Tautsaimniecība (ekonomika).

Autora Mācības pienesums tautsaimniecības procesu teorētiskā izpratnē sadalās 5 blokos:

-garīguma ietekme,

-tautas savdabības (nacionālās identitātes) ietekme,

-iemesli tautsaimniecībā, kāpēc bez  Brīnuma vai dižkrīzes nav iespējams pagrieziens uz Pasaules Koka (geosociuma sistēmas) ilgi un noturīgi turpināties spēju,  

-vietējās ekonomikas nozīme patreiz līdztekus vispasaules (globālajai) tautsaimniecībai, 

-pilnvērtīgas attīstības posma tautsaimniecība Latvijā un pasaulē.

Vēl būtiski aspekti, ko izmanto no vispārzināmā autors:

-iespējamās norises ekonomikā visaptverošas ekoloģiskās vai kādas citas katastrofas apstākļos Latvijā vai uz Zemes,

-pasaules valūtu sabrukuma krīze,

-vides ekonomikas idejas (teorija).

 

Garīguma ietekme.

Tautsaimniecībā ir 2 ,,gali'': ražošana +pakalpojumi, ar to saistītās sistēmas (finansu, likumdošanas, darbaspēka u.c) un patēriņš. Ražošanas galā pašreiz galvenā (dominējošā) motivācija ir peļņa, aizvien lielāka peļņa, kas prasa ražošanas apjoma nemitīgu pieaugumu.

Tautsaimniecības modelis, kas tendēts (orientēts) galvenokārt tikai uz peļņu, caur to uz nemitīgu pieaugumu, uz tajā iesaistīto labklājības paaudžu paaudzēs pieaugumu, nav iespējams. Pie ierobežotiem Zemes resursiem un iespējām pārstrādāt piesārņojumu (emisiju) šāds modelis nav iespējams kā ilgi un noturīgi turpināties spējīgs. Viedās ilgtspējīgas attīstības idejas- ražot vairāk un vienlaikus mazāk patērēt resursu un radīt piesārņojumu (ES nulles atkritumu stratēģija) ir iespējams ar augsto tehnoloģiju palīdzību īstenot atsevišķās vietās un nozarēs, bet cilvēce kopumā un pasaules tautsaimniecības pārvaldes mehānisms tajā nav motivēti, nav finansiāli- tehnoloģiski un apziņas, izpratnes dēļ gatavi šo viedo ekonomiku ieviest tik strauji, cik vajadzīgs tuvojoties Katastrofas bezdibenim. 

Vispārējos (universālos) garīgajos likumos ir dots cits tautsaimniecības pārvaldības modelis, kas līdzsvaro personīgo labumu un sabiedrības labumu, ietekmi uz dabu. Tas ir ielikts gan baltu dainās, gan Bībelē Vecajā un Jaunajā derībās, tas ir hinduismā, budismā u.c. reliģijās/Dievatziņās. Pasaules senvēsturē ir galvenās bijušas (dominējušas) citas tautsaimniecības motivācijas, un atsevišķās ,,primitīvo cilšu'' vai zaļo un reliģisko kopienās tās darbojas joprojām. Tādas bijušas pirmo kristiešu draudzes. Ģeniālu  risinājumu Dievs piedāvā Vecajā Derībā: 7 un 49 (50) gadu ciklu, kad kādu periodu cilvēka tautsaimniecisko darbību (aktivitāti) motivē labklājība, tad viss tiek nolīdzināts, netiek uzkrāta pārmēru bagātība un ietekme, neveidojas ,,nabadzības aplis'', kad nabagu bērniem nav iespēja un nabadzība turpinās no paaudzes paaudzē. ,,Dabas Dievatziņu'' sakotāju pamatprincips bija ņemt no dabas tik, cik tiešām vajadzīgs un pateikties par to zemei, jūrai, mežam.

Patēriņa galā garīgums ietekmē šādi: cilvēkam, kuram garīgās vērtības, dzīves mērķos ir galvenās, netieksies pēc nemitīgas materiālās labklājības pieauguma- viņam pietiks ar to, kas ir pamatvajadzības (optimums). Tas ir ilgi turpināties spējīgas tautsaimniecības piepresījuma pamatlikums. Taču, ja šis garīguma princips nav saistīts ar dzīvesveida principu- dzīvot atbilstoši savai ticībā, tas ir gan zināt, ko viņa Mācība saka par materiālo labklājību un to sev pieņemt, gan zināt, kā to prakstiski realizēt (angl.,,know how''): videi draudzīgu un sociāli atbildīgu preču, pakalpojumu izvēle, mazāk resursu patēriņš labuma sasniegšanai (ekoefektivitāte), piemēram, ēku siltināšana, pasīvās mājas utml.

Tautas savdabības (nacionālās identitātes) ietekme.

Tautas, kas savieno nacionālo savdabību (identitāti), specifiku un īpašības (mentalitāti) ar jaunām tehnoloģijām un ražošanas pieejām, ātri aiziet priekšā pirms tam vadošām tautām (japāņi, ebreji u.c. pēc otrā pasaules kara, vēlāk ,,Dienvidaustrumu tīģeri'' (Taivāna, honkonga u.c.), Ķīna, mūsdienās vairākas Āfrikas zemes (Uganda, Kenija) IT preču un pakalpojumu izmantošanā. Ja valsts balsta savu ekonomiku uz jomām, kas nav viņu pamattautas stiprā puse, piemēram, Latvijā bankas un tranzīts, tad tauta zaudē ne tikai tautsaimniecības uzplaukuma iespējās saviem cilvēkiem, labklājībā, bet ar laiku- arī politiskas vadīšanā tautas interesēs.    

Iemesli tautsaimniecībā, kāpēc bez  Brīnuma vai dižkrīzes nav iespējams pagrieziens uz Pasaules Koka (geosociuma sistēmas) ilgi un noturīgi turpināties spēju.

Patreiz tautsaimniecības galvenais stimuls ir peļņa. Tas nevar mainīties, kamēr tā iespējams materiālo resursu un apstākļu dēļ- nav bijusi dižkrīze vai Katastrofa, patērētāju sabiedrības dēļ (nav Brīnums pārvērtis cilvēku apziņu).  

Vietējās ekonomikas nozīme patreiz līdztekus vispasaules (globālajai) tautsaimniecībai.

Gandrīz jebkura valsts vai pasaules mēroga dižkrīze (finansu, elektrības ,,pazušana'' Zemes magnētisko polu maiņas dēļ u.c.) draudi prasa laikus sagatavot iespējam vietējai ražošanai- patēriņam. Daži modeļi jau darbojas pašreizējos apstākļos tiešajās saitēs ,,ražotājs- patērētājs'', vietējā nauda punktu formā (grupas barters), taču pietiekošam līmenim jāpieliek mērķtiecīgas pūles: padarot vietējo ekonomiku konkurētspējīgu, sagatavojot cilvēku prasmes pašuzturošai dzīvei un iespējai sevi pasargāt no laupītājiem (marodieriem) krīzes laikā, kā arī citas rīcības.

Pilnvērtīgas attīstības posma tautsaimniecība Latvijā un pasaulē.

Jādod tikai ieskicētus šādas tautsaimniecības principus, nevis strukturētu modeli vai tēlainu vīziju, jo Laika ritums (dzīves gaita) tajos var izdarīt būtiskas pārmaiņas.

Viens princips ir patēriņš, kas līdzsvarots ar sociāli- ekoloģisko (pēdu)- iekļaušanās vietējā, reģionālajā, valsts un Zemes ekosistēmā (geosociuma sistēmā).

Otrs- sadarbības pārsvars pār konkurenci.

Trešais- saprātīga lieluma plaisa starp turīgākajiem un nabadzīgākajiem, nolīdzināšana ar laiku, visiem dodot jaunas starta iespējas, tā pārcērtot nabadzības logu