Sociālā joma. 

Sociālais- ar sabiedrību un cilvēku (indivīdu) saistītais. 

Apgalvojums ,,Cilvēks- visu lietu mērs'' ir gan pareizs, gan nepareizs. Tas neder, ja ar to saprotam, ka cilvēka (indivīda), tautas, civilizācijas labklājība, labsajūta (ņemt) ir pats galvenais mērķis, uz ko tiekties: uz dabas, citu cilvēku rēķina, atmetot Misiju (dot), aizstājot Dieva (Autoritātes) galveno lomu. Tādā izpratnē centrēšanās uz cilvēku (antropocentrisms), kas ir likts visas attīstības teorijas, arī ilgtspējīgas attīstības vadošās idejas (izvairīties no draudiem cilvēcei) pamatā. Nolikt dabu galvenajā vietā (ekocentrisms) ir iebraukšana otrā grāvī, jo visam pāri visu, gribam to vai nē, nosaka Augstākā Autoritāte (teocentrisma pieeja). 

Pareizs šis apgalvojums ,,Cilvēks- visu lietu mērs'' tad, ja to saprotam kā cilvēka ietekmētās Zemes/Visuma daļas pakārtotību Cilvēka (cilvēces, grupas, indivīda) 2 Dieva noteiktiem likumiem:

-pārvaldības/līdzradīšanas (pārformēšanas- kā kaut kā (māla trauka) izveidei no kaut kāda jau radīta materiāla (māla) tiesības un uzdevums kā cilvēces Misija,

-brīvās izvēles/gribas (arī pret Dieva vēlmēm) tiesības, kam seko seku- cēloņu un dievišķās žēlastības likumi.

Īsi sakot- Cilvēks uz Zemes darbojas ar Dieva pilnvaru Viņa uzdevumā kā namturis.

 

No tāda skatupunkta jāvērtē sociālā joma- vienlaikus kā mērķis un līdzeklis.

 

Mācības dažas būtiskas tēzes sociālajā jomā:

Nevis materiālie cēloņi- vides draudi maina garīgos (ētiku, vērtības), bet otrādi- tikai garīgās vides maiņa kā sekas var izmainīt materiālo vidi- cilvēki rīkotos ilgtspējīgi.

Patreizējā civilizēcija, kuras pamats ir patēriņa sabiedība- nemitīgs materiālo vajadzību apmierināšanas pieaugums, ilgi vairs nevar pastāvēt- tai jāmainās (jātransformējas) ne tikai uz pēcpostmoderno sabiedrību, bet, saskaņā ar civilizāciju un paradigmu maiņu likumsakarībām, uz jaunu civilizāciju.

PA koncepcijas centrā ir garīgums. Kā ļoti būtisks aspekts nāk nacionālais. IA jāietver daudzas citas komponentes, kuras svarīgas, lai nodrošinātu ilgi pastāvēt spēju, bet nav saistīti ar ierasto dabas vides, problēmu jomu. Nacionālais aspekts ietverts kopā ar garīguma, dabas vides, sociālo un ekonomisko aspektu.

Uz civilizāciju un paradigmu maiņas teoriju  pamatojas pilnvērtīgas attīstības iespējamība.

Nepārredzamām pārmaiņām var sagatavoties. Tas ir ļoti svarīgi un neatliekami (aktuāli).

Izglītības pilnvērtīgai attīstībai (arī IA) otrs aiz sagatavošanas nākotnei ir tagadnes virziens (aspekts)- pašreizējās situācijas vērtības izpratne apmierinātībai ar dzīvi.

Izglītības PA (IA) otrs aiz nākotnes ir tagadnes virziens- pašreizējās situācijas vērtības izpratne.

Cilvēce, tauta un ar to saistītās ar dabas vidi nesaistītās jomas veido autonomu sistēmu- sociuma sistēmu.

 

Sociālā joma ietver 

-sociālās darbības nozares: kultūru un tās daļas (māksla, cilvēces tehnoloģiju/prasmju mantojums u.c., ), izglītību, veselības aizsardzību,; 

-sociālās problēmas un to risinājumus: bads, nabadzība, nelīdztiesība,  noziedzība (ieskaitot: vardarbība, huligānisms, kriminālnoziegumi, pedofīlija, terorisms), alkoholisms un narkomānija, bezdarbs, pārapdzīvotība (urbanizācija)/slikta dzīvesvide, sev un sabiedrībai kaitīga dzīvesdarbība (ieskaitot dzīvesveidu), vientulība (identitātes/piederības savējiem trūkums, dzīves jēgas neapzināšanās);  

-sociālās zinātnes: psiholoģija, ekonomika, pedagoģija, vēsture, filozofija (īpaši ētika un aksioloģija- mācība par vērtībām, nākotnes izpētes zinātnes), teoloģija u.c.

