam uz pilnvērtīgu attīstību. Jo Katra krīze var būt gan katastrofa, gan jauna Iespēja pilnveidoties.

 

 

 

Ievadā izteicu pārliecību, ka IA kā PA ir iespējama, bet to var izraisīt tikai apstākļi, kad patreizējais tirgus ekonomikas modelis, patēriņa sabiedrība, vairs nevar pastāvēt. Kā? Par to šajā rakstā.

 

                                                             Pārmaiņas. Ilgi pilnvērtīgi turpināties spējīga Latvija un pasaule.

 

3.raksts

                                                                                   Autora Latvijas ilgtspējīgas attīstības PARADIGMA. Hipotēze.

Saīsinājumi:

Ilgtspējīga attīstība (IA)

Neilgtspējīga attīstība (neIA)

Pilnvērtīga attīstība - ilgi pilnvērtīgi turpināties spēja, specifisks autora IA skatījums (PA)

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA)

Ilgi turpināties spējīga (ITS)- precīzāk būtību izskaidro šāds tulkojums no angl.sustain able

Pamatojums.

Kā jau Ievadā minēju, tas kas notiks Latvijā, pirmām kārtām būs atkarīgs no tā, kas notiks Zemes mērogā, bet Latvija var būt viena no zemēm pasaulē, kas kā kristalizācijas punkts var uzsākt radikālas nobriedušās, nepieciešamās pārmaiņas gan Eiropas (reģionālā), gan pasaules līmenī. Mēs neesam maziņi, bet kā viens no cinīšiem, kas pavisam nesen apgāzis milzi- PSRS. Taču nacionālā- Latvijas kā latviešu tautas pastāvēšana un pilnveide uz savas zemes- ilgi turpināties spēja ir atkarīga tikai no mums un šeit- par spīti jebkādiem nelabvēlīgajiem ārējiem un iekšējiem apstākļiem, tā ir atkarīga no tautas dzīvotgribas.

 Vai un kā cilvēce, mūsdienu civilizācija pārdzīvos globālās ekosistēmas un resursu izsīkuma Krīzi? Tā izraisītu sociāli- ekonomiskās, politiskās, demogrāfiskās, nacionālās pārmaiņas uz Zemes. Arī citas vērtību, ētiskās motivācijas sabiedrībā. Vai glābiņš ir zinātnes un tehnoloģiju izraisītās pārmaiņās? Atbilde- šķiet, nē. Tāds bija mans izejas punkts, kad mani šī tēma uzrunāja, kļuva par dzīves Uzdevumu. Uz kompleksiem zinātniskiem pētījumiem balstītas teorijas par globālas ekoloģiskās krīzes- katastrofas iespējamību un tās novēršanas iespējām pamatlicējs-  brīdinātājs pasaulē Deniss Medouzs ar līdzautoriem 1972.gadā publicē bestselleru ,,Izaugsmes robežas'' (The Limits of Grow), pēc 20 gadiem grāmatā ,,Robežas jau pārsniegtas'' (Beyound the Limits), kurā, izvērtējot pārmaiņas, secina, ka globālās robežas jau pārsniegtas, bet sistēma pirms sabrukuma vēl kādu brīdi var virzīties pēc inerces uz priekšu. Un vēl ir cerība izvairīties no katastropas: atgriezties- atkāpties plānveidīgi, bet... Lūk, viņa sagatavotā scenārija variants, kurš nav ar citiem, līdzvērtīgiem pētījumiem apgāzts, tikai lamāts. Šo bildi esmu pārzīmējis no grāmatas, kas sagatavota Māra Kļaviņa un Jāņa Zaļokšņa redakcijā ,,Vide un ilgtspējīga attīstība'', izdota 2010.gadā Latvijas Universitātē, attēls 26.lappusē)    

Mājaslapā nepieejamais attēls:

1.attēls. Globālā perspektīva  no 1900. līdz 2050.gadam

Ar vienu vertikālu līniju atzīmēta situācija ,,Limits og Grow'' tapšanas laikā, ar otru- 2000.gadā. Grafikā zaļā līnija liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos, sarkanā- rūpniecības produkcijas kritumu, violetā- pārtikas samazināšanos, dzeltenā- piesārņojuma pieaugumu, zilā- resursu samazināšanās.

Šīs pašas grāmatas 288.lpp.publicētie scenāriji ir vēl iespaidīgāki. Patēriņa preču daudzums uz vienu planētas iedzīvotāju vidēji patreiz ir 7-8 reizes lielāks nekā 1900.gadā. Neskatoties uz to, ka cilvēces lielākā daļa dzīvo daudz nabadzīgāk nekā Latvijā! Bet ap 2100.gadu tas pasaulē var būt 10 reizes mazāks nekā 2100, vai 80 reizes mazāks nekā 1900.gadā, Latvijā- ap 100 reizes mazāks nekā patreiz. Tiem, kuri runā, ka zaļie viņus grib atgriezt alās, jāsaprot, ka, strauji nepārejot uz IA, mēs tiksim atsviesti vismaz līdz pirmsindustriālajam laikmetam 1800.gada vai senāku laiku līmenim. Bez prasmēm, zināšanām šādā situācijā izdzīvot. Iedomājieties, kādām šausmām jānotiek, lai no šī gadsimta vidus līdz beigām izmirtu puse planētas iedzīvotāju! Skaidrs, ka tie, kas visaugstāk kāpuši, ir atkarīgi no tehnoloģijām, var viszemāk krist.

Cik šī bēdīgā perspektīva ir ticama? Ir taču redzēti daudz optimistiskāki ekonomikas un demogrāfiskie zīmējumi, lasīti apraksti! Lasīti izteicieni ,,ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme''! Nemitīgs pieaugums?!Tajos nav nopietni ievērtēts ekoloģiskais efekts (arī citas radikālas pārmaiņas); šie pētījumi ir  vērtējuši, kā pieņemts līdz šim, savas jomas (nozares) iekšienē. Taču... drīz centīšos dot lasītājam cerību. Ticību!

Bet kas tad tā ir par globālās ekosistēmas, globālās sistēmas ,,mistisku'' robežu, kas ir pārsniegta? Tā ir reāla- dabā, sabiedrībā, uz Zemes pastāvoša ,,kā demokla zobens'' virs mūsu galvas, nevis izdomāta kā to viens no raksturojošiem rādītājiem- ekoloģiskā pēda. Atrašanās zem IA robežas vai virs nenosaka IA principu, kritēriju (ne)ievērošana, indikatoru (rādītāju) ,,kaudzes'' (ne)pārsniegšana, tehnoloģiju (ne)ieviešana u.tml., ko parasti izmanto kādas teritorijas, nozares ilgtspējas plānošanai un novērtēšanai. Šī robeža ir tā, aiz kuras patreizējā pasaules sistēma pārveidosies radikāli atšķirīgā, kuras patreizējā pārsniegšana iespējama vēsturiski īslaicīgi. To sauc par ekoloģisko kapacitāti (ietilpību) vai nestspēju. Tā nav taisna līnija grafikā, arī to cilvēks var palielināt, vai, kā redzam apakšējā attēlā- samazināt. Nākošais attēls no jau minētās grāmatas 23.lpp. raksturo jebkuras sistēmas ,,likteni'' kura pārsniedz nestspēju. Bet šoreiz runa ir par cilvēci. Komentārs grāmatā zem attēla ,,Ja izaugsme kādā sistēmā turpinās nepārtraukti, tā nenovēršami patērē vairāk resursu, nekā saražo (pārpatēriņš), un kādā brīdī var sabrukt. Vienlaikus tiek degradēta resursu bāze.''  

 

2.attēls. Globālās sistēmas (attīstības) iespējamā kolapse.

Patēriņš un sabrukums.

Sarkanā līnija liecina par attīstības kolapsi, bet zaļā- globālās sistēmas nestspējas samazināšanos.

Tagad daudzinātās klimata pārmaiņas ir tikai viena no iespējamās ekoloģiskās katastrofas ,,sastāvdaļām'', kas cieši savijsies ar citām, kuras pašas par sevi varbūt ir vēl draudīgākas. Un bez ekoloģiskās katastrofas Krīzi-pasaules sistēmas sabrukumu var izraisīt vēl virkne citu dabisku (ģeoloģisku, astronomisku...), globalizācijas izraisītu (finansu- valūtas krahs, pandēmija, terorisma vai ,,pasaules valdības'' diktāts, karš... ) cēloņu, ja savlaicīgi netiks veikti būtiski preventīvi pasākumi. Daļa ticīgo cer, ka Dievs to nepieļaus, bet tam priekšnoteikums ir salīdzināšanās.    

Lai pamatoti runātu par procesiem nākotnē, tie jāskata vismaz no 3 teoriju skatu punktiem: sistēmu analīzes (tas jau ieskicēts), civilizāciju maiņas un laikmetu maiņas likumsakarībām.

 

3.attēls. Autora zīmējums par civilizācijas izaugsmi un iespējamo degradāciju vai izvairīšanos no tā.

Zilā līnija mūsu civilizācijas patreizējais ceļš,sarkanā- ja turpināsies patreizējās tendences, kas ved uz degradāciju, zaļā- izejas iespēja no sabrukuma, melnā līnija- jebkuras civilizācijas pastāvēšanas robežas.

 

Ir izpētītas izveides, attīstības un degradācijas/bojāejas, kā arī izvairīšanās no tās (mainot stratēģijas) likumsakarības vairāk kā divdesmit civilizācijām. Konstatētas kopīgas likumsakarības. Izdzīvo, kas attapsies, mainīsies. Vai arī ies bojā. Vai arī uz iepriekšējās drupām izveidosies pavisam cita sistēmu- atšķirīga civilizācija. Novērtējot pēc šīm likumsakarībām, mūsu patērētāju sabiedrības civilizācija patreiz atrodas tuvu bojāejai, bet joprojām saglabājoties iespējai atjaunoties- kļūt par citu sistēmu. Bet... neviens nezin kritisko punktu, aiz kura atpakaļceļa vairs nav

 

4.attēls. Autora zīmējums par laikmetu- paradigmu maiņu.

Laikmetu maiņā  novērojamas noteiktas likumsakarības arī, ka katra nāk ar atšķirīgu paradigmu, kurā vienojošas tendences ir zinātnē, reliģijā, modē, sadzīvā, glezniecībā, mūzikā, pārvaldē...Laikmeti pāriet it kā savā pretmetā no strukturētas kārtības, vienīgās patiesības, pareizās ētikas un vērtībām uz lielu brīvību, brīvdomību. Un atpakaļ... Kā no viena grāvja otrā. Vienlaikus katrs nākošais laikmets pārņem kaut ko no iepriekšējā. Pēc drūmajiem viduslaikiem nāca renesanse, tad atkal modernisms ar vienīgo patiesību, autoritāti zinātnē, politikā, valsts vadīšanā, reliģijā,  izglītībā (sodi, skolotāja autoritāte), mākslā (klasicisms), modē... To sāka zinātnē lauzt Einšteins un Bors, sabiedrībā- hipiji, mūzikā- bītli, sabiedriskajā darbībā- vides un fenimistu u.c. kustības, NVO (sabiedriskās organizācijas)..., izglītībā- Ziemeļvalstu tautskolas, visās jomās- globalizācija... Latvijā modernisms dominēja līdz Gorbačova laikam PSRS, bet vecākās un vidējās paaudzes uzskatos un rīcībā nereti līdz mūsdienām. Tomēr kopumā dzīvojam postmodernajā laikmetā, kura vienīgā patiesība ir ka patiesības nav, līdz ar to ideoloģija, audzināšana nav iespējama. Bet, ja cilvēce nevienojas gan izpratnē, gan darbībā par ITS  kā izeju no Krīzes, kaut kādās robežās par  šo patiesību, tad risinājums nav iespējams. Postmodernisms, bez kura ITS-IA ideja, kustība būtu neiespējama, uzliek arī tai nepārvaramas robežas. Tas attiecas arī uz personības līmeni: visatļautība, anarhija u.c. Postmodernā globalizācija līdz galējai robežai saasina vides un sociāli- ekonomiskās problēmas, kas brīvā tirgus un patērētāju sabiedrības ietvaros nav atrisināmas. Kāda būs pēcpostmodernā sabiedrība? Ja nesekos radikālas, vēsturē nebijušas pārmaiņas, cilvēce var izdzīvot un pilnveidoties tikai tad, ja vairs nav patērētāju sabiedrība. Ne dabā, ne vēlmēs, ne vērtībās nevar būt tukšums, tātad cilvēkam ,,jāpiepildās'' citām vērtībām, un, lai atgriestos ilgtspējībā, der tikai universiālās cilvēciskās (garīgās) vērtības. Vēsturē ir periodi, kad dažādas civilizācijas, tautas tiem vairāk sekojušas un guvušas gandarījumu (piemēram, Zālamana laiks ebrejiem), kaut arī nav iespējama harmoniski ideāla sabiedrība, bet tikai tāda, kas pašneiznīcinās kā patreizējā civilizācija. Tātad pēcpostmodernā sabiedrība var veidoties kā sabiedrība, kas pilna ar vienojošām vērtībām, ceļā uz to pilnveidojas. Tādēl es ITS-IA redzu tikai kā piln vērtīgu attīstību (PA)- skat.iepriekšējo zīmējumu.

Ko piedāvā pasaule, ANO katastrofas nepieļaušanai? Ilgtspējīgu attīstību. Tās  oficiālā ANO definīcija par mūsdienu paaudzes vajadzību apmierināšanu, atstājot iespējas nākošo paaudžu vajadzību apmierināšanai, tiek tik pretēji interpretēta, tajā nav pat minēta iespējamā vides krīze... Savukārt bieži uzskata, ka IA ir tad, ja kompleksi risina vides, sociālās un ekonomiskās problēmas to saskares gadījumos. To raksturo nākošais attēls. Integrēta pieeja  nepieciešama, bet tas negarantē, ka nedominēs ekoloģiskie, ētiskie apsvērumi.

 

 

5.attēls. Klasiskā IA izpratne: problēmas cēlonis, risinājums vienlaikus saistīts ar dabas vides, ekonomikas un sociālo problemātiku. To pārklāšanās vieta iekrāsota dzeltena.

 

Autoram šeit ir atširīgs redzējums- izdzīvošanas, IA ,,klātbūtni'' var noteikt arī vienas sfēras (ekonomikas) sabrukuma draudi, piemēram, globālais  valūtas sistēmas sabrukums, vai kāda Latgales pagasta perspektīvu var izšķirt sociāli- ekonomiskā sfēra- iedzīvotāju masveida izbraukšana apvienojoties ar totālu alkoholismu un bezdarbu palicējiem (vietējais IA mērogs); savukārt, Latvijas nākotne var būt galvenokārt atkarīga no nacionālā jautājuma. Te redzams, ka IA ienesu pavisam jaunus aspektus, tai skaitā jau minēto nacionālo, valsts drošības u.c.- visu, no kā atkarīga pastāvēšana, izdzīvošana. To raksturo nākošais attēls.

 

6.attēls. Autora zīmējums- ilustrācija personīgajam viedoklim.

 

 Ilgtspējīgas attīstības- izdzīvošanas jautājums var būt arī tad, ja tas skar ne tikai visus 3 (melnā līnija), bet arī 2 vai 1 IA aspektus no vides (zaļais), sociālās (melnais) un ekonomiskās (zilais) problemātikas. To raksturo brūnā līnija. IA determinējošs (izšķirīgs) var būt arī autonoms drošības (dzeltenā figūra) vai demokrātijas (sarkanais rombs) aspekts. Vai nacionālais. Vai demokrātijas... Vai kāds cits...

Ko darīt?

Minētajā grāmatā D. Medouza ,,liecība'' 26.lpp.: ,,1972.gadā biju izbrīnīts, jo cilvēki uzskatīja, ka nav nekādu robežu. Sākotnēji mēs pieņēmām, ka cilvēki ir vienkārši neinformēti. Ja mēs spētu iepazīstināt viņus ar faktiem, viņi mainītu savus uzskatus. Diemžēl nekas 40 gadu laikā nav liecinājis, ka cilvēki būtu izmantojuši zināšanas un mainījušies.''

Cilvēki nav mainījušies. Mainījušās politikas, plānošana, likumdošana, starpvalstu sadarbība, normatīvi, tehnoloģijas, izglītības līmenis šajos jautājumos, bet … pasaule aizvien ātrāk traucas pa neIA ceļu uz bezdibeni, jo ...cilvēki nav mainījušies. Kā izpētījuši psihologi, cilvēks nav loģiska būtne, daudz kas cits vairāk ietekmē lēmumu pieņemšanu. Darbojas melnās kastes modelis: nevar cilvēkā vai sabiedrībā ar noteiktām metodēm ,,ievadīt'' konkrētu ietekmju ,,maisījumu'': reliģiju, pārliecību, zināšanas, informāciju, vidi, kurā piedzimst un dzīvo, ,,gēnus'', kārdinājumus utt., un iznākts tieši vēlamais- prognozētais galaprodukts: izvēle, rīcība. Gan indivīda, gan sabiedrības apziņa, jūtas un emocijas (impulsi) ir neatminams ,,mehānisms'' kas var izraisīt neprognozējamu rīcību. Pat apustulis Pāvils teicis, ka tās labās lietas, ko viņš grib darīt, viņš nedara, bet tās sliktās, ko negrib- dara.

Taču tas nav galvenais. Jau IA koncepcijas pirmsākumos 1980-tajos gados saprata, ka, lai īstenotu IA, jāmainās cilvēkam- cilvēces ētikai, vērtībām. Vai materiālais- dabas un ekonomikas iemesli, sociālie draudi var to mainīt?  Vai materiālais, zemākais līmenis- ekoloģiskās katastrofas draudi var izmainīt augstāko, garīgo?

Uz šiem jautājumiem dod atbildi mana paradigma.

Sakārtojoties cilvēkam, pasaule ap viņu sakārtojas- kā sekas. Tas ir primāri (pretējais- sakārtota vide audzina cilvēku ir sekundāri, jo maina tikai ārējo uzvedību, nevis vērtības). Mainoties ētikai, vērtībām, mainīsies materiālā pasaule. Vērtības un ētika ietilpst garīgajā sfērā. Tiem ir garīgi cēloņi un to izmaiņas var noteikt tikai garīgi iemesli. Ticīgie cilvēki teiktu- to nosaka Dievs. To nosaka garīga substance- Mīlestība (grieķu val.Agape), kas ietver sevī visas mīlestības: uz cilvēkiem, dabu, savu zemi un tautu, darbu, … uz Visaugstāko. Tā nav mīlestību summa, bet to sinerģija. Tā ir dzīve, lai nevis gūtu, bet lai dotu, lai pilnveidotos. Ja tāds ir pārmaiņu uz IA pamats, vai tā nav utopija, neiespējama paradīze Zemes virsū? Nē! Ne tā tas jāsaprot, bet par to vēlāk.

Vai bailes (kā negatīvā enerģija) no ekoloģiskās katastrofas var veicināt motivāciju aizsargāt dabu un cilvēkus? Vai bailes var radīt Mīlestību? Nē! Man var iebilst. Bet uz Zemes tik daudz cilvēku sākuši dzīvot atbilstoši vides apziņai. Zaļajiem- cilvēces niecīgam mazākumam, rūpes par Zemi izraisīja mīlestība uz dabu, līdzcilvēkiem, savas misijas apziņa, informācija par vides stāvokļa pasliktināšanos, zināšanas parādīja darbības virzienu. D. Medouza un viņa sekotāju līdz pat mūsu dienām piekoptā stratēģija- ar negatīvo informāciju par draudošo globālo katastrofu nobaidīt tā, ka viņi aiz pārliecības kļūtu zaļi, un tad uz šīs zaļās vides apziņas pamata argumentētu viņus, kā dzīvot, vadīt sabiedrību, ekonomiku videi draudzīgi un sociāli atbildīgi. Šī hipotēze- cerība no paša sākuma bija nerāla, jo neatbilda garīgo- psiholoģisko-  materiālo jomu prioritārai secībai (kārtībai). To ir pierādījusi 40gadīgā neveiksmīgā ITS  ieviešanas prakse, liekot zirgu nevis priekšā, bet aizmugurē ratiem.

Citu secību piedāvā mana paradigma, no kuras izriet arī atšķirīgas rīcības un to prioritātes.

Paradigma

Mūsu civilizācijas priekšā ir nebijušas radikālas pārmaiņas, ko var izraisīt Brīnums vai Krīze (vienas vai ticamāk, vairāku jomu katastrofālu pārmaiņu eskalācija).

Pagrieziena ierosme no patreizējās neIA uz PA var būt tikai ārpus cilvēces pieņemta lēmuma, nevis kā mērķtiecīgas rīcības, bet kā daudzu iepriekš neparedzamu labvēlīgu apstākļu un spēku sakritība.

Ticīgie teiktu- tā nāktu no Augšienes kā Brīnums. Bet cilvēkiem jāveicina gatavība šīm pārmaiņām: ar salīdzināšanos, lūgšanu (domformu ievadīšanu saziņas apritē un energoinformatīvajā laukā), darbību. Patreiz arī jābremzē negatīvās sekas un to cēloņus.

Mūsu tūkstošgadīgā patreizējās civilizācijas attīstība balstīta uz nemitīgu vajadzību pieaugumu un to apmierināšanu (bet ir pastāvējušas civilizācijas ar optimālu pieeju vajadzībām, piemēram, ka, ja tev rodas kāda jauna vēlme, nevis piepildi to, bet atsakies no tās). Kamēr nemitīgi augošu vajadzību piepildīšanas attieksme iespējama, sabiedrības ietekmīgākā daļa nespēs mainīt savu ,,dabu''. Un nespēs pašlikvidēties uz peļņas balstīta tautsaimniecība. Mēs nevaram sevi kā Minhauzens izvilkt aiz matiem no purva. Bet ir Kāds no malas, kas to var: gadījumu virknes sakritība, Liktenis, Dievs- lai katrs to sauc atbilstoši savai pārliecībai. Piemēri: Latvijas valsts izveide un atjaunošana, PSRS relatīvi  miermīlīgs sabrukums u.c.

1.daļa. IA kā PA koncepcijas centrā jāliek nevis vides, bet garīgais aspekts.

Sakārtojoties cilvēkam, materiālā pasaule: dabas vide, ekonomika u.c. ap viņu sakārtojas- kā sekas.

Vides draudi nemainīs cilvēku, lai tas spētu īstenot IA. Vērtības un ētiku pietiekoši ietekmīgā sabiedrības daļā var izmainīt tikai garīgs pirmavots. Sabiedrība nevar izgudrot un ieviest, tai skaitā ar izglītību, IA, sagatavojot un īstenojot tam atbilstošu programmu, piemēram, Agendu21 ar veicamajiem pasākumiem, to termiņiem, atbildīgajiem...

 Patreizējās attīstības reāla alternatīva var būt tikai pilnvērtīga attīstība (PA) kā jauns laikmets, jauna paradigma. Otra nākotnes alternatīva, ja nenotiek Brīnums, ir Krīze, kad patērētāju sabiedrība un uz peļņu orientēta ekonomika vairs nav iespējama (nevis cilvēce vienojas no tās atteikties- tas utopiski), kas vai nu aizstāj caur ciešanām patreizējo civilizāciju uz ar vispārcilvēciskām garīgām vērtībām (devums, attiecības, pašpilnveide u.c.) balstītu sabiedrību vai notiek vispārēja degradācija. It kā loģika saka, ka drīzāk notiktu izmisīga cīņa par pēdējiem resursiem materiālajai eksistencei, tomēr visdrīzāk būtu novērojamas abas tendences: gan uz PA, gan degradāciju. Bet arī Krīze tomēr ir arī iespēja dzimt nelielam jaunas civilizācijas pirmsākumam. Krīze kā iespējas.

 

7.attēls. Autora zīmējums par alternatīvām

Sarkanais aukšējais aplis apzīmē pārmaiņu brīdi. No tā iespējams kā Brīnums ceļs uz PA (zaļais) vai kā Krīze (violets) arī ceļš uz PA (zaļais)  vai degradāciju (melnais)

 

Šo apgalvojumu izskaidrošanai veltīts šī raksta turpmākā daļa un sekojošie šis sērijas raksti.

 

 

 

vides aizsardzība           ilgtspējīga attīstība                    pilnvērtīgas attīstības

Pirms 1972                  1987 ANO Bruntlandes               paradigma

Stokholmas konf.         komisijas ziņojums                       ierosina autors

8.attēls. Autora zīmējums no maģistra darba.  IA modeļi.Autora paradigmas kā PA paradigmas modelis.

Kreisajā pusē ar 1 zaļo līniju attēlota ilgtspējas- izdzīvošanas risinājumu meklēšana pēc ekoloģiskās katastrofas draudu apjausmas- vides aizsardzība. Vidējā zīmējumā parādīta vēlāk plaši izplatītā IA izpratne: ap centrālo zaļo asi- dabas vides problemātiku apvijušās sociālie (melnie) un ekonomiskie (zilie) aspekti. Labajā pusē attēloju šinī rakstā piedāvāto IA modeli, kuras centrā- garīgais (sarkana līnija) aspekts, bet pārējie savijušies ap to. Īpaša nozīme nacionālajam, mentalitātes aspektam- dzeltens.

 

Kā varētu garīguma aspekts nokļūt IA koncepcijas centrā?

Valda priekstats, ka valstis, pašvaldības, nozares u.tml.atrodas uz tādas kā taisnes, kuras vienā galā rakstīta IA, bet otrā- neIA. Un visas ātrāk vai lēnāk virzās uz IA. Šis lineārais modelis ir maldinošs. 

 

Augšējie vektori attēlā raksturo to, ka gan pasaulē, gan Latvijā notiek daudzi procesi, kas gan tuvina, gan attālina no IA (tās vispārpieņemtā izpratnē). Tomēr zemāk tumšais- to rezultējošais vektors parāda, ka dominējošā tendence ir neIA. Vertikālā taisnā raustītā līnija novelk robežu starp globālas dinamiskas sistēmas ilgi turpināties spēju (kapacitāti, nestspēju) un neIA (atrašanos pāri tās robežām). Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu IA- PA, nepieciešami 2 etapi: pirmais, pagrieziens+ vēl otrais- pārejas posms atpakaļ sistēmas kapacitātes sasniegšanai, bet pēc tam- tās saglabāšanai. No tā izriet 4 atšķirīgi PA mērķuzdevumi: 1.etaps- negatīvo tendenču bremzēšanai, pagrieziena sagatavošanai, 2.etapā- darbībai pagrieziena laikā, pēc tā atpakaļceļā uz atgriešanos nestspējas robežās un stabilitātei PA, kad kapacitāte atjaunota. No tā izriet arī 2 iespējamās atbildes par PA būtību: tas ir mērķis no pagrieziena uzsākšanas viedokļa, bet kopumā- ceļš uz mērķi. 

 

2.daļa. Pasaules attīstībai nepieciešams pagriezties pretējā virzienā, lai tā tuvotos IA kā PA (atgriestos globālās nestspējas (t.sk.ekosistēmas) robežās). Pagrieziens var notikt tad, kad patērētāju sabiedrība un tirgus ekonomika vairs nav iespējama, ko rada vai nu Krīze, vai Brīnums.  Brīnumu var tuvināt un vadīt pārmaiņu aģenti, tas noris vienlaikus kā Garīgā un PA Atmoda. Šis process var sākties Latvijā, kādā citā zemē, reģionā (Baltijas jūras ekoreģions), bet vēlāk tas var izraisīt globālas pārmaiņas, gan arī norises notikt uz visas zemeslodes vienlaicīgi.

 IA teorijā, motivācijā un argumentēšanā IIA, rīcībām jāsadala 2 atšķirīgās izpratnēs atbilstoši 2 IA etapiem- līdz pagriezienam un no tā sākuma (skat. attēlu): jādod 2 atšķirīgas IA koncepcijas Patreizējā etapā dominējošā, kamēr jābremzē neIA temps, tai jāatbilst mūsdienu pragmatiskās sabiedrības, procesus ietekmējošo mērķgrupu (pirmkārt, ietekmīgi cilvēki biznesā, politikā, valsts pārvaldē, zemes un mežu, citu resursu īpašnieki, NVO līderi..., plus daļa izglītotāju un izglītojamo) izpratnei, motivācijai jāietilpst tagadējās patērētāju sabiedrības vērtību orientācijā. Tas iespējams, ja risinājumi atbilst abpusēja ieguvuma IA principam (angl.vin vin) videi un ekonomikai, ja izmantoti vietējie sociāli -ekonomiskie argumenti, nevis cenšoties viņos iepotēt vides apziņu un tad darboties ar globāliem ekoloģiskiem argumentiem.

Savukārt pagrieziena veicināšanu tuvinās cilvēki ar globālu altruistisku motivāciju saskaņā ar PA nostādnēm. Tās ir citas mērķgrupas (pārmaiņu aģenti, zaļo un sociālo kustību aktīvisti, ticīgie,  plus daļa izglītotāju un izglītojamo), tā ir cita IIA gan pēc satura, gan formas. Bet pagrieziena brīdī šī PA koncepcija kļūst par dominējošo pārmaiņas noteicošajiem (tas var nebūt vairākums) cilvēkiem. Pēdējo nosaka sociālpsiholoģiskās likumsakarības- pētījumi par to, kā mazākums iniciē pārmaiņas vairākumam- komplicētā situācijā pietiek ar 30%.

3.daļa. Lai gan latviešu tautas un Latvijas izdzīvošana šinī gadsimtā ir ļoti apdraudēta, iespējams arī būtisks uzplaukums. To noteiks Brīnums mijiedarbībā ar latviešu tautas gribu. Visu izšķirs nevis negatīvie iekšējie un ārējie apstākļi: krievvalodīgo īpatsvars un nacionālais- valodas u.c. spiediens,  viņu daļas nelojalitāte, globalizācijas un Krievijas ietekme, ES un pasaules ekonomikas neveiksmes u.c.), bet

a) latviešu vēlmei būt latviešiem un saimniekiem savā zemē,

b)Latvijas ekonomikas atbilstība latviešu tautas mentalitātei,

c)Garīgā un PA Atmoda Latvijā (Baltijā), kļūstot par ,,pilotprojektu'' Eiropas PA .

Vēlme būt latviešiem nozīmē saskarsmē konsekventi lietot savu valodu, pietiekošu daudzumu ļaužu, kas vispirms domā, kā celt tautas, Latvijas kopējo labumu un, otrkārt, savējo. No tā izriet, ka cilvēki atsakās no domas kā paliekošu risinājumu izvēlēties uz visiem laikiem atstāt Latviju. Tas prasa integrēt tautas tradīcijas ikdienā un svētkos mūsdienu versijā, nesagrozot to būtību (Jāņi nav ziņģes, alkohola lietošana, balle...). Vēlme būt latviešiem nenozīmē tik daudz vērsties pret kaut ko, kurnēt, meklēt vainīgo ārpusē, bet iestāties par to, strādāt, lai Latviju celtu, ne peltu.

Latvijas ekonomikas atbilstība nacionālai mentalitātei izriet no 3 faktoriem:

-mūsu mentalitāte ir tuva IA, PA principiem,

-tā ir joprojām dzīva, ne kā dažu citu ,,Vecās Eiropas'' tautu pragmatisms,

-valstis, kas jaunā tautsaimnieciskā situācijā un tehnoloģijās prot ieaust tautas mentalitāti, pēc kariem un traģēdijām ātri apsteidz savus nesenos uzvarētājus un ,,mācītājus dzīvot'': pēc 2.pasaules kara Japāna, Izraēla, Vācija, vēlāk Dienvidaustrumāzijas ,,tīģeri'', Ķīna.  

Paradigmatiskie principi

Garīguma prioritātes princips.

Paradigmā tas jau izskaidrots. Garīguma sapekts ienāk nevis caur reliģiziotāti, bet vērtībām , ētiku, ko, kā uzskata ticīgie, nosaka Dievs. Teoloģiskā terminoloģijā tas tiek saukts par personīgām attiecībām ar Dievu, kā Viņš vada cilvēka ētiku, domāšanu un rīcību, citā plānā atstājot reliģiskos ieradumus, tradīcijas, pat teorētiskos uzskatus, piemēram, kosmoloģijā. Daudzās reliģijās, Dievatziņās, mācībās pamatvērtības, ētika ir daudzos jautājumos līdzīgi. Lai īstenotos Garīgā Atmoda, jāsadarbojas, jāmeklē vienojošais, nevis to, kas šķir. Jāiet ar katru kopā tik, cik viņš tobrīd ir gatavs. Evanģelizē ar dzīvi, piemēru, nevis vārdiem. Vajag daudzreiz nevis noliegt citas reliģijas, cik veicināt, lai tajās rok līdz pamatam, kur var atrast Mīlestību.Un vienīgais Mīlestības avots saskaņā ar Bībeli ir Kristus- neatkarīgi no uzskatiem.

 

Agrāk reliģiju kopējo sistēmu- koku ietina it kā bieza migla, katrs zars vai nu ar garīgajām acīm redzēja vai atzina tikai sevi. Mūsdienās migla krīt. Un ieraugām kopējo tēlu. Bet citi redz arī apslēpto. Saknes ir visapslēptākais pamats- simbolizē Dievu Tēvu. Sarkanās līnijas ir reliģiju dzīvības sula- Mīlestība no saknēm caur savu ceļu- Kristu. Zari un atzari- reliģijas un to konfesijas. Zars- reliģija, kas pazaudē kontaktu ar dzīvības sulu- Mīlestību mirst- nokalst, lai gan ārēji vēl turas. Zaļās lapas ir patiesi ticīgie, bet ir lapas, kas novīst, reliģiozitātē pazaudē pieeju dzīvības sulai. Un ir zaļojoša galotne- Labā Vēsts (Es to nesaucu pat par kristietību, jo oficiālā Baznīca reizēm no tās aizgājusi tik tālu...). Tās būtība- ja cilvēku vada Mīlestība- Agape un viņš saprot, kurā brīdī un kā caur Ješua nopelnu tas ir kļuvis par spēku, kas izdzēš viņa grēku (vainu, karmu), tad viņš ir atbrīvots no tā sekām, jo kļuvis cits cilvēks (ja kļuvis). Galotne pieder visam kokam. Un ikkatram pieejama arī Gaisma- Saule: Kristus (Es esmu pasaules gaisma) caur Svēto Garu. 

Šeit ir runa par reliģiju kā Dievapziņu- garīgu substanču sistēmu. Pavisam cita sistēma ir šo reliģiju vadītāju un sekotāju īstenotās savstarpējās attiecības, mijiedarbība, reliģiskā institucionālā politika kādā teritorijā vai visā pasaulē. Analogi ar terminu ekosistēma es tā apzīmēšanai esmu darinājis vārdu ,,teosistēma''. Bieži teosistēma ir pretrunā ar garīguma principu.

Visām reliģijām, Dievatziņām, daudzām mācībām ir izpratne par grēku, karmu, vainu u.tml. un tā sekām: proti, cilvēka, kopienas, tautas attīstībai kā baļķis guļ priekšā neapzināti, neatzīti, nenožēloti nodarījumi un domas (sociālpsiholoģiskais klimats un tā ietekme uz energoinformatīvo lauku).  Latvijā salīdzināšanās- attīrīšanās process ir pamats, lai piepildītos mūsu lūgums ,,Dievs, svētī Latviju!''.

Par to visu sīkāk rakstā ,,Salīdzināšanās''.

Dzīvesdarbības princips.

Reāla IA ir iespējama, ja būtiska sabiedrības daļa dzīvo saskaņā ar ITS dzīvesdarbības principu. Tas ietver videi draudzīgu, sociāli atbildīgu un veselīgu dzīvesveidu, ieradumus, preču un pakalpojumu izvēli, mājsaimniecību, sabiedriskās aktivitātes, politisko izvēli un profesionālu darbību.

Ja rēķina, piemēram, mājsaimniecību, privātā transporta, sadzīves ķīmisko līdzekļu lietošanu u.tml. ietekmi u klimata izmaiņām, gaisa kvalitāti, ķīmisko vielu apriti dabā, varētu šķist, ka tai nav galvenais īpatsvars, salīdzinot ar enerģētiku, rūpniecību, lauksaimniecību kā tautsaimniecības nozarēm utt. Bet, pat skatoties uz indivīdu vai ģimeni kā patērētāju, to ietekme uz siltumnīcas efekta izraisošo gāzu vai cita piesārņojuma emisiju svārstās ap trešdaļu. No cita aspekta varētu šķist, ka finansu instrumentiem, atkritumsaimniecības pārvaldībai, tehnoloģiskiem uzlabojumiem ekoefektivitātē būtu būtiskāka ietekme. Ja skatāmies uz cilvēka profesionālās izvēles iespējām darbavietā, tad arī tur tās šķiet nelielas, salīdzinot ar dažiem lēmumpieņēmējiem, kas vadās no peļņas kā motīva. Taču tas neapgāž viedokli, ka dzīvesdarbības princips ir otrs nozīmīgākais, jo jāņem vērā cilvēku rīcības un domu ietekme uz globālo energoinformatīvo lauku un praktiskās darbības sinerģiskais un atvasinošais efekts. Piemēram, sabiedrības kā pircēju ietekmes efekts uz ražotāju. Savstarpēji nevis summējas, bet būtiski mijiedarbībā pastiprinās izvēles veikalā ar savu maciņu un balsošanā. Izvēle veikalā noteiks bosu izvēli ražošanā.  

 

Paradigmatiskās pieejas

1.Ilgtspēja Sprādzienā?

 

Daudziem nelabvēlīgiem globāliem procesiem grafiku līknes (sugu bojāeja, patēriņš, piesārņojums, avārijas, dzimstība, globālās temperatūras celšanās...) pēdējās desmitgadēs vienkārši iet vertikāli augšup. Ja paskatītos pēdējās simtgades cilvēces vairāku tūkstošgadu vēsturē, būtu redzams tas pats. Pārmaiņas ir tik straujas, visās jomās, tik liela apjoma, ka to var salīdzināt tikai ar Sprādzienu. Vai šādā Zemes, cilvēces Sprādzienā iespējama ilgtspēja- sistēmas stabilitāte? Jā un nē. Nav apturama visaptveroša sistēmu strauja mainīšanās. Taču ir iespējama cilvēka saglabāšanās un pilnveide šajās dinamiskajās jaunajās sistēmās un pašā pastāvēšanā uz Zemes.

2.Cik ilga ir ilgtspējīga attīstība? Mūžības pieeja.

7gadi- Latvijas teritoriju attīstības programmas un plāni (par kādu ilgtermiņa skatījumu un sistēmu nestspējas ievērtēšanu tik īsā laikā var būt runa, labi, jaieviesti IA principi, indikatori...)

30gadi- ilgtermiņa plāni (bez radikālo pārmaiņu redzējuma 2050.un 2100.gados arī ir tuvredzīgi)

Līdz 2100.gadam (vairums prognožu globālo vides procesu atspoguļošanai, redzamas galvenās dramatiskās tendences)

1000gadi (pētījumi, ka šīs desmitgades lēmumi klimata izmaiņas atstās sekas vismaz uz 1000 gadiem- ir scenāriji)

Mūžība- mans specifiskais redzējums

-Dabaszinātniskais aspekts- cilvēka-indivīda ģenētiskā ,,mūžība'' no vienas puses un vides izmaiņu ietekme uz ģenētiku (ĢMO produkti, cilvēka zinātniskā ,,uzlabošana'', mutācijas/ iedzimstība ķīmisko vielu un starojuma ietekmē...) , dzīvības pastāvēšana uz Zemes kopumā ilgums, ko neapdraud ekoloģiskā krīze, bet astranomiska, ģeoloģiska katastrofa gan.

-reliģiskais- cilvēks nav tikai ķermenis, ,,dzīvo'' pēc nāves, to nosaka dzīve saskaņā ar Mīlestību, bet Mīlestība ir IA- PA priekšnoteikums, pagrieziena uz IA avots

3.IA- PA mērogi. Kosmiskā pieeja

Ilgtspēju jāskata ne tikai valsts vai Zemes mērogā. PA jāskata personīgā dzīves jēgas un misijas kontekstā. ITS ir vietējā, valsts, reģiona, globālā, nozaru, problēmu (piesārņojums, klimata pārmaiņas...), kosmiskā mērogā.

Kosmiskās pieejas pamatojums.

-Dabaszinātniskais aspekts-nav astronomijā pierādīts, vai dzīvība un saprātīgas bioloģiskas būtnes tikai uz Zemes, bet ja tā- tad bioloģiskā ilgtspēja ir ar Kosmisku nozīmi; bet varbūt cilvēka tipa saprāts ir unikums;

-Reliģiskais aspekts- nav Rakstos definēts, vai dzīvība un saprātīgas bioloģiskas būtnes tikai uz Zemes, bet teikts, ka Visumā cīņa starp labo un ļauno tiek izcīnīta uz Zemes, kur ļaunums tiks uzvarēts, Jaunais laiks te tiks īstenots. Tādā ziņā ilgtspējas norises uz Zemes ar Kosmisku nozīmi.

4.Paradigmatisko pieeju komplekts (sistēma), kā patreiz Latvijā būtiski bremzēt sociāli- ekonomisko un vides neIA. Ja nebūs visu šeit aprakstīto pieeju- sistēma nedarbosies.

Lauku prioritātes pieeja- galvenais spēku IA- PA entuziastu spēku pielikšanas punkts, kas var dot vislielāko efektu bremzēšanā, patreiz ir Latvijas lauki, to ietekmīgo cilvēku iniciatīvas centri (lietišķajā pētījumā salīdzinātas alternatīvas- ietekme uz ES institūcijām, ietekme uz valsti- parlamentu un valdību, lielo pilsētu pašvaldībām, sabiedrību kopumā, izglītības sistēmu). 

Motivācijas pieeja- motivācija un argumenti balstīti uz pragmātisku vietējo sociāli- ekonomisko izdevīgumu pēc abpusēja personīgā un vietējā ieguvuma principa šo cilvēku patreizējās vērtību orientācijas, ētikas ietveros, nevis cenšoties viņus padarīt par pasauli ideālistiski uztverošiem, argumentējot ar globāliem vides un ētiskiem apsvērumiem

Ietekmīgu cilvēku pieeja- galvenā mērķgrupa neIA bremzēšanā ir ietekmīgi cilvēki: vietējie lēmumpieņēmēji (uzņēmēji, deputāti, pašvaldību un valsts vietējo filiāļu, to iestāžu vadītāji, darbinieki un speciālisti, NVO līderi, atsevišķi zemnieki, zemes, mežu un citu resursu īpašnieki), daļa pragmatisko pieaugušo izglītības, augstskolu un skolu administrācijas pārstāvji un izglītotāji, vidusskolēni/studenti.

Iniciēšanas un iniciatīvas pieeja- lai gan vietām ir izveidojušās vairāk vai mazāk noturīgas vietējas iniciatīvas grupas gan pavisam neformāli, gan uz NVO bāzes, gan saskaņā ar Latvijas Lauku attīstības programmu, kā vietējās pagastu komisijas pagastos pēc administratīvās reformas (šo iespēju paredzēja likumdevējs), gan konkrētu projektu ietvaros, pirmkārt, jau Leader+, tomēr, lai izveidotos mērķtiecīga Latvijas IA iniciatīvas centru kustība, nepieciešama nevalstiska iniciēšana no augšas. Tai jāgūst atbalsts- iniciatīva no apakšas- vietējām grupām. 

Sadarbības- tīklošanas pieeja- nav pamata cerēt, ka iniciēšanu veiktu valsts- MK, VARAM vai Izglītības un Zinātnes ministrija. Iniciatori no augšas varētu būt tāds kā IA centrs (IAC), ko veidotu neformāļi, augstskolu mācību spēki, dažas pašvaldības. Visu šo pieeju komplekta sākums ir IAC izveide, tam galvenais šķērslis- tā nozīmes nenovērtēšana, ambīcijas kopdarbam. Sadarbība nepieciešama gan Latvijas mēroga mērķu sasniegšanai- ietekmei uz valsts poilitiķiem un ministrijām, citām pašvaldībām, sabiedrisko domu, gan vietējo- parādot, ka IA ir izdevīga un vietējo un personīgo panākumu gūšanai. Sadarbības tīkls (network) visoptimālākais būtu pēc zirnekļa tīkla principa- gan ar centru, gan tiešajiem sakariem starp IA iniciatīvas grupām. Tikla praktiskais pielietojums: ,,drauga pleca sajūta'' , kopīgi projekti, kopīga izglītības sistēma.

Izglītības pieeja- patreiz vairums vietējo ietekmīgo cilvēku pārprot IA būtību, nezin un neprot izmantot abpusēja ieguvuma principu, nav praktisko (know how) zināšanu. Ietekmīgi cilvēki ir vienmēr aizņemti, ambiciozi, kas negrib, ka kāds gudrais no Rīgas viņus mācīs kā kārtot lietas, kuras viņi, kā uzskata, saprot, labāk. Vienīgā efektīvā metode šādiem IA centriem ir studiju apļi, kuros tiek apvienota praktisku uzdevumu izpilde (projekti, attīstības programmas, plāni utml.) ar mācībām, kā to veikt un kāpēc to veikt ar IA pieeju. Studiju aplī nav skolotāja, bet pašu vadītājs, vai procesa virzītājs (fasilater) un varbūt konkrētā jautājuma eksperts no malas. Otra mācību forma, kas jākombinē ar studiju apļiem, ir Baltijas mēroga vietējās IA demonstrācijas, izglītības un izpētes centrs. Par to sīkāk pēdējā rakstā par IIA.

5.Pārmaiņu aģentu pieeja.

Lai sagatavotu radikālas pārmaiņas- pagriezienu uz ITS attīstību, tās vadītu izšķirošā loma ir pārmaiņu aģentiem, kuru motivācija ir globālās un nacionālās ekoloģiskās un citas problēmas un draudi, tā ir ideālistiska, tai skaitā balstīta vides apziņā. Sīkāk par to tam veltītajā rakstā.

Pēcvārds.

Vai šīs idejas var ievadīt zinātniskā apritē? Ja tās būtu aprakstītas ar atsaucēm, zinātniskā stilā, būtu argumentētas tikai ar zinātnisko metodoloģiju utt. Nevar. Latvijā nav vides zinātnes promocijas padomes! Un, ja būtu... Vai pat mans pētījums tās robežās (apakšzinātnēs) ietilptu? Ja saistītu ar citām jomām, piemēram, teoloģiju? Esmu noskaidrojis, ka arī ārvalstīs doktorantūrā var aizstāvēt tikai konkrētas, nevis paradigmatiskas tēmas. Man piedāvā iegūt grādu un pēc tam rakstīt ko grib. Mans atlikušais radošais mūžš nav tik garš. Un ko dižu izsaka grāds- doktors? Nē! Šai idejai pašai jāizlauž ceļu bez tituliem.