Vēlreiz par gaidāmajām pārmaiņām un Atmodu kristīgā skatījumā.

Gaidāmās pārmaiņas.

Zeme, pasaule ir neizbēgamu nebijuša mēroga pārmaiņu priekšā.

Scenārijs A. Pirmkārt, ir daudz Beigu laika zīmju. Daudzi šīs zīmes uzskata par neapstrīdamām liecībām, ka pasaules gala pienākšanas, Ješua otrreizējā atnākšanas pravietojumi piepildīsies kaut šodien, vismaz tuvāko gadu, desmitgadu laikā. Būšu nepopulārs- to stundu zin tikai Tēvs. Vēsturē tik daudzi pareģotāji kļūdījušies. Bet varbūtība ir ļoti liela.

Scenārijs B. Bet ja nu Tas Kungs vēl kādu gadu simteni saglabā mums kā pārbaudījumu un žēlastības laiku, visi dabiskie ekoloģiskie, sociālie, ekonomiskie, politiskie, militārie un terorisma procesi virzās uz nebijuša mēroga globālo krīžu eskalāciju, kas var beigties gan ar degradāciju, gan pretēji- ar pilnvērtīgu- patiesām vērtībām pilnu attīstību. Šo katastrofu var novērst vai vēlamo risinājumu nest tikai Dieva Brīnums, patreizējās tendencēs nesaredzams un nepamatots garīgs pagrieziens sabiedrībā, kura sekas var būt izmaiņas arī materiālajā pasaulē.

Mēs varam kļūdīties ar prognozēto scenāriju, nevis nepieciešamo rīcību ziņā.

 

Garīgā, kristīgā Atmoda.

Gan viena, gan otra scenārija vēlams priekšnoteikums ir Garīgā kristīgā Atmoda. Garīgā- jo pārsniedz patreizējos kristietības uzslāņojumus- nebibliskos priekšstatus un izdarības, tā ir atgriešanās pie ticības saknēm un pamatiem. Mēs jūtam, ka Kristus Mīlestības un Gaismas Atmoda ir it kā durvju priekšā. Tāpat, kā zinām, ka pirms Beigu laikiem īstena ticība ies mazumā un viltus baznīca pieaugs! Bet tieši tāpēc! Mēs lūdzam, mēs rosāmies, lai Atmoda sāktos. Bet tā nevar pa durvīm ienākt, jo tai priekšā ir kāds baļķis- grēks. Baznīcas grēks. Vēlreiz uzsveru- mēs varam kļūdīties ar prognozēto scenāriju, nevis ar nepieciešamo rīcību- Baznīcas grēknožēlu un atgriešanos no grēkiem.

 

Baznīcas grēki.     

Atgriezieties no grēkiem!

Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi! Baznīca, atgriezies no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu pienākusi! Baznīca, Tev jābūt Dieva iestādījumam, bet Tevī kā audeklā dzīpslas savijas gan svētā sadraudze, gan netikle, kas barojas ar Ješua asinīm savu kalpu varas, slavas, ērtību, mantas, algas dēļ , savas institūcijas, savas valsts, ar ko tu reizēm esi saaugusi, ietekmes dēļ. Tevī savijusies patiesība un maldi. Tu attīrīsies! Tevi attīrīs! Kā atlikumu! Debesu valstība Tev ir tuvu pienākusi!!!

 

Jēzus vai Ješua?

Vai cilvēks drīkst mainīt/tulkot Dieva vārdu: Isus (kriev.), Džizis (angl.), Jēzus. Dieva vārds ir svēts. Un to izrunājot, rakstot tas nes sevī līdzi mums neapjaušamu svētību. Dievs deva savam Dēlam vārdu Ješua. Pie tā tad arī paliksim.

 

Ko nozīmē- Debesu valstība ir tuvu pienākusi?

 To var saprast daudzejādi, bet nepretrunīgi (drīzāk secīgi):

1)tā ir Ješua otrreizējā atnākšana;

2)tas ir periods, kad Dievs ir ienācis vēsturē- pēdējo gadsimtu notikumi:

-ebreju masveida atgriešanās Apsolītajā zemē kopš XIX gadsimta beigām,

 -Izraēlas valsts atjaunošana, nosargāšana un uzplaukums,

-ivrīta- svētās valodas atdzimšana,

-mesiānisko jūdu konfesijas izveidošanās un straujš uzplaukums,

-varbūt zīme ir arī tā, ka pastiprinās Eiropā un citur antisemītisms,

-varbūt zīme ir arī tā, ka Izraēlas valstsvīrs, kurš reāli gribēja un varēja nonākt pie Izraēla Dieva noteikto robežu juridiskas grozīšanas- atdošanas citiem nonākšanas ilgstošā komā: viņš tika apturēts, bet ne nomests no amata, ne miris, bet pamiris;

-radikāli mainās Baznīca: rituālu un dogmatisku stereotipu vietā daudziem meklējumi un dzīvas personīgas attiecības ar Dievu, par ko liecina gan garīgās darbības izmaiņas draudzēs kopumā (piemērs katoļu mācītāja Mediņa darbība Saldū, Lēnās, Bruknā u.c.) un lūgšanu grupiņu darbība (atgādina brāļu draudžu kustību), lieli masveida evanģelizācijas pasākumi un kopienas (piemēram, Taize), kristiešu ekumēniskā garīgā sadarbība (kristīgo skolotāju konferences, tematiskās konferences, dažādu konfesiju mācītāju padomes pilsētās, Kristīgās skolas u.c.), brīvbaznīcu veidošanās un tā saucamās pašradītās reliģijas process; no otras puses- konservatīvu baznīcu  veidošanās (ar saukli atgriešanās pie saknēm, piemēram, konfesionālie luterāņi), parādās gan Baznīcas grēkatziņas un grēknožēlas izpausmes, gan institucionālā degradēšanās, piemēram viendzimuma laulības baznīcās kā kompromisi ar valsts varu vai apkārtējās pasaules postmodernisma toleranci Ziemeļvalstīs utml.

Šis 2.punkts varētu būt norāde neticīgajiem uz jautājumu ,,Kur tad ir Jūsu Dievs?'' jo par laimi, mūsdienās ir redzama Viņa darbība vēsturē.

Šie Baznīcas mainīšanās procesi un to komplementāra vienība (piemēram, norobežojošs konservatīvisms un ekumēnisms) ved uz 2 atšķirīgiem galarezultātiem: gan uz Bībelē paredzētās vienotas pasaules Baznīcas izveidi, gan uz āžu atšķirošanu no avīm.

3)Tās ir ir izmaiņas daudzu kristiešu cilvēku Dievatziņā, salīdzinot to ar savu personīgo dzīvi (kā es ticu, tā dzīvoju dalījuma ,,laicīgā un garīgā dzīve'' vietā, un pats galvenais- tas nav palicis katra individuālā līmenī, bet ievadījis jaunu savstarpēji mijiedarbīgu sinerģisku (savstarpēji papildinošu un pastiprinošu) procesu, kas sasniedzot ,,kritisko masu'' var pāraugt Garīgajā kristīgajā Atmodā. 4)Ikvienam personīgi debesu valstība var būt viņā gan kā pestīšana (ja Viņš atgriezies un atdevis savu vadību no Ego Dievam), gan kā Misijas izpratne un vadība tās īstenošanā.

 

Bet kas ir Baznīca, pār kuru guļ grēki?

Vietējās baptistu, katoļu, vasarsvētku utt. draudzes? Jā, tās ir Baznīcas, bet arī lielākas Baznīcas daļas. Vai ir Baznīca visas Latvijas luteriskās konfesijas draudzes ar tās konsistoriju kopā? Vai līdzīgi- pareizticīgie? Jā, tās ir Baznīcas, bet arī lielākas Baznīcas daļas. Vai ir Baznīca visas pasaules luteriskās konfesijas draudzes kopā? Vai līdzīgi- krievu rita pareizticīgie? Jā, tās ir Baznīcas, bet arī tās ir lielākas Baznīcas daļas. Vai Baznīca ir visas Latvijas dažādu konfesiju Baznīcas kopā?  Jā, tās ir Baznīcas, bet arī lielākas Baznīcas daļas. Visas pasaules visu konfesiju visu laiku baznīcas kopā? Jā, tā ir Baznīca. Baznīca ir visi, kas piesaukuši savos dievkalpojumos Ješua vārdu, apsolījuši pestīšanu Viņa vārdā. Un kad es šeit runāju par Baznīcu, pār kuru guļ grēks, es, pirmkārt, domāju šo globālo visu laiku Baznīcu. Bet grēkatziņas, grēknožēlas, piedošanas lūgšanas, atgriešanās process var sākties un arī līdz galam noritēt jebkurā no šīs globālās Baznīcas daļām. Svētību var atgūt Latvijas Baznīca kā veselums, Latvijas Vasarsvētku Baznīca, Kuldīgas Sv. Annas draudze u.tml. Autonomi gan sev, gan kā ceļš uz lielākas Baznīcas daļas, pie kuras tā pieder, atbrīvošanu.

Kas ir Baznīca un kas par tādu uzdodas? Robežšķirtne iet pa Dievvadības līniju. Dievam nav luterāņi, katoļi, baptisti! Dievam ir Viņa Bērni- pestītie un pārējie. Abi- gan iekšpus, gan varbūt arī ārpus draudžu sarakstiem. Tādēļ par Baznīcu var uzskatīt arī tikai Dieva Bērnu sadraudzi visās konfesijās. Kuri pie tās pieder, zina tikai Tas Kungs. Bet ebreju jautājumā ir akli arī daudzi tie, kuri ir pestīti Dieva Bērni. Viņi pie savas neziņas nav vainīgi, ja saņēmuši no jūdu saknēm sterilu sludināšanu. Viņiem ir jāmāca par ebreju un Izraēlas jautājumu. Par atbildību pret dabu utt.Un dzirdētās zināšanas uzliks pienākumu. Jo mums jāpieaug Dievatziņā, jo teikts- esiet pilnīgi, kā Jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs. 

Bet jautājumu: ,,Kas ir Baznīca, draudze?'' var uzdot arī no cita skata punkta. Baznīca, kas apvieno visus, kas runājuši un rīkojušies it kā Pestītāja vārdā. Tajā kā audumā dzīpari savijusies Baznīca- Dieva Bērni un baznīca- netikle, kas barojas no Jēzus asinīm, bet faktiski gūstot saviem līderiem, institūcijai  varu, slavu, mantu, ērtības... Kas pilna varmācības. Daudzi saka: kristieši- krustneši, Ziemeļīrijas konflikts starp katoļiem un protestantiem u.t.t. Pirmkārt, ir jānošķir tie, kas uzskata sevi par kristiešiem, bet par kuriem Ješua teiks; ,,Ejiet no manis nost, ļauna darītāji, es jūs neesmu pazinis...'' un tie, par kuru piederību Mīlestībai un Gaismai liecina viņu dzīve. Bet kas to nošķirs? Dievs draudzes paraušanas brīdī. Kamēr tagad tas ir viens audums, grēknožēla jāveic tā, it kā visi, kas sevi sauc par kristiešiem, būtu Baznīca. Man nav ilūziju, institūcijas- baznīcas diez vai atgriezīsies, bet atgriezīsies draudžu daļa- īstenā Ješua Baznīca.

 

Vai Baznīcai var būt grēks?

Tas jānoskaidro vispirms, pirms runāt par konkrētiem grēkiem.

Vai var būt kolektīvs grēks? Bībelē ir minēts kopīgs pilsētas- kopienas, tautas grēks. Bet Baznīcas grēks Bībeles tapšanas laikā vēl nevarēja būt, jo tad, kad tapa Jaunā Derība, tā vēl nebija. Bet bija jūdu garīgo līderu kopīgs (saduķeji, farizeji) grēks, viņu institūciju grēks, kas daudzkārt tiek teikts mācekļiem (,,saduķeju raugs'' utml.).

Mums jāsaka tieši- Baznīcai ne tikai var būt grēki, tai ir grēki- smagi grēki.

To, ka baznīcai kā institūcijai var būt grēks, liecina starptautiskās starpkonfesionālās kustības ,,Brīvība Kristū'' programmas ne tikai indivīda kristieša atbrīvošanai ,,no važām'' bet arī baznīcas- draudzes attīrīšanās procesam.

Tā taču nav ne mana, ne manas draudzes vaina!

Tā iesauksies daudzi! Mēs esam atbildīgi par savas draudzes padomes, ko ievēlējām, lēmumiem un rīcību! Un viss! Pat ne par katru draudzes locekļa izdarību vai publiski paustu vārdu! Tiem, kas tā saka, ir taisnība. Bet taisnība kā daļa no patiesības, jo ir dažādi atbildības, vainas apzināšanās līmeņi. Ja kādā šis identitātes mērogs ir tik zems, nav vērts pārliecināt- dzirdēdams nedzird.

Piemērs. Kad Atmodas sākumā biju vizītē pie RUH (ukraiņu Tautas Frontes) līderiem Rietumukrainā, es kā latvietis biju lepns, kad viņi, mūs baltiešus apbrīnoja un biju šokēts un jutos vainīgs, kad kāda veca tantiņa izstāstīja pārdzīvotos šausmu stāstus no čekistiem- latviešiem; viņiem vārds latvietis asociējās ar vārdu čekists. Un kad bērnībā no vecajiem lībiešiem dzirdēju stāstus, kā latvieši nosūdzējuši viņu tautas pārstāvjus Dundagas baronam XIX gadsimta sacelšanās laikā, lai par to saņemtu viņu mājas, es jau kā bērns latvietis jutos par to vainīgs. Kā cilvēks jūtos vainīgs par to, ka piesārņota Baltijas jūra, ka Āfrikā izzūd ziloņi vai Krievijas ziemeļos tiek iznīcināta tundra un tautas, jo es iekļautos modernajā pasaulē, kas patērē naftu un gāzi, kuras ekonomiskie ,,likumi'' veicina dabas un kopienu iznīcināšanu.

Atbildība, vaina, grēks ir gan subjektīva, gan objektīva. Subjektīva- ciktāl mūsu rīcībā ir informācija vai mūs pienākums būtu to zināt (Bībeli u.c.), lai saprastu, ka es vai mēs darām grēku. Subjektīva, kā piemērā minēts, ciktāl cilvēks spēj savu identitāti saistīt, piemēram, ar visiem savas profesijas, tautas vai konfesijas piederīgajiem, visiem Latvijas vai pasaules kristiešiem.

Objektīva ir vaina, grēks, ja to salīdzina ar Bībelē teikto. Neatkarīgi, vai to apzinās vai nē. Baznīcas grēku kā objektīvu nosaka tas, ka pastāv teosistēma*, kurā sasaistīti tie, kas piesauc Ješua vārdu, vai arī pielūdz un izprot līdzīgi. Tā var būt gan institucionāla, gan teritoriāla, gan tikai garīga sistēma (piemēram,globālā mērogā visos 2000gados). Un pasaule tai devusi trāpīgu nosaukumu- kristieši. Tas, ka daudzi šeit teiktajam nepiekritīs, nemaina objektīvo realitāti. Viņi vienkārši paliks atgriešanās no grēkiem procesa ārpusē. Šodien runāju uz tiem, kas iekšpusē.

*Teosistēma- manis darināts termins. Ja ekosistēma ir augu un dzīvnieku, viņu dzīvesapstākļu sistēma (elementi un to mijiedarbības), tad analogi- teosistēma ir reliģiju, Dievatziņu reālo institūciju, uzskatu grupu veidi un to mijiedarbība kādā teritorijā.

 

Kāpēc vajadzīga Baznīcas grēknožēla un atgriešanās?

Kas mainās, ja cilvēks nožēlo grēkus? Viņš kļūst par Dieva Bērnu, top Viņam piederīgs, svētīts. Vienlaikus cilvēks kļūst par Viņa instrumentu. Vai bez atgriešanās no grēkiem tas iespējams?

Līdzīgi ir ar Baznīcu. Tās  misija ir būt Dieva iestādījumam. Vai tad Baznīca jau tāda nav? Jā, bet grēku sasaistīta, savaņģota. Panākumus gūstoša, bet vai pildot Tā Kunga prātu?

Ko var mainīt Baznīcas atgriešanās no grēkiem? Rezultātus, efektivitāti tās pamatuzdevumu veikšanā. Arējais uzdevums- evanģelizācija. Tai nav jāražo kristiešus formālas piederības pēc. Labajai Vēstij ir jābūt nepārprotami pareizai un saprotamai. Par grēku caur mācīšanu šodien nerunāsim- cik daudz ir to, kas nav atgriezušies, bet cer, ka ir pestīti.

Iekšējie uzdevumi:

-būt par sadraudzību, kopienu (vai, vai!..bet ne šodien par to runāt),

-mācīt pieaugšanā un uzturēt ticību (kā ar aizvietošanas teoriju?),

-dot iespēju dot, kalpot,

-sagatavot draudzi Ješua 2.atnākšanai.  

Baznīcas atgriešanās no grēkiem tās efektivitāti var pacelt jaunā kvalitātē, netiks pieļautas liktenīgas kļūdas mācīšanā un darīšanā.

Baznīcas grēkatziņas, grēknožēlas, piedošanas lūgšanas un atgriešanās no grēkiem ir tās patreizējais svarīgākais uzdevums, lai tā izpildītu savu misiju lielo pārmaiņu priekšvakarā kā PA avangards! Tas ir aicinājums ik draudzei, ikkatram. Un ebreju, Izraēlas jautājums ir visa centrā! Gan prakstiskās darbošanās, gan teoloģiskās saprašanas līmenī! Kam ir ausis, tas dzird!

,,Vai!'' tiem, kas kā nakts kristietis Nikodēms sēd kristīgajā sinedrijā- bīstieties Dievu!

 

Grēks pret ebrejiem, Izraēlu

Vēstījums un pamatojums

Baznīcai ir grēks pret ebrejiem, Izraēlu (gan ar rīcību/bezdarbību, gan teoriju- aizvietošanas teoloģiju), kas ir bibliski vissmagākie grēki, no kuriem tai jāatgriežas  pirms gaidāmajiem milzu pārbaudījumiem.

Grēks pret ebrejiem kā tautu pagātnē un nenostāšanās pret antisemītismu šodienas Latvijā, kā arī teoloģiskā pašpaugstināšanās, bibliski nepamatoti pārliekot apsolījumus jūdiem tikai uz kristiešiem, pašus ebrejus atmetot kā Dieva izredzēto tautu, tā atdalot Baznīcu kā zaru no sava eļlaskoka saknēm.

Jāatgriežas no šī grēka visas Baznīcas, ikkatras procesā iesaistītās draudzes dēļ:

1)tās šodienas un rītdienas uzdevumu daudz efektīvākai veikšanai, jo ir teikts: ,,Es svētīšu tos, kas tevi svētī un nolādēšu tos, kas tevi nolād... '' 1.Mozus 12:3!

2)Mēs redzam Latvijā Kristīgās Atmodas zīmes, mēs par to lūdzamies, bet tai priekšā kā nepārvarams šķērslis guļ Baznīcas grēks (-i).

3)Oficiālajai baznīcai, tās draudzēm būtu jāatgriežas no šī ar ebrejiem saistītā grēka, lai Baznīcas institūcijas nestāvētu pretī Dieva plānam- Ješua atgriešanās ,,scenārijam'', kad glābšana Ciānā caur savienību ar jūdu atlikumu nāks visu tautu Dieva Bērniem.  Šai saite- mīlestība uz ebrejiem, sadraudzība un sadarbība ar mesiāniskajiem jūdiem ir jākopj jau šodiem visām draudzēm, kristiešiem.

Lai gan šis grēkatziņas, sadraudzības process Latvijā ir sācies, tas notiek Agra Iesalnieka vadītās draudzes iekšējā noslēgtā lokā, draudzē ,,Prieka vēsts'', ,,Ciānas'' nelielā draudzē Kuldīgā, bet tas ir atdalīts no Latvijas oficiālās Baznīcas: katoļu, luterāņu, baptistu, pareizticīgo, vasarsvētku, adventistu un citu konfesiju vadības un mācītāju dienaskārtības. Tas nav aktualizēts. Tam ir bijusi pretdarbība.

Ar pāvesta 2000.gadumijas atvainošanos un dažu nacionālo baznīcu, tai skaitā Vācijas luteriskās baznīcas, Lietuvas katoļu baznīcas atvainošanos ebrejiem nepietiek! Jo grēkatziņas un atgriešanās process nav izgājis caur visu globālo Kristus Bērnu Draudzi, caur Latvijas Baznīcas visām konfesijām no augšas līdz apakšai un atpakaļ (vai otrādi, ja ,,zivs pūst no galvas'').

 

Ebreju jautājums- galvenais Baznīcas grēks.

Pēc Bībeles galvenais ir Baznīcas grēks pret ebrejiem. Un vēlreiz jācitē: ,,Es svētīšu tos, kas tevi svētī un nolādēšu tos, kas tevi nolād... '' 1.Mozus 12:3 .

Šis grēks savijas ar grēku pret Svēto Garu- caur Viņa saņemtās Bībeles mācības sagrozīšanu. Daudzi Baznīcas tēvi vainojuši ebrejus Ješua nogalināšanā, lai gan Viņš pats atdeva savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem, lai mēs varētu tikt pestīti, citādi ne Pilāts, ne ebreji, kuru sirdis Dievs apcietināja, Viņam neko nevarētu padarīt. Viduslaikos kristieši bieži nemīlēja vietējās tālaiku ebreju kopienas, netieši vai pat tieši aicinājuši uz ebreju grautiņiem, Hitlera īstenotais holokausts var tikt interpretēts kā M.Lutera izteikumu par ebrejiem īstenošana. Necitēju tos, jo šāds teksts vairo ļaunumu, bet mācīti teologi- luterāņi zin par ko ir runa. Holokausta laikā Vācijas un okupēto zemju baznīcas sadarbojušās ar nacistisko režīmu. Pretēji Bībelei, kas aicina uz mīlestību, viņi veicinājuši nepatiku pret ebrejiem. Bet visā vēstures gaitā bijuši kristieši, mācītāji, pat Baznīcas, kas no tā norobežojušies, glābuši ebrejus, viņiem palīdzējuši.

Taču- ja grēkatziņas un salīdzināšanas process ebreju jautājumā ir jau sācies, to nevar ierobežot ar šo vienu grēku- ja Baznīcu sāk tīrīt- tā tiks iztīrīta no visas nebibliskās nejaucības.

Daudzi jautā: ,,Kam jūs ņematies ar tiem ebrejiem, mums pašiem nepietiek savu problēmu?'' Atbildē jāatkārtojas: ,,Es svētīšu tos, kas tevi svētī un nolādēšu tos, kas tevi nolād... '' 1.Mozus 12:3. ,,Ebreju jautājums'' ir ceļš, kā atgūt svētību Baznīcai un arī Latvijai, priekšnoteikums ,,savu'' problēmu risināšanai, jo grēks pret viņiem neļauj izlieties Dieva svētībai, kā arī gatavībai Beigu laikiem, kas notiks Izraēlā.

 

Bet kas tad nav tā, kā vajag?

Bībele saka...

Kristiešu rīcība/bezdarbība, ,,teorija''

,,Es svētīšu tos, kas tevi svētī un nolādēšu tos, kas tevi nolād... '' 1.Mozus 12:3

Vienaldzība, nevēršanās pret ebreju grautiņiem, holokaustu ,,kristiešu zemēs'', sadarbība ar nacismu tā atmaskošanas vietā;

baznīcas sentēvu, M. Lutera izteicieni par ebrejiem, Nīkaja koncils... 

Reliģiski teoloģiskais antisemītisms un aizvietošanas teoloģija

,,Un es uzcelšu derību starp sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem, kas nāks pēc tevis... par mūžīgu derību, un  būšu par Dievu tev un taviem pēctečiem pēc tevis'' 1.Mozus 17:7

,,Es tos neatmetīšu un tie Man tiktāl neriebj, lai es tos pilnīgi izdeldētu, un mana derība būtu ar viņiem pilnīgi jālauž...''; ,,Un Es pieminēšu viņiem pirmo derību ar viņu vecajiem...'' 3.Mozus26:44-45

,,Jo neatceļami ir Dieva žēlastības lēmumi...'''Rom.11:29

Aizvietošanas teoloģija- kristieši ir stājušies Izraēla vietā, uz ebrejiem kā mūžīga derība dotie Dieva apsolījumi vairs neattiecas...;

[Ebreji joprojām ir Dieva izredzētā tauta, taču Dievs viņu sirdis apcietinājis mūsu pestīšanas dēļ]

,,Es jūs brāļi negribu atstāt neziņā, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Izraēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas'''Rom.11:25

,,...Ar viņu apgrēcību pestīšana nākusi pie pagānu tautām...'' Rom.11:11

,,Arī pagānu tautas atzīs, ka Es esmu tas Kungs, kas Izraēlu svētī, kad mana svētnīca būs viņu vidū mūžīgi'' Ecechiēla 37:28

,,..tu, meža eļlaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekšā, bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne tevi!''Rom.11:17-18

,,...Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības'' Rom.11:20

 ,,...tevī būs svētītas visas zemes tautas.''1.Mozus 12:3

[Kas ir Ābrāma pēcteči, uz kuriem attiecas apsolījumi? Ne tikai ebreji- arī citu tautu Dieva Bērni ]

,,Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām'''1.Mozus17:4

,,...tas[Kristus Evanģēlijs] ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic: jūdam visupirms un arī grieķim.'''Rom.1:16

[Ko šiem un citiem pantiem liek pretī aizvietošanas teoloģija?]

,,Tā tu [Jūda- no1.panta] pazaudēsi savas vainas dēļ savu mantojuma tiesu, ko Es tev biju novēlējis, un Es tevi nodošu tavu ienaidnieku rīcībā par kalpu tādā zemē, ko tu nepazīsti! Jūs iededzinājāt manā garā manas bardzības uguni, kas degs mūžīgi.''  Jeremijas 17:4

[Ja vienu pantu neizrauj no konteksta, bet saliek vienkopus visus pantus, kas attiecas uz uz ebrejiem kā Dieva izredzēto tautu un viņu mantojum, tad šis pants būtu interpretējams kā mantojuma pazaudēšana visai tautai kā veselumam, bet atstāšana tās atlikumam, kas paliek ar To Kungu, beigās atzīst Ješua kā Mesiju. Nedrīkst jaukt ebreja kā indivīda pestīšanu, kas iespējama tikai pieņemot sirdī Ješua kā savu glābēju un ebreju tautas izredzētību un mantojumu- tās lomu Dieva plānā; tādā kārtā uz mesiāniskajiem jūdiem kā personām vai konfesijai ir dubulta svētība- izredzētība un atbildība (skat iepriekš citētā pantā vārdu ,,vispirms'').

[Kāpēc Dieva vārds ir tik pretrunīgs Bībelē- te ebrejiem apsola mantojumu uz mūžīgiem laikiem un te to atrauj uz mūžību?]

,,Vienu brīdi Es runāju par kādu tautu vai valsti, ka es to gribu izpostīt, izdeldēt un iznīcināt, un draudu tai, bet ja šī tauta, pret kuru bija vērsti mani draudi, atgriežas no sava ļaunuma,tad Man kļūst žēl par to postu, ko Es tai biju lēmis''

Jeremijas 18:7-8

...ebreji vairs nav Dieva izredzētā tauta.

,,...Un tie nogāja uz Kānaāna zemi'''1.Mozus 12:5

,,...Taviem pēctečiem es šo zemi gribu dot''1.Mozus 12:7

,,Un es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi... par mūžīgu īpašumu'' 1.Mozus 17:8

,,...Kad Jūs ieiesiet Kānaāna zemē,tad tā būs tā zeme, kas jums kritīs par īpašumu Kānaāna zeme visu savu robežu apjomā. Šāds lai būtu jūsu novietojums. Dienvidu galā lai paliek Cina tuksnesis, stiepdamies garām Ēdomai, un lai jums dienvidus robeža austrumos sākas Sālsjūras dienvidu galā. Un tad robeža met līkumu no Negeba uz Akrābu kalniem un sniedzas līdz Cina tuksnesim, kur tā beigtos dienvidos no Kadeš- Barneas... 4.Mozus 34:2-12

Kristieši, baznīca bieži nostājas palestīniešu pusē, it kā Bībelē nospraustā Izraēlas teritorija vairs nebūtu ebrejiem (un mums- uzpotētajiem zariem) Apsolītā Zeme

Tā konsekventi neiestājas par Izraēlas valsts teritoriju Bībelē noteiktās robežās, bet vai cilvēks drīkst mainīt to, ko noteicis Dievs?

[Ebreju atgriešanās Izraēlā ir zīme, kam jānotiek pirms Beigu laikiem]

,,...Es izvedīšu Izraēla bērnus no pagānu tautu vidus, kurp tie aizgājuši, Es tos salasīšu kopā un atvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē...” (te varētu būt domāts vēsturiski par laiku, kad ebreji sadalījās Jūdejas iedzīvotājos jūdos un Samarijas iedzīvotājos- , kā toreiz sauca, izraēliešos, kuri vairs vēsturiski nav apvienojušies, bet pēc aizdzīšanas uz Babiloniju it kā izzuduši) Ecechiēla 37:21

,,Tanī laikā Es jūs atvedīšu šurp, un tanī laikā Es jūs sapulcināšu vienkopus... Es pavisam izbeigšu jūsu gūstniecību..., tāpēc, ka Es, tas Kungs, to jums esmu apsolījis'' Cefanjas 3: 20

Baznīca neakcentē šo zīmi, kas vēsta par Beigu laiku tuvumu, Izraēla valsts atjaunošanas un nosargāšanas biblisko nozīmi

P.S. Tā kā neesmu studējis teoloģiju, varbūt šie manis atlasītie panti kaut kur vēsturiskā kontekstā un interpretācijā nav korekti, bet kopumā tas nemaina lietas būtību.

Ebreju lomas izpratne kristietim nav gals un sākums. Galvenais kristietim ir pestīšanas jautājums. Bet patreiz attieksme pret ebrejiem un Izraēlu Pārmaiņu un Atmodas priekšā ir visa centrā.

 

Baznīca jāiztīra no visiem grēkiem.

Citi baļķi un uzdevumi Garīgās kristīgās Atmodas priekšā Latvijā

Pēc Jaunā gada mēs tīrām telpas no eglītes skujām. Tas ir mūsu pamatuzdevums. Bet pie reizes mēs taču to iztīrām no visiem netīrumiem, vai ne? Līdzīgi tas ir ar Baznīcas grēku pret ebrejiem un pārējiem grēkiem.

 Baznīcai daudz grēku: mācības, t.sk. Svēto Rakstu sagrozīšana, noziegumi pret tautām, inkvizīcija, raganu sārti, kolabracionisms ar diktatoriem un režīmiem (nacistu, padomju), klusējošs genocīda akcepts (Serbija), mācītāju divkosība, amorāls dzīvesveids un noziegumi (pedofīlija)... Bet ir arī citi jautājumi, kas Latvijas cilvēkiem ir ,,mēles galā''. Jo viņi vispirms skatās uz darbiem, tad klausās uz vārdiem, un salīdzina... Kristiešiem viennozīmīgi jānorobežojas no krustnešu nozieguma pret latviešu tautu, precīzāk- baltu ciltīm, no Melnā Bruņinieka mantinieku lomas... Tas ir Latvijas sabiedrības iesaistes Garīgajā Atmodā ,,Gordija mezgls''.

 

Gordija mezgls: Baznīcas Melnā bruņinieka tēls, pagānisms un latviskums.

Latvijas Garīgā Atmoda, arī Kristīgā Atmoda nav iespējama bez šī Gordijas mezgla atraisīšanas. Tas ir otrs izšķirošais šķērslis Atmodas pusatvērtajās durvīs. Lai gan pirmā nevardarbīgā iepazīšanās ar kristietību Kurzemē (Piltene) bija no skandināviem un Latgalē no krieviem, pamatā ar it kā kristietības izplatību nodarbojās vācu krustneši. Tas notika gan brīvprātīgi, gan ideālisma vadīts, taču galvenā vēsturiskā tendence kopš bīskapa Alberta ir krustnešu īstenotā vardarbīga baltu zemju iekarošana, iedzīvotāju padarīšana par dzimtļaudīm un materiālās labklājības iegūšana, galēja varas augstprātība pret mūsu senčiem. Protams, ir arī bijusi pozitīvi vērtējama mācītāju darbība, bet tas nemaina galveno tendenci. Latviešu tautas eposā ,,Lāčplēsis'' krustnešus simbolizē Melnais bruņinieks- visas apspiestības iemiesojums. Baznīca ir par vardarbīgo kristietības ienākšanu ir runājusi, ir bijuši norobežošanās gadījumi. Bet joprojām daudzu cilvēku uztverē pievēršanās kristietībai tiek pielīdzināta tautas nodevībai, par kļūšanu par sveša ļaunuma sastāvdaļu, nevis Mīlestības ielaišanu savā sirdī. Protams, neticīgo cilvēku lielākā daļa nav tik kategoriska, bet vienalga, vēsture neļauj kristietību uztvert tā, kā tas bija zemēs, kur to tauta pieņēma brīvprātīgi, piemēram, Īslandē. Vēsturi nevaram izmainīt, bet savu attieksmi pret to gan. Baznīcai ir jāsniedz nevis kāds viens paziņojums, bet semināriem, nometnēm, kursiem, publikācijām, sprediķiem par šo tēmu ir jāiziet cauri visām Baznīcas instancēm, draudzēm (kas to atbalsta). Jābūt piedošanas lūgšanai latviešu tautai. Kristīgā organizācija ,,Jaunatne ar misiju'' ir organizējusi svētceļojumu uz Svēto Zemi pa krustnešu pēdām, publiski lūdzot piedošanu ciemos un pilsētās par senatnē tur krustnešu pastrādāto vardarbību neatkarīgi no šo iedzīvotāju patreizējās reliģiskās pārliecības (musulmaņi) un gatavības piedot. Tās ir pārsvarā nekristiešu zemes. Bet Latvijā šāds, ne jau ģeogrāfisks, bet sirdīs, dvēselēs un prātos svētceļojums mums, Latvijas kristiešiem, jāveic pašiem. Mums ir jāapzinās, ka pagātnē prezentējot Jēzu un kristīgo reliģiju tā, kā tas ticis darīts, latviešu tauta ir antievanģelizēta un bez atgriešanās no kristietības pagātnes grēkiem tas netieši notiek joprojām. Evanģēliju pasludina ar darbību, ko caurauž beznosacījuma mīlestība, un tikai pēc tam- ar vārdiem. Baznīca Latvijā ar savu vēsturisko darbību ir grūstin grūdusi tautu, precīzāk turējusi pagānismā. Un kad beidzot parādījušās patiesas Kristus mīlestības draudzes- brāļu draudzes, oficiālā baznīca pret tām nikni karojusi. Bet kas tad ir latviskā Dievatziņa, uz ko balstīta dzīvesziņa un latviskums? Kristiešiem par to parasti tikpat primitīvs, nepareizs priekšstats tāpat kā Dievatziņas kopējiem par kristietību. Tā nav koku, svētbiržu, akmeņu, avotu u.tml.pielūgšana, tā pēc dziļākās būtības pat nav daudzdievība, jo Pērkons, Tekla, mežamāte u.c.drīzāk tiek uztvertas kā garīgas būtnes, kas veic aizstāvību, ,,apsaimniekošanu'' par kādu jomu; Laima drīzāk reprezentē garīgo cēloņu- seku, vainas (grēka) likumu. Piemēram, daudzināšanas ceremonija ap dižozolu ir nevis tā pielūgšana, bet pateicība ozolam un caur to dabai. Vai kristīgi pareizi ir pateikties radībai? Bet arī kristieši pasaka paldies mātei, skolotājam, mediķim... Latviešu vārds ,,paldies'' nozīmē ,,pateicos Dievam''- tātad pateicība Radītājam par to, ka tas caur kādu nesis man/mums kādu svētību. Bet upurakmeņi un koki? Tie drīzāk bija altāri. Svētvietas var mūsdienu izpratnē uzskatīt arī kā aizsargājamās dabas teritorijas- atslēgas biotopus.  Ja baltiem nebūtu priekšstata par Visaugstāko, no kurienes pirmie Bībeles tulkotāji ņemtu terminu ,,Dievs'˙?

Tāda ķecerīga atkāpe: ja nu Bībeles tulkotāji līdzīgi kā ar Ješua- Jēzus interpretāciju mūsu Kunga- Dieva vārdu (nosaukumu, terminu), ko Viņš pats sev devis, nomainījušas ar baltu doto apzīmējumu Visaugstākajam pēc pirmsbībeles izpratnes, kādu Visvareno mēs baznīcās pielūdzam? Pieņemsim, ka Tas Kungs pazīst sirdis un nodomus, un lūgšanas nonāk pie adresāta tā vai tā.

Ar Dievatziņu, dzīvesziņu cieši saistīts latviskums: mūsu vērtības, tautas raksturīgās īpašības, tai skaitā pietāte pret dabu un tās racionālu izmantošanu,  mentalitāte. Protams, mūsdienās tiem, kas iepazīst Kristu kā Mīlestību (tikai tiem!), senās ceremonijas vairs nav vajadzīgas, bet tās, tai skaitā no jauna atjaunotās, neanalītiski noliedzot, mēs varam reizē ,,ar netīro ūdeni no vanniņas izliet bērnu''- latviskumu. 

Kā salīdzināšanās varētu notikt šajā jomā?

-Baznīcas atteikšanās no antikristīgās pagātnes (krustneši, inkvizīcija, raganu sārti, baronu atbalstīšana, melnsvārču divkosība...), piedošanas lūgšana latviešu tautai par to;

-latviskuma kopējiem pēc piedošanas lūgšana latviešu tautai pārtraukt sasaistīt mūsdienu kristiešus ar pagātnes baznīcu un Kristus vārdā veiktajiem Viņa būtībai un Bībelei pretējiem nodarījumiem, izprast, ka Kristus=Mīlestība.

Bet kā ar pagānisma grēku? Tieša kristiešu vēršanās pret ar folkloru saistīto kustību izraisītu tikai konfrontāciju un naidu, nevis salīdzināšanos, vēl vairāk stiprinātu folklorā balstīto pārliecību, nevis šos cilvēkus evanģelizētu. Tam, lai seno rituālu vietā stātos Mīlestība, ir vajadzīgs laiks. Savukārt tautas garīgo vadītāju (mūsdienu ,,krīvu'', ,,vecajo padomes'') kustība ir faktiski pārmaiņu aģentu kustība, tā nav saistīta ar vienu reliģisko ticību. 

 

Svēto Rakstu sagrozīšana

Kā vienīgais grēks, ko nepiedod, Bībelē ir minēts grēks pret Svēto Garu. Vai tuvu tam nav Bībeles teksta sagrozīšana, nepareiza interpretēšana?

,,Kā jūs varat sacīt: ,,Mēs esam gudri, jo mums ir Tā Kunga baušļi! Tas gan! Bet redzi, rakstu mācītāju viltus raksti tos padarījuši par meliem'''(Bībele, Jeremijas 8:8)

 Par aizvietošanas teoloģiju jau rakstīts saistībā ar jūdiem. Nepieņemama ir pamatvēsts pa glābšanu- pestīšanu sagrozīšana, neatbilstoša interpretācija. Diemžēl pārāk daudziem ir iepotēts, ka viņu pestīšana nāk no zināšanām par Ješua krusta nāvi, bez tā, ka viņi top par jauniem cilvēkiem. It kā jau kontekstā to mācītāji vienmēr pasaka, bet tas nav vienkārši un viennozīmīgi- nepārprotami. Nav bibliski izskaidrots, ka ticēt Ješua ir uz Viņu tik ļoti paļauties, ka atdot savas dzīves vadību. Bet, ja mūs vada grēki, tas liecina, ka mūs nevada Dievs.

,,Ikviens, kas ir no Dieva dzimis [pārdzimis no Augšienes- kļuvis par patiesu kristieti], nedara grēku, jo Viņa dīglis paliek viņā un tas nevar grēkot'' [,,dīglis paliek viņā'' nozīmē, ka Kristus- Mīlestība(Agape) kļūst par viņa vadoni, sēž tronī sirdī ego vietā, jo ego vada cilvēku saskaņā ar grēcīgām cilvēciskām vēlmēm (,,dabisko miesu’’, ,,pasauli’’)]    1.Jāņa 3:9 

,,Katrs, kas paliek Viņā, negrēko... 1.Jāņa 3:6

...katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz Viņu atzinis’’ 1.Jāņa3:6

[bibliski atzīt nozīmē arī ,,savienoties ar..’’, piemēram ,,vīrs nav atzinis sievu’’

,,Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums, kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns''2.Korintiešiem 5:17

,,Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls  nācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus’’ 1.Jāņa3:8

,,No tā var pazīt Dieva bērnus, ka katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva...’’  1.Jāņa3:10

,,Kas teicas paliekam Viņā [deklarē sevi par kristieti], tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis’’  1.Jāņa 2:6, kā arī 2: 4-5 un 2:18-19

Tā kā viņš miesas dzīvē atlikušo laiku vairs (pēc Kristus pieņemšanas) nedzīvo cilvēku kārībām, bet Dieva gribai.  1.Pētera  4:2

,,Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns...”          1.Jāņa 3:7

 Jebkura ,, taisna’’- Agapes vadīta dzīve ir no Dieva neatkarīgi no reliģiskajiem uzskatiem, jo dievišķās Mīlestības dominante cilvēkā nevar būt no Sātana;  tie, kam Kristus (Agape) sirdī ir vadonis, lai gan savas nesaprašanas par Ješua lomu viņi nav glābti mūžīgajā dzīvībā Dievtuvumā.

Bet kā šī panta kontekstā jāskata Pāvila slavenie teicieni ,,Manā dabiskajā miesā nav nekā laba'' vai ,,tos labos darbus, ko es gribu, es nedaru, bet kurus negribu, daru'' vai ,,Ja sakām,ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos'' Jāņa 1:8?

Šo, kā daudzas Bībelē it kā sastopamās pretrunas, var saprast pielietojot izziņā komplementaritātes- pretēju taisnību savietojamības principu. Šinī gadījumā: lai gan ir mainījusies cilvēka identitāte, viņa piederība, viņa vadītājs, viņa vērtību orientācija, atsevišķos gadījumos un dzīves jomās vēl var gadīties kādas ego diktētas atkāpes, bet tā vairs nav dominante.  Jautājums ir par tiem maldinātiem ,,kristiešiem'', kas turpina dzīvot agrāko grēku pilno dzīvi cerībās, ka viņi ir pestīti.

Par citām tēzēm Bībeles satura izmaiņām šeit nebūs, lai gan par virkni no tām gribētos padiskutēt, bet tās neizšķir pamatjautājumu- ticības un dzīves jēgu, būtību.

Es ticu Bībelei kā Patiesībai. Problēma tajā, ka nav saglabāts viens orģinālteksts- etalons no pirmsākumiem. Ir atrastas dažāda vecuma Bībeles daļas. Bija viens brīdis, kad noteikts Jaunās Derības teksta apjoms tika akceptēts par kanonu- Bībeli. Tie ir nekļūdīgi Svētie Raksti. Bet Bībeles teksts ir oficiāli vairākkārt grozīts- vakar bija nekļūdīga Patiesība, rīt jau nolemts, ka būs savādāk. Un mainīti netika sīkumi, bet konceptuālas lietas. Otrkārt, pārrakstīšanu laikā ir ielaistas netīšas kļūdas un apzināti ,,uzlabojumi''. Kur vēl daudzās tulkojumu versijas- angliski padsmitiem. Bībele ir Dieva vārds, jo pat pēc visa tā, kas ar to darīts, tā spēj nest tādu gaismu, tai ir tāds spēks! Bet vai tālākā perspektīvā mums nebūtu jāmeklē atpakaļ ceļš pie Pirmsbībeles- pirms Nīkaja koncila grozījumiem? Arī Tora jeb Vecā Derība pirms Ješua laika ir grozīta. Nezinu, ko ar to varētu/vajadzētu darīt, īpaši, jo, ja tā senebreju valodā satur ciparu un citus kodus...

Otrs Bībeles sagrozīšanas aspekts ir interpretācijas, akcentēšana- prioritizēšana. Ar Bībeli attaisnoti kari un nacionālais naids (Ziemeļīrija), inkvizīcijas spīdzināšana (ja tevi apgrēcina acs, tad izrauj to), revolucionārā darbība (Latīņamerikā), antisemītisms, dabas negausīga izmantošana un postīšana, tautu, rasu apspiešana un iznīcināšana, sociālā nevienlīdzība, pakļaušanās vācu baroniem un viņu ,,tiesības'', atbalstīti despotiski režīmi, monarhijas priekšrocības pār republiku, pat homoseksuālisms (Zviedrija). Pēdējos gadsimtos parādījās jaunas konfesijas, kas vai nu akcentēja Svētā Gara izliešanos un runāšanu mēlēs, vai sabata svinēšanu nebibliskās svētdienas vietā, vai svētdzīvi dzīvesdarbībā utt. Bet Bībele- tas ir viss tajā esošais teksts.

Trešais sagrozīšanas veids ir subjektīvā uztvere. Būtībā, cik cilvēku, tik Bībeļu, katram sava izpratne, zināšanas, interpretācija, pielietojums. Bet kopīgas kļūdas ceļas no neadekvāta tulkojuma, no toreizējās kultūrvides (ielikšana uz laiku kapā) un reliģiskās, tiesiskās vides nepazīšanas, piemēram, mūsu prātiem neaptveramais- otra vaiga pagriešana, ja iesit: tur cits konteksts), no dabas, ražošanas procesu neizpratnes. Un vēl- pantu piemērošana ne tam adresātam. To, kas teikts apustuļiem, ne vienmēr uz sevi var attiecināt jaunkristietis.

Maldu daudz. Par ko jānožēlo Baznīcas grēki? Par tām apzināti maldīgām izmaiņām Bībelē un tās interpretācijā, kas būtiski ietekmē kristiešu attiecības ar Dievu, par to, kas veicina ārējo reliģiozitāti (rosīšanos, izrādīšanos sev un citiem), akceptē formālu, nevis dzīvu ticību un patiesu atgriešanos, glābšanu. Tā ir Kristīgās Atmodas daļa. Droši vien būtiski varētu mainīties arī liturģija. Atdodiet dievkalpojumus jauniešiem! Bet Pirmsbībeles atjaunotne- tas varbūt tālākas nākotnes uzdevums.     

 

Šķelšanās un naids kristiešu starpā.

Ješua teicis, ka kristiešus atpazīs pēc brāļu mīlestības viņu starpā. ,,No tā var pazīt Dieva bērnus, ka katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli [citu konfesiju kristiešus]’’  1.Jāņa3:10

Naids, aizspriedumi, nekomunicēšana liecina, ka tie, kas sevi uzskata par kristiešiem, nav kristieši. Pēdējā laikā plaši izplatās ekumēnisms, īpaši jaunatnes vidū. Tā jau ir atgriešanās no šī grēka. Bet... ja tā nav kādas konfesijas politika, lai citus pavilktu zem sava spārna. Pilnīgi šis grēks tiks pārvarēts vienotībā Kristīgajai Atmodai, bet formalizētā Baznīcas daļa, tie, kuru identitāte paliks baptists, luterānis, katolis u.tml., nevis kristietis- Dieva Bērns,  paliks ārpusē.

 

Dabas pārvaldnieka lomas ignorēšana

Par ko ir atbildība?

Kāpēc jāaizsargā daba?

-teocentriskais (autora ieviests termins) redzējums- Dieva uzlikta atbildība Svētajos Rakstos cilvēkam un Baznīcai, reliģijai,

-ekocentriskais- dabai, tās daudzveidībai un apstākļiem ir vērtība pašai par sevi neskatoties uz noderību cilvēkam,

-antropocentriskais- daba jāaizsargā cilvēka dēļ.

Bibliskais skatījums, īpaši Mozus 1.grāmatā, apvieno tos visus.

Pamatojumi sekos tekstā, bet šeit rezumēšu mērogus:

-sava sēta,

-sava apdzīvotā vieta: ciemats, pilsēta (vietējais piesārņojums, vietējā attīstība),

-sava pašvaldība: novads vai lielpilsēta (caur iesaisti plānošanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā),

-Latvija (īpaši!!!!),

-Baltijas jūra,

-Eiropa (!!!),

-īpaši!!!- cilvēci un tās atkarību no globālās ekosistēmas un tās atsevišķām kritiskajām daļām (Sahāras Sāhela, Grenlande, Arktika un Antarktīda,  Amazones baseins, Madagaskara..., Golfa straume, hidrosfēra, atmosfēra, klimata sistēma...),

-Zeme kā vienota sistēma.

Par ko ir runa sakot- atbildība par dabu?

-par klimatu,

-par bioloģisko daudzveidību: indivīdu (dižkoku, akmeņu/klinšu utml.), sugu, biotopu (raksturīgu teritoriju ar līdzīgu, savstarpēji saistītu augu un dzīvnieku sistēmu), ekosistēmu (biotops saistībā ar tam nepieciešamajiem dabas apstākļiem) aizsardzību; eitrofikāciju (upju, ezeru, jūras aizaugšana), invazīvo sugu ienākšanu (sugu, kas netīši ievazātas tur, kur nav bijusi to dabiskā dzīvesvide un kas var nodarīt ļaunumu: ērces, Amerikas signālvēži utml.), nāves zonu- kur skābekļa trūkuma dēļ, ko rada eitrofikācija, vairs nav dzīvo būtņu, rašanos Baltijas jūrā, toksisko zilaļģu ziedēšanu u.c.

-par vides piesārņojuma, arī iekštelpās (tai skaitā nukleārā un elektromagnētiskā starojuma (EMS), gaismas piesārņojuma, trokšņa, vibrāciju) ietekmi un cilvēku veselību, dabu un ekonomiku;

-par ķīmisko vielu, ģenētiski modificēto organismu, nanodaļiņu ievadīšanu dabas vielu un organismu apritē, kas atstāj   ietekmi un cilvēku veselību, dabu un ekonomiku;

-par vides paskābināšanos (skābajiem lietiem)

-par dabas resursu (kvalitatīvas dzīvesvides, meža, augsnes, zivju, ainavas, rekreācijas... , tai skaitā derīgo izrakteņu: ūdens, iežu, kas derīgi gāzes krātuvēm, naftas, grants un smilts, kūdras u.c.) neracionālu izmantošanu, pārekspluatāciju, atkritumu (ne)apsaimniekošanu un (ne)izmantošanu (jebkurš atkritums ir resurss)

Kādā veidā īstenojas individuālā atbildība par dabu un caur to- līdzcilvēkiem:

-personīgais dzīvesveids un ieradumi, t.sk.pārvietošanās,

-mājoķļa, mēbeļu izvēle un apsaimniekošana- ekoefektivitāte, resursu patēriņš, ķīmiskās vielas būvē un mēbelēs, EMS avotu izvietojums,

-izvēles iepērkoties,

-sabiedriskā, politiskā darbība, iesaistīšanā pašvaldības un valsts organizētajās apspriešanās utt.,

-lēmumi un rīcība darbā,

-balsošana vēlēšanās.

Kādā veidā īstenojas Baznīcas (bez)atbildība par dabu un caur to- cilvēkiem:

-klusēšanā par šo jomu mācot ļaudis: sprediķos, iesvētes mācībās, svētdienas skolās, diskusijās un konferencēs, Baznīcas plašsaziņas līdzekļos un grāmatās,

-neiesaistoties sabiedriskajās aktivitātēs ārpus Baznīcas,

-tiešā vai netiešā pretdarbībā.

Dabas mīlestība un IA. Baznīca ilgstoši ignorējusi dabas mīlestības aspektu Agapē, vides aizsardzību un resursu racionālu izmantošanu, pietāti pret dabu, mūsdienās- vides apziņu, ilgtspējīgu attīstību (IA). Pat pietāti pret dabu, dzīvi saskaņā ar dabu, tās pazīšanu saistījusi ar pagānismu un nīdējusi. Kāpēc?

1),,Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva Mīlestības’’.    1.Jāņa 2:15

IA izriet no Mīlestības pret Zemi, tās dabu, cilvēkiem un tās kultūras mantojumu- arī materiālo. Tad kā savienot IA ar šo pantu? Atbilde Bībelē, kas tur domāts ar vārdu ,,pasaule’’:

,,Jo viss, kas ir pasaulē: miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība- tas nav no Tēva, bet ir no pasaules’’  1.Jāņa 2:16

Tātad ,,pasaule’’ ir aizvien pieaugušas vajadzības, kārības, kas vērstas uz baudu, slavu uc, bet ne uz došanu un pašpilnveidi, bet  tas ir tieši tas, kas pamatā IA.

2)Otrs arguments- kāpēc aizsargāt to, kas tik un tā aizies bojā, jo Beigu Laiki ir tuvu un būs jaunas debesis un jauna Zeme, bet pirms tam: ,,Es atstāšu zemi bez cilvēkiem un lopiem, bez debesu putniem un jūras zivīm'' Cefanjas 1:3. Atbildes:

a)Kristus Mīlestība Agape (ietver mīlestību uz vecākiem un bērniem, uz darbu, uz dzimto vietu un dzimteni, uz Zemi, dabu, uz draugiem, uz mīļoto cilvēku, uz jebkuru savu tuvāko un pār visam kā rezumējošu un kvalitatīvi augstāku- mīlestību uz Dievu),  ja Tā ir mūsos kā vadītāja, ir pilnīga- visaptveroša, nevis selektīva: vienā jomā mīlestība (dzimtene), otrā nē (daba). Dieva Bērns- Kristus cilvēks nevar savā ikdienā nedarīt mīlestības darbus it visā, piemēram nevar būt nežēlīgs pret dzīvniekiem, postīt ainavu... Bet dabas vides piesārņošana, ko veicam ar videi nedraudzīgu dzīvesveidu, vēršas pret mūsu tuvāko, kurš ir jebkurš uz mūsu planētas, ko ietekmējam, vēršas caur klimata izmaiņām, sīkajām nāvējošajām sīkajām daļiņām- putekļiem apdzīvoto vietu gaisā, caur toksikajām vielām pārtikas produktos, ja pērkot veicinām to ražošanu utt. Tas ir cēlonis daudzu cilvēku nāvēm, smagām slimībām, badam, nabadzībai utml., citos kontinentos. Ja tu mīli savu tuvāko kā sevi pašu, tad nedrīksti viņam to nodarīt.

b)Tikai Dieva ziņā, cik ilgi vēl šī Zeme būs mūsu- cilvēces mājvieta.

Ir arī izteikti citi kristiešu pretargumenti:

• ka tas ir kārtējais mēģinājums veidot paradīzi zemes virsū, kas ir utopija, jo to nepieļauj cilvēka grēcīgā daba; atbilde- periodi, kad tauta ir ar To Kungu, ir tās dzīvē svētīti un otrādi, piemērs, Zālamana laiki Izraēlam, ,,...Kā tu [tauta] esi rīkojusies, tā notiks arī tev, un ko tu esi nopelnījis, tas nāks atpakaļ pār tavu galvu'' Obadjas 1:15; ,,...staigājiet pa visiem tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas'''(Bībele, Jeremijas 7:23)

• ka Kristus nāca nevis uzlabot pasauli, bet radīt atpestīšanas iespējas indivīdiem, un, ka saviem sekotājiem Viņš novēlējis nevis pilnveidot/glābt pasauli, bet nest evaņģēlija vēsti un kristīt mūžīgai dzīvībai (dariet par mācekļiem visas tautas...''; atbilde- Ješua pamatuzdevums bija pestīt, bet pieņemot Viņa Mīlestību sirdī, sekas ir vides ±gan cilvēku attiecību, gan dabas, gan sociālās un ekonomiskās...) uzlabošanās ap mums, jo sakārtojoties cilvēkam viss apkārtējais ap viņu arī sakārtojas; 

• ka tas ir mēģinājums kristiešiem uzspiest jaunu bauslību; atbilde- tā nebūs bauslība, ja mīlot dabu un savu tuvāko, zinot, kā to ietekmējam, mēs vairs negribēsim dot savu artavu dabas vides degradācijā.

 

Bet kur tad Bībelē kaut kas teikts par cilvēka atbildību par dabu, Zemi?

Pirmkārt. ,,Tad Dievs sacīja: ,,Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un līdzības; tas lai valda pār zivīm jūrā un par lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.''

,,Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: ,,,,Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi''

,,...Es Tagad esmu jums devis visus augus...” Mozus 1:26, 28,29

Šos pantus ateistiskie zaļie bieži izmanto pret kristiešiem, norādot- lūk, te nu ir tas dabas pārekspluatācijas un izpostīšanas tiesību piešķīrums, atdalot cilvēku no dabas kā tās daļas. Patiesībā šie panti apliecina tieši pretējo- Dievs uzdod cilvēkam veikt atbildīgu vides pārvaldi (mūsdienu terminoloģijā): vārdi ,,valda'' ,,pakļaujiet'' ,,devis'' izprotami tieši šādā kontekstā. Kāpēc? Pirmkārt, jēdziens ,,cilvēks'' šinī pantā senebreju valodā Torā (Vecajā Derībā) nenozīmē mūdienu cilvēku, bet ir apzīmēts ar citādu  terminu,  ar kādu apzīmē garīgo būtni, vēl grēkā nekritušo cilvēku, kuru vada Dieva mīlestība, arī ar atbildības sajūta kā Dieva īpašuma namturim, kurš negrib grēkot- arī savtīgi izmantot varas tiesības pār dabu. Kad Ādams krīt grēkā, tas, ko latviski Bībelē tulko ,,cilvēks'' apzīmē ar citu terminu jūdu Torā. Šim, mūsdienu tipa cilvēkam, Dievs Zemi un tās ekosistēmu pārvaldīt, izmantot nav uzticējis, to cilvēce veic pati savā saprašanā, spēkā un grēkā. Par šo tēzi liecina arī 2 radīšanas stāsti Bībelē par garīgā cilvēka (lieto pirmo terminu) un miesīgā (no pīšļiem) radīšanu. Vēl viena norāde uz garīgā cilvēka radīšanas un piedzimšanas miesā nodalījumu ir norāde pravietim Jeremijam: ,,Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un pirms tu piedzimi no mātes miesām...''( Jeremijas 1:5)  Kopš Kristus ienākšanas vēsturē ir atkal kāda cilvēku grupa- kristieši, kuri ir brīvi no grēka varas, un uz kuriem attiecas Dieva  uzdevums veikt dabas vides ilgtspējīgu pārvaldi. Otrkārt, Dievs arī devis savu skaidrojumu, ko nozīmē namturim uzticētā Dieva īpašuma pārvaldi piemērā par to, ka īpašnieks uzticēja pārvaldītājiem naudu prombūtnes laikā, un par pareizāko tika atzīta tā vērtības pavairošana, bet  par nepieņemamu atzīta tā izniekošana. Arī vides pārvaldība nozīmē dabas vērtības cilvēkiem un dabai pašai (bioloģiskās daudzveidības atjaunošana) no dabas apsaimniekošanas palielināšana, ne tikai aizsardzība- saglabāšana. Tas arī būtu Baznīcas uzdevums.

Lai gan cilvēks ir dabas pārvaldieks, saskaņā ar Bībeli viņš ir dabas daļa. ,,...lai viņi [cilvēki] redzētu, ka viņi ir līdzīgi dzīvniekiem.''. ,,...cilvēks nav pārāks par dzīvniekiem'''(Bībele Salamans mācītājs 3:18-19

Treškārt, kristiešu norobežošanās no IA kustības ir saistīta arī ar to, ka tās nepieciešamība un piedāvātās darbības balstās laicīgajā pasaules uzskatā. Kā sekulārā pamatmotivācija tiek lietotas BAILES no ekoloģiskās katastrofas. Bet bailes ir sātanisks spēks, kas biežāk izraisa bezspēcību un nihilismu- nevēlēšanos neko personīgi darīt lietas labā vai pretēji- agresivitāti (antiglobālistu grautiņi).  Reāli cilvēku attieksmi un rīcību radikāli var mainīt tikai Kristus MĪLESTĪBAS pieņemšana sirdī par vadoni, patiesa ticība. Tikai tā var panākt pāreju no patērētāja attieksmes uz IA. Izšķirošais IA ceļa izvēlei ir MOTIVĀCIJA. Un, pēc manas pārliecības, galvenā motivācija nav ne ekonomiska, ne sociāla, ne sociālpsiholoģiska (ko var mainīt ar izglītību, audzināšanu), bet garīga- saistīta ar dzīves jēgu un vērtīborientāciju. Tikai dominējot personībā garīgajām vērtībām: attiecībām ar Dievu, nesavtīgai došanai (kalpošanai), pašpilnveidei, attiecībām ar citiem uc, vienlaikus ar materiālo pieticību, veselīgu (ķermenis-templis), aktīvu (pilsonisku), atbildīgu dzīvesveidu, realizējas IA. Atvērts paliek jautājums, kāpēc tā rīkojas cilvēki, kas apziņā neatzīst Visaugstāko, bet vides izglītības ietekmē kļūst par vides apziņas piekritējiem un īstenotājiem. Tas noticis ne jau draudu dēļ, bet tāpēc, ka viņu sirdīs bija mīlestība uz dabu un savu tuvāko.  Motivācija ir bijusi Kristus Mīlestība- vēlme nesavtīgi darīt labo pretēji apkārtvaldošajam egoismam.

Protams, cilvēkam, kas tic Bībelei un Labajai Vēstij, pamatuzdevums nav tieša nodarbošanās (ja tā nav profesija, misija) ar pasaules uzlabošanu vai glābšanu, arī ar IA nē. Taču dzīvojot saskaņā ar patiesu ticību, viņš/viņa, draudze dzīvo arī saskaņā ar IA pamatprincipiem. Ja ticība ir dzīva, tā nes augļus, un jebkuri garīgi augļi līst uz IA dzirnavām.

Bet diemžēl mūsdienu pasaule ir tik komplicēta, ka tu savu tuvāko vari nogalināt ne tikai ar rungu vai izglābt pasniedzot roku, bet arī ar to, ko tu dari ikdienā veikalā, darbā, dzīvoklī...

Piemēri.

• Pirms vairākiem gadiem Nigērijā Ogoni ciematā karaspēks SHELL firmas interesēs un par tās naudu nošāva ap 1000 vietējo iedzīvotāju. Vai kristietim pēc tā varētu mierīgi iepildīt degvielu SHELL (HELL- angl.nozīmē elle) benzīntankos, ignorējot toreizējo vispasaules šīs firmas boikotu?

• Vai ir pareizi kristietim, draudzei nenomainīt parastās spuldzes pret energoekonomiskajām, tā ne tikai izniekojot Dieva doto naudu, pārmaksājot par elektrību, bet arī veicinot 20 Polinēzijas salu valstu pazušanu okeānā klimata izmaiņu rezultātā (ogļskābās gāzes izmeši elektroenerģijas ražošanā).

 Zināšanas par šiem jautājumiem ir visapkārt, tādēļ tu nedrīksti sevi attaisnot: ,,Kungs, es nezināju, ka piekrāpju Tavu uzticību, ko Tu man esi ar Vārdu devis''. Vēreiz atgādinu:

,,...tas (cilvēks) lai valda pār zivīm jūrā un pār lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū’’ (Pirmā Mozus 1:26).

Ticīgajiem ir pienākums zināt, bet zināšanas uzliek atbildību.

 

IA principiem atbilstoši Bībeles panti.

 1. IA ,,neizpildamākais’’ pamatprincips- optimāls patēriņš.

Tā ir pieticība, orientācija uz minimāli nepieciešamajām materiālajām vajadzībām, kas pretēja patērētājsabiedrības bauslim par nemitīgu materiālo vajadzību pieaugumu un nepieciešamību tās apmierināt baudas, komforta, mantkārības, slavas, varas utml.dēļ. Pie šīs tēmas arī pieder zūdīšanās par nabadzību. No otras puses, kristieši nereti dzīvo tieši tādu pašu patērētājsabiedrības dzīvesveidu kā apkārtējie, un nesaskata tur pretrunu ar savu ticību.

• Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.  Mateja 6:24

• Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, kur zagļi rok un zog.

• Bet krājiet sev mantas Debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog

• Jo kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.        Mateja 6: 19-21

• Tāpēc es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsiet vai ko dzersiet, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsieties. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?

• Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?              Mateja 6: 25-26

• Mācieties no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nebija apģērbts kā viena no tām.

• Ja Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne vairāk jūs, jūs mazticīgie?

• Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums viss tas vajag.  Mateja 6: 28-31

• ,,Bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim’’ Pāvila 1.vēstule Timotejam 6:8

• Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība…      Pāvila 1.vēst. Timotejam 6:10

• ,,Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā’’ Pētera1.vēstule 1:14

• Bet dzenaties papriekšu pēc Debesu valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.    Mateja 6: 33

• Kurš gan jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Mateja 6: 27

• Tāpēc nezūdieties nākošā rīta dēļ....Mateja 6: 34

• ,,Vienas lietas tev trūkst,- ej, pārdodi visu, kas tev ir un dodi nabagiem; tad tev būs manta Debesīs; un nāc: staigā man pakaļ.

•  Bet tas par šo vārdu noskumis, aizgāja bēdīgi, jo viņš bija ļoti bagāts.

• ...cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!

• Vieglāki ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā. Marka 10: 21-26

• Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.    Pāvila 1.vēst. Timotejam 6:9

• ...viņi pielūdz paši savu roku darbu, to, ko viņu pašu pirksti darinājuši     Jesejas 2: 8

• Jūsu dzīvē lai nav mantkārības.   Vēstule ebrejiem 13:5

• Nu tad, bagātnieki, raudiet un vaimanājiet par tām nelaimēm, kas jums nāk virsū.

• Jūsu bagātība ir sapuvusi, un jūsu drēbes ir kodes saēdušas.

• Jūsu zelts un sudrabs ir sarūsējis, un viņu rūsa būs Jums par liecību un saēdīs jūsu miesas kā uguns. Jūs esat sev mantas krājuši pēdējās dienās.

• Jūs esat virs zemes dzīvojuši kārumā un baudās, jūs esat savas sirdis barojuši kaujamajai dienai.  Jēkaba vēstule 5: 1-3, 5

• ...cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.    Mateja 4: 4

2. Attieksme pret īpašumu

 IA ir caur līdztiesību, solidaritāti veicināt godīgu cilvēces kopējo resursu izmantošanas iespēju un to racionālu izmantošanu, IA ir pretrunā ar mantrausību, orientāciju uz visa pakļaušanu peļņai ar globālās darba dalīšanas un tirdzniecības palīdzību, pat ja tas ir pretrunā ar vietējo iedzīvotāju, planētas kopumā pamatvajadzību nodrošināšanu. Pie patreizējās globālās ekonomiskās sistēmas pārtikas ir pietiekoši, lai visus paēdinātu, bet miljoni cieš badu. Iespēja uzkrāt īpašumu ir mantrausības motors, bet bezatbildīgs ,,kopīpašums’’, kā to parādīja sociālistiskā realitāte, arī ved uz dabas resursu izniekošanu Dievs savai tautai šo dillemu noteicis risināt ar 7 reiz 7 gadu ciklu: tas deva cilvēka mūža garumā materiālo ieinteresētību strādāt sociālistiskās nonivelēšanas vietā, bet vienlaikus sabiedrībai nesadalīties bagātajos oligarhos un nabagu masā. Mūsdienu tirgus sabiedrības bauslis ir uzskats: ,,Privātīpašums ir svēts’’.

• Es (Dievs) esmu svēts.   Pētera 1.vēstule 1:16

• Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja                   Apustuļu darbi  2:44-45

• Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet visiem viss bija kopīgs   Apustuļu darbi  4:32

• Septītā gada beigās tev jātur atlaide. Un šie atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākajam ir aizdevis… Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības, un, ka tu nespriestu: ,,Septītais gads, atlaides gads ir tuvu!’’ … Dodams dodi tam labprāt… 5.Mozus 15:1,2,9,10

• Un tad tev būs noskaitīt pie sevis septiņus tādus sabata gadus,- septiņus gadus septiņas reizes… Un Jums jāsvētī piecdesmitais gads… Šajā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu.  3.Mozus 25: 8,13

4. Labie darbi- arī dabai un cilvēkiem caur IA.

Nesavtīga kalpošana: darbošanās vispārības labad parasti saistīta ar sociālo jautājumu risināšanu, sociālās nevienlīdzības pārvarēšanu, ideālu sasniegšanu, kas ir pretēja patērētāju sabiedrības tieksmēm, tā atbilstot IA.

Otrs labo darbu aspekts ir personīgais dzīvesveids atbilstoši kristīgajai ētikai, kura atbilst arī IA.

Jūdaisma, hinduisma reliģija nosaka, ka  ir jādara labie darbi, bet cilvēks, kam Mīlestība (Kristus) sirdī, tos dara, tāpēc , ka nevar nedarīt. Daudzi teiks: ne jau tikai tie, kas sevi uzskata par kristiešiem, bet arī latviskās Dievatziņas piekritēji, budisti, hinduisti, bahajieši, pat jūdi un musulmaņi nereti mūsdienās vadās pēc nesavtīgas Mīlestības uz apkārtējiem, tautu, nabagiem, cilvēci, kas savu dzīvi velta ideālu piepildīšanai, ne pašlabuma meklēšanai. Tur jau ir tas mūsdienu paradokss, ka notiek  citu reliģiju, Dievatziņu un filozofiju ,,evanģelizēšana’’, tas ir ārējās ,,bauslības’’, noteikumu aizstāšana ar sirdsvadību, ka noris/nepieciešama starpreliģiskā sadarbība uz šīs Mīlestības pamata, lai nevis ,, tauta ar tautu (reliģija ar reliģiju) karo, bet visas kopā pret tumsu’’.

• Ne ikkatrs, kas uz mani saka: ,,Kungs! Kungs!’’ ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana Debesu Tēva prātu (gribu).  Mateja 7:  21

• Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā ir pati par sevi nedzīva

• ...tukšais cilvēk, ticība bez darbiem ir nedzīva.

• ..darbos ticība ir tikusi pilnīga

• Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots, ne no ticības vien.                 Jēkaba vēstule 2: 17,  20,  22,  24

• ,,Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem

Vēstule ebrejiem 10:24

• Bet esiet vārda darītāji, un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.  Jēkaba vēstule  1: 22

• Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsiet augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsiet Dieva atziņā.  Pāvila vēstule kolosiešiem 1:10

• Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pilnības mute runā.  Lūkas 6: 45

*   Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, dariet arī jūs viņiem       Mateja 7: 12

• Neaizmirsīsim labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk.  Vēstule ebrejiem 13: 16

• Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam, kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Pētera 1.vēstule 4: 10                                                             

 Nesavtība!!!!

• Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus (kreklu), tam atdod arī mēteli,  Mateja  5:8

 

5. Slavaskāre

Ambīcijas, kas ved uz materiālā patēriņa palielināšanu, kā tas visapkārt redzams, ir pretrunā ar IA.

*   Cilvēku lepnās acis tiks apkaunotas, un viņu iedomība pazemota, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā!

*   Jo Tas Kungs Cebaots turēs tiesas dienu pār visiem, kas lieli un lepni, pār visiem varenajiem, lai tos pazemotu.  Jesajas  2: 11-12

• Sargieties, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva Debesīs

• Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā...      Mateja 6: 1-2

6.Solidaritāte, savstarpēja palīdzība, sadarbība.

Taisnīguma princips jau ielikts ANO IA definīcijā- mūsdienu paaudzei tā apmierināt savas vajadzības, lai paliktu arī nākošajām paaudzēm. Ņemot vērā IA problēmu un risinājumu mijiedarbības un pārrobežu raksturu, tās risināmas tikai sadarbībā.

• Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs Lūkas 6: 37

• Un, ja jūs saviem labdariem darat labu, kāda pateicība jums pienākas? Arī grēcinieki dara to pašu.

• Un, ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to atdabūtu.

• Īstenībā tavā tuvumā nevajadzētu būt nevienam nabagam… Ja tu tikai klausītu to Kungu …neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā… Dodams dodi tam labprāt, lai nav tava sirds ļauna,…tavs Dievs tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās… 5.Mozus 15:4,5,7,10

• Bet mīliet savus ienaidniekus un dariet tiem labu, un aizdodiet, atmaksu negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsit Visaugstākā Bērni.          Lūkas 6: 33-35

• Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārēm ejošu mēru..., jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.  Lūkas 6: 38

Vīlušies būs tie, kas cerēja atrast atbilstošus pantus visiem konkrētiem IA principiem. Mazs (ekoloģiski, ekonomiski) ir labs! Piesārņotājs maksā! Utt. Šeit nav iekļauti nebūt ne visi par attiecīgo tēmu iespējamie Bībeles panti.  Izraēlā, piemēram, strauji attīstās teologu un dabaszinātnieku sadarbība par to, kā jūdaisma mācībā, kas balstās Bībeles Vecajā Derībā (jūdiem- Torā), ir iestrādāti IA principi. Nezinu, vai šādi pētījumi tiek veikti kristietībā. Bet būtu noderīgi!

Piemērs, kā ikdienas situācijā parādās kristieša bibliska vai nebibliska izvēle. Kristieša dzīvesdarbība saistīta ar attieksmi pret dabu, attieksmi pret IA.

Ēku siltināšana dod labumu videi (mazāk jākurina- mazāks piesārņojums), ekonomikai (ilgtermiņā mazāk jāmaksā), sociālajā jomā (ilgtermiņā mazina nabadzību caur rēķiniem par siltumu, jo tā ir ģimenes budžeta būtiska daļa uzlabo komfortu istabā, uzlabo pilsētas iedzīvotāju veselību ar mazāku katlumājas emitēto sīko putekļu daļiņu daudzumu, bet Āfrikā- ar ciešanām no klimata izmaiņām: sausuma, vētrām... Notiek daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku sapulce par mājas siltināšanu. Kristietis nobalso pret. Vai viņš domāja bibliski? Viņa argumenti, nedrošība, nepaļaušanās par to, ka kredīta ņemšanai jāieķīlā dzīvoklis, ka dārgāka var būt maksa, neskatoties uz piedāvātajiem optimistiskajiem aprēķiniem, par siltumu kredīta atdošanas laikā, ka vispār var zaudēt darbu un kā tad ar to visu tiks galā? Viņš domāja par sevi, savu ģimeni, nevis kaimiņu, tuvāko Āfrikā, viņā nebija paļāvības... ka Dievs par saviem bērniem gādā. ,,Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums viss tas vajag.''  Mateja 6: 31. Viņš nepildīja Mozus 1:26 minēto pienākumu būt vides pārvaldniekam- namturim. Viņš neko no savas darbības bibliskajām sekām, likumsakarībām nesaprata. Jo viņš nav gribējis saprast. Literatūru par dabas vides, sociālajiem procesiem pasaulē nelasa, jo tas, viņuprāt, uz viņu neattiecas, tikai baznīcas grāmatu galdā nopērkamo. Šeit ir arī atbilde, ko darīt.

Ko darīt? Ticīgie ir viena no dažām mērķgrupām, kas gatava uz ideālistiskiem, nevis savtīgi pragmatiskiem, motīviem balstītai izglītībai pilnvērtīgai attīstībai (PA). Šī izglītība balstāma uz 2 pīlāriem:

*vides aizsardzības un IA (PA) saikni ar Bībeles pantiem (šeit bija daudz piemēru) par kristiešu atbildību par dabu, IA savā dzīvesdarbībā,

*konkrētas praktiskās zināšanas, iemaņas, kā šo Bībelē uzlikto atbildību kristietim savā dzīvē un Baznīcai kopumā  īstenot.

Otrs uzdevums- lūgšanas. Vispirms izejot grēknožēlas, piedošanas, atgriešanās lūgšanas procesu. Pēc tam lūdzot par PA pasaulē, Latvijā. 

Lūgšana.

Es esmu nevis pārvaldījis Zemi, mūsu planētu, mūsu Latviju un Baltijas jūru, Tavu radību tajā, bet to izniekojis un iznīcinājis, es neesmu mīlējis savu tuvāko: polinēzieti, maoru, indiāni, kaimiņu kā sevi pašu, dzīvodams uz mūsu kopējo resursu, viņam nesamaksātā darba rēķina, kaut arī būdams maza skrūvīte pasaules mašīnā, kaut arī neko no tā līdz šim nesaprazdams. Es lūdzu par to piedošanu saviem apkārtējiem, savai tautai un Latvijai, visiem un visam uz Zemes, ko esmu ar savu rīcību negatīvi ietekmējis. Kungs, piedod man šo manu grēku un dod saprašanu, kā varu atgriesties, dod man tādu sirds stāvokli un izpratni pāri savtīgumam manā dzīvē, izvēlēs. 

 

Noziegumi pret tautām. Kolabracionisms ar diktatoriem un režīmiem (vācu baronu, nacistu, padomju u.c.).

Baznīcai ir 2 veida noziegumi pret tautām:

-Kristus vārdā pašas organizātie,

-klusējot pieļautie.

Vēsturē bijuši tik daudzi Krusta kari, citi pāvesta ierosināti kari, ordeņu patstāvīgi organizētie (maltiešu ordeņa pirātisms, par ko to izdzina no Rodas salas uz Maltu), karaļu Dieva vārdā kopā ar Baznīcu organizētie kari utt. Jaunākajos laikos esam liecinieki, kā tepat Eiropā konfliktos starp it kā katoļiem un it kā protestantiem notiek vēršanās pret īru tautu. Daudzus karus Dieva vārdā izsludinājušas valdības bez Baznīcas ziņas: abās frontes pusēs 1.un 2.pasaules karos, Dienvidslāvijas sadalīšanās kari, it kā kristiešu ,,svētais karš'' ASV vadībā pret Irāku... Un kā neredzamais karš pret visām tautām un īpaši nabadzīgajām ir ASV un citu lielvalstu iedibinātā pasaules ekonomiskā un politiskā kārtība, ko īsteno caur Pasaules Banku, Starptautisko valūtas fondu un citiem instrumentiem, lai nodrošinātu netaisnīgu globālo resursu sadali. Šis karš kopš 1944.gada ir paņēmis visvairāk upuru.

Ko ir darījusi Baznīca? Kopumā- neko, nobēgusiesies baznīcu sienās un tematikā, kolabracionējusi- sadarbojusies. Baznīca pat atsakās redzēt tik biblisku zīmi kā Dieva norādījumu  ASV  un citām dominējošām valstīm radikāli mainīt negodīgo pasaules ekonomisko kārtību, kas var pazudināt visaptverošā Krīzē civilizāciju, sagraujot Bābeles (Dvīņu) torņus Ņujorkā- šīs kārtības īstenošanas citadeles. Kur vēl simbolistiskas zīmes! Taču kādu mācītāju ASV, tiešām pravieti, kas par to runāja, gandrīz garīgi nolinčoja. ASV grēkatziņas un atgriešanās no grēkiem pret cilvēci vietā vēl vairāk pastiprināja savu ekspansiju, savas ,,kārtības'' uzspiešanu pasaulei. Simboliski bija arī ASV atteikšanās parakstīt Kioto protokolu par siltumnīcas efekta gāzu samazināšanu, konvencijas par cilvēktiesībām, kara noziedznieku izdošanu starptautiskajam tribunālam... Kam vēl jānotiek?

Ko darīja Baznīca karu laikā? Sūtīja savus kalpus kapelānus abās karojošajās pusēs, lai tie stiprina karavīru garu slepkavot netaisnīgajos karos? Ko darīja Baznīca Vācijā, kad iezīmējās Hitlera partijas uzvaras iespējamība, pie tam pēc Hitlera grāmatas ,,Mana cīņa'' iznākšanas, kur bija parādīta viņa programma. Nogulēja ietekmi uz tautu. Vai tā bija gatava iet mocekļa ceļu pretojoties fašismam? Nē! Ko darīja krievu pareizticīgā baznīca cara īstenoto kara un vardarbību pret savas impērijas tautām laikā? Bija valsts sastāvdaļa un balsts1 Tāpat kā atjaunotās Krievijas karos ar Čečeniju laikā! Ko  darīja Latvijas visu konfesiju Baznīca padomju gados? Klusēja par noziegumiem, piekāpās kristīgos pamatuzdevumos: evanģelizēt, mācīt, kolabracionēja, atbalstot padomju politiku viltus ,,Miera kustībā'' pasaulē pat uzstājoties kā padomju propogandistiem. Taisnības labad jāsaka, ka sociālistiskajās valstīs pastāvēja nelegālās Baznīcas, kas nesadarbojās ne ar oficiālo Baznīcu, ne varu, bet iefiltrēja pat savus cilvēkus tās drošības struktūrās, lai sevi aizstāvētu. Tāpat opozīciju atļāvās Polijas katoļu Baznīca. Vienmēr, īpaši PSRS ietekmes norietā, arī nacistu okupācijas laikā, atradās arī mācītāji no oficiālās Baznīcas, kas atļāvās teikt reliģisko patiesību, atbilstoši rīkoties, par ko nereti tika... Baznīcas atstādināti no kalpošanas. Parasti kolabracionismu attaisnoja ar vēlmi ,,saglabāt baznīcu''· Vai Dievs nav tik spēcīgs, lai savu Baznīcu nosargātu? Vai daudz vairāk to neapdraud atkāpšanās no Bībeles un Kristus Mīlestības?

Baznīcai ir jānožēlo un jālūdz piedošana tautām, piedošana Dievam par kolabracionismu ar varu un režīmiem, kas bija pret Dievu vai Viņa vārdu izmantoja savu noziegumu veikšanā.

Īpaša tēma, ,,piedauzības akmens'', kas daudziem kristiešiem ir nesaprotama, kas atbaida kļūt par kristiešiem, ir Vecajā Derībā aprakstītās Dieva prasības Izraēlam, atgriežoties no Ēģiptes trimdas, īstenot genocīdu pret  Apsolītajā Zemē dzīvojošajām tautām. Neesmu dzirdējis nevienu jēdzīgu mācītāja atbildi uz jautājumu, kā tas savienojams ar Dieva būtību- Mīlestību un žēlsirdību, un to, ka Dieva būtība nemainās- vienmēr Viņš ir bijis tāds pats. Baznīca nav devusi atbildi uz šo dilemmu. Kas var būt vienkāršāk par šo! To redzam no ebreju tautas gaitām- kad tā ir pret Dievu, tā gandrīz aiziet bojā. Te ir runa par Bībeles teksta interpretāciju. Ne jau Dievs kā dusmīgs valdnieks lemj katrā situācijā bez kādiem kritērijiem, ko darīt ar nepaklausīgu pavalstnieku. Dievs ir iedibinājis pamatlikumus un viens no tiem ir taisnības likums- ko sēsi, to pļausi utml. Tiktāl tas ir no Dieva ,,bardzības'' kā pirmavota. Bet tālāk- katra tauta ar savu izvēli, rīcību pati izlemj savu likteni. Acīmredzot, šīs kanāniešu ciltis pašas šīs ogles uz savas galvas bija sakrājušas, savu ,,karmu'' nopelnījušas, bet ebreji bija tikai instruments Dieva  rokās to īstenot. Nekorekti no humānisma skatpunkta, bet to var salīdzināt ar viduslaiku Spānijas, cariskās Krievijas, nacistiskās Vācijas īstenoto Dieva sodu, Dieva plānu pret ebrejiem. Protams, būt par šādu instrumentu Dieva rokās nepaliek bez sekām pašam īstenotājam, ne velti par kanāniešu cilšu asiņu izliešanu Dievs neļāva Dāvidam būvēt Jeruzalemes Templi.

Dieva ētika cilvēka dzīvības noteikšanā ir atšķirīga no cilvēka morāles, jo Dievs nāvi redz nepastarpināti tikai kā pārmaiņas cilvēka attīstībā vai degradācijā, bet pat ticīgam cilvēkam tas ir sava veida fatālisms- bojāeja. Līdzīgi kristiešiem parasti ir nesaprotama Dieva pieļautā Betlēmes zīdaiņu noslepkavošana, kad tika tīkots iznīcināt Ješua bērniņš. Es to redzu tā: cilvēkam dzīves laikā ir jāizdara izvēles, kas viņu novedīs, vienkāršoti sakot, paradīzē vai ellē. Bet atbildība par savu izvēli līdz iniciācijas vecumam bērniņam vēl nav, tāpat kā psihiski slimiem. Ješua ir teicis: ,,Laidiet bērniņus pie manis, jo tiem pieder Debesu valstība''; ,,Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība''. Cilvēka uzdevums ir dzīvot tā, lai nonāktu paradīzē, bet mazajiem bērniņiem un rīcībnespējīgajiem tas tiek automātiski. Tā pat ir, briesmīgi izklausās, no garīgā aspekta, žēlsirdība. Varbūt.  

 

Inkvizīcija, raganu sārti.

Te pat nevajag komentārus. Tā ir nebibliska nežēlība, noziegums, kas, jo īpaši Latvijā, jānožēlo.

 

Mācītāju pārkāpumi

Neskaties uz maniem vārdiem, klausies uz maniem darbiem princips. Liekulība un divkosība. Baznīcas kalpotāju amorāls, neveselīgs dzīvesveids (alkoholisms, pat narkomānija, homoseksuālisms un citas perversijas, mazkustīgums, savtīgums- sadarbība ar varu personīgā izdevīguma dēļ, vārda neturēšana, satiksmes noteikumu neievērošana...), no viņu vardarbības, pavedināšanas ,,ikdienas dzīvē'' cietušas sievietes, kam nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, un noziegumi (pedofīlija, cita veida vardarbība, zādzības, tai skaitā ilggadīgā Vatikānas bankas afēra 1970-tajos,u.c.). Īpašs grēks ir neticība tam, ko mācītājs pats saka, dara,  kā kalpo draudzei. Un otrs, lai nepazaudētu darbu, baidās runāt ko domā saskaņā ar Bībeli- personīgais amats svarīgāks par patiesību. Par tādiem ,,Dieva vīriem'' Ješua tautai teica, lai tā klausās uz viņu vārdiem un tos pilda, bet neseko ļaunajiem darbiem.

Pēc augļiem būs pazīt kristiešus, arī ,,svētos tēvus''. Tieši šīs atšķirības dēļ daudzās konkrētās vietās cilvēki nepieņem Labo Vēsti, pat pazūd no draudzēm. 

 

Baznīcas atgriešanās no grēkiem un baznīcas reformas saikne.

Jā, tās ir saistītas. Tās var būt autonomas, bet arī cieši saistītas.

Par baznīcas tādu vai savādāku reformu runā mācītāji, vienkāršie kristieši, esmu dzirdējis sprediķi Kuldīgā, bet Talsu luterāņu draudzē tas bija vesels sprediķu un diskusiju grupu cikls ,, Ceļā uz inteleģentu baznīcu''·

 Kas ir šī Baznīcas reforma (jauna reformācija)? Tā ir Bībeles atvēršana un tās satura salīdzināšana ar visu to, ko dara, ko runā Baznīcā, pat izvērtējot to, kas kļuvis par kristietības pamatpriekšstatiem, tās zīmolu. Ar ko tik mēs neesam apauguši gadsimtu gaitā! Reformācija var būt 3 līmeņos:

-attiecības, darbība ārpus dievkalpojuma,

-liturģiska,

-mācība satura, tās akcentu izmaiņa.

Tieši šinī pēdējā punktā, akcentējot Baznīcas atbildību par ebreju jautājumu, krustnešu vardarbīgu ienākšanu, dabu un IA utml.var savīties Baznīcas jaunā reformācija un atgriešanās no grēkiem.

,,Ebreju jautājums'' var kalpot par baznīcas reformas katalizatoru- procesa sākumu. Jo saskatot vienu  Bībeles un ,,praktizējošās kristietības'' neatbilstību saistībā ar ebrejiem, var pamanīt arī citas. Kāpēc tas vajadzīgs? Reliģijas atbilstība tās kanonam- Svētajiem Rakstiem ir pašmērķis par bez jebkāda ,,jo tas dos...''.

Ko darīt tālāk?

Lūgt!!!!!!!!!

Minēšu tikai dažas praktiskas darbības:

-konferences,

-sprediķi,

-draudzē iziet ,,Brīovības Kristū'''izstrādātos soļus, kā draudzēm atbrīvoties no grēkiem,

-svētdienas skolas un lūgšanu grupas,

-grēknožēlas ceļojumi.

Secinājums.

Kam ausis ir, lai dzird. Kam sirds deg, lai nes gaismu.