XXI gadsimta būtisko pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības mācībā no visa tā būtiskas, arī ļoti nozīmīgas ir tikai atsevišķas lietas (aspekti) no augšminētā.

Tās ir:

Sociālās darbības nozares:

-izglītība pārmaiņām un tās daļa- izglītība pilnvērtīgai attīstībai (gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan tradicionālās, gan specifiskās formās: studiju apļi, kino, plašsaziņas līdzekļi, gan specifiskām mērķgrupām: pārmaiņu aģenti, ietekmīgi cilvēki u.c.;

-veselības aizsardzību- medicīnu neliekot kā svarīgāko, bet dzīvesvidi, dzīvesveidu, pozitīvo domāšanu, dzīves jēgu- dot u.c.;

-cilvēces tehnoloģiju/prasmju mantojums- dižkrīzes pārvarēšanai vai cilvēces izdzīvošanai Katastrofā.

Sociālās problēmas un to risinājumus:

-dzīves jēgas trūkums risinās pārejot uz vērtību orientāciju ,,gūt var dodot'', laimes psiholoģijas likumsakarību (fenomenu) par gandarījumu, ko dod radošums un darbība virs iepriekšējo spēju līmeņa (to apgūst caur izglītību pārmaiņām);

-slikta dzīvesvide: ceļš uz pilnvērtīgu attīstību ne tikai saglabā un atjauno mazpārveidotu un mazpiesārņotu dzīvesvidi, bet arī iemāca to novērtēt;

- dzīvesveids (tšk.pārpatēriņš): daudzās jomās neveselīgs dzīvesveids un neilgtspējīga mājsaimniecība ir arī ilgtspēju neveicinošs (pārvietošanās visur ar personīgo auto, nesiltināt mājas, izmantot neveselīgu sadzīves ķīmiju);

-bads un  nabadzība ir nereti klimata izmaiņu, ūdens resursu iztukšošanās un citu vides problēmu sekas, pilnvērtīga attīstība, kas balstās uz citām vērtībām, caur solodarītāti, līdztiesību mazina šo problēmu asumu, kas var radīt arī tautu pastāvēšanai katastrofālas sekas bēgļu plūdu dēļ;

-bezdarbs- videi draudzīgāka saimniekošana rada vairāk darbavietu, darbs ir nozīmīgs cilvēka dzīves jēgas piepildījumam;

-terorisms var būt viens no dižkrīzes vai katastrofas iemesliem, ja teroristu organizācijas kļūs pasaules mērogā ļoti stipras, lietos masu iznīcināšanas un psihotronos ieročus, interneta paralizēšanas utml. metodes.

Sociālās zinātnes:

-psiholoģija ir nozīmīga īpaši pagriezienam uz pilnvērtīgu attīstību ir motivācijas, pūļa sekošanas mērķtiecīgiem vadītājiem (pārmaiņu aģentiem) teorijām, sociālās psiholoģijas atziņām par cilvēka uzvedību/ domāšanu saskaņā ar savu reālo vai iedomāto (referento) grupu, etnopsiholoģijai sakarā ar atbilstības nacionālai savdabībai (mentalitātei) nozīmi attīstībā kopumā (īpaši Latvijā);

 -ekonomika-pilnvērtīga attīstība iespējama uz citiem tautsaimniecības pamatiem (nevis nemitīgs peļņas pieaugums, sterptautisko kompāniju diktāts un noteiktā finansu kārtība u.c.);

-pedagoģijas nozīme izglītībā pārmaiņām,

-vēsture ir ļoti būtiska civilizāciju un paradigmu maiņu jautājumā;

-ētika un aksioloģija- sabiedrības vērtību orientācijas un sistēmas, morāles pārmaiņas pašos pamatos ir Atmodas, pagrieziena uz pilnvērtīgu attīstību stūrakmens un aksioloģija;

-nākotnes izpētes zinātnes: scenāriju metode, atziņa par sagatavošanos neparedzamāma pārmaiņām,

-teoloģija- garīgums ir pilnvērtīgas attīstības pamatā.