Atslēgas vārdu izskaidrojumi. 1.daļa

Atslēgas vārdu sistēma.

Sakārtots atbilstoši PA/Pārmaiņu mācības modelim.

1.līmeņa atslēgas vārdi.

Latvija

Galvenais jēdziena Latvija izpratnē nav pašreizējā valsts vai vēl šaurāk- tās politiski- ekonomiskā sistēma, tās morālā vide. Cik nepareizi ir novērsties no Latvijas, veltīt tai sliktas domas, pamest to tik aprobežotas izpratnes dēļ!Latvija ir mūsu zeme, latviešu tauta un tās garīgais satvars no baltu sendienām caur tagadni uz nākotni. Tas var ietvert arī vienotas valstiskas vai administratīvas sistēmas pastāvēšanu, bet tas nav būtiskākais Latvijas izpratnes vērtējumā, lai gan sava valsts Latvija ir milzu vērtība.Ietverti Latvijas jēdzienā arī lojālie Latvijas teritorijā dzīvojošie cittautieši, gan trimdā, emigrācijā dzīvojošie latvieši.

Pilnvērtīga attīstība

Pilnvērtīga attīstība- Ilgtspējīgas attīstības forma, kas to no utopijas var padarīt par realitāti, jo balstās Pagriezienu, ko var radīt nevis cilvēku izdomāta programma, bet veiksmīgu apstākļu un notikumu sakritības iespēja (Brīnums) vai krīze, kas padara līdzšinējo ,,attīstību’’ neiespējamu, un gatavošanos neparedzamām un paredzamām pārmaiņām, kas nebūs pašreizējo procesu turpinājums; pilnvērtīga attīstības pamatā ir vispārcilvēciskas (universālas) garīgās vērtības, nevis patērētāju sabiedrības un peļņas tautsaimniecības (ekonomikas) materiālisms, tā ir ,,pilna ar dzīves pamatvērtībām: pašpilnveidi, attiecībām starp cilvēkiem, dzīvot, lai dotu, dzīves jēgas un satura sajūtu u.tml.’’; kas orientēta nevis uz materiālo labumu pieaugumu, bet to optimumu, uz garīgo vērtību pieaugumu; pilnvērtīgas attīstības sabiedrība ne tuvu nav ideāla, pat ne ilgotā nākotnes sabiedrība, bet tā ir pašneiznīcinoša sabiedrība. 

Šeit lasāmā informācija neietver visus būtiskākos PA aspektus, skatīt atsevišķu ikonu ,,Pilnvērtīga attīstība''

Pārmaiņas XXI gadsimtā

Īsais formulējums: Būtiskas Pārmaiņas XXI gadsimtā šīs pārejas laika (!) mācības izpratnē nozīmē nebijušu iespēju vai draudu īstenošanos. Skaidrojums:Būtiskas Pārmaiņas XXI gadsimtā šīs pārejas laika (!) mācības izpratnē nozīmē nebijušu iespēju vai draudu īstenošanos, kas izpaužas kā

*esošie procesi, kuru ietekme no daudzuma (kvantitātes) pāraug lavīnveidīgās izmaiņās (kvalitātē): ekumēnisms un starpreliģiskā sadarbība noved pie garīgās dominantes kādas zemes, planētas apgabala (reģiona), cilvēces rīcībā; tundras mūžīgā sasaluma atkušana ievada neatgriezenisku pašpaātrinošu, cilvēcei neietekmējamu klimata sasilšanu; emigrantu ieplūšana kādā nacionālajā valstī, Eiropā iznīcina tās nāciju būtību, izšķīdina tās; ģimenes tradīciju sabrukums; nanodaļiņu vai kādu ķīmisko vielu nonākšana Zemes mēroga vielu apritē u.c.;

*pagriezienu esošajos lielajos procesos: sociālās nelīdztiesības palielināšanās (Džini indeksa) vietā nāk strauja tās samazināšanās; neIA pāriet IA; nemitīgs patēriņa, iedzīvotāju skaita, zinātnisko atklājumu un jaunu tehnoloģiju u.c. pieaugums pārtop straujā kritumā- degradācijā;

*pilnīgi jauni procesi: cilvēks iegūst agrāk nebijušas spējas, īpašības; lēcienveidīga strauja Zemes magnētisko polu pārvietošanās;

*esošo lielo sistēmu pāreju citās sistēmās: neIA teogeosociuma sistēma atgriežas (vai ieiet jaunās) tās ietilpīgas (kapacitātes) robežās tā, ka tiek novērsta degradācija; klimata, ekosistēmu, tautsaimniecības, etnisko rasu/civilizācijas/cilvēces jaunas sistēmas un to ietilpības robežas u.c.;

*notikumi ar milzu ietekmi: Atmoda (,,klikšķis’’)- laikmetu maiņa- cilvēces noteicošās daļas vērtību orientācijas maiņa; neizsmeļamas lētas enerģijas ieguves uzsākšana; milzu tehniskās, ģeoloģiskās vai kosmiskās katastrofas; pasaules valūtas sistēmas, tirdzniecības sistēmas sabrukums; jaunas slimības pandēmija; pasaules kodolkarš; mākslīgais intelekts pārņem kontroli pār cilvēci u.c.

Šīs mācības, kura ir par iespējamo pārejas laiku, ietvaros netiek ietvertas ārkārtējas (radikālas) pārmaiņas, kas saistītas ar Jēzus 2.atnākšanas (Beigu Laiku) Bībeles scenāriju, ezotērisko Jaunā Laika (laikmeta) iestāšanos un citu reliģisko mācību skaidrojumiem par tuvajām, ārkārtīgi būtiskajām pārmaiņām, kādas nav bijušas cilvēces vēsturē. Autors neapgalvo, ka PA- pārejas laiks līdz šim Notikumam būs, bet ar pamatojumu atspoguļo, kas būtu, ja līdz tam vēl žēlastības brīdis būtu un kas mums katram personīgi, Latvijā un pasaulē šai sakarībā jādara. Gatavošanās Pārejas laikam nav pretrunā ar gatavošanos Beigu Laikam, Jaunajam Laikam, jo tās centrā ir cilvēka, tautas, cilvēces (3 dažāda mēroga ,,subjekti’’, piemēram, Bībelē minēts, ka atprasīs no tevis, no tautas/kopienas (pilsētas), cilvēces, kas tad izies caur ,,tiesu’’ un pārtapšanu- atdzimšanu) galvenie garīgie uzdevumi, kas izpaužas caur Mīlestības darbiem uz cilvēkiem un Zemi, attiecībās ar Dievu.

Tu

Tavs liktenis, uzdevums sev savijas, pat ir atkarīgs no iesaistes būtisko XXI gadsimta pārmaiņu un pilnvērtīgas attīstības sagatavošanas procesā. Tava ,,glābšana’’ šeit un mūžībā’’ iet caur visa ,,glābšanu’’. Pasaule, kādu mēs pazīstam, ies bojā, bet Mīlestība, ko Tu būsi apliecinājis caur domām (t.sk. lūgšanām) un Mīlestības darbiem paliks ar pārtapušo Tevi, Tavu tautu un cilvēci, ar misiju Visuma garīgajā pasaulē.

Garīgums

Garīgums ir visa nemateriālās īstenības ietekme. Garīgums ir PA pamats visam (dominante): pārvaldībā, tautsaimniecībā, dabassaimniecībā..., tas var būt personības vadītājs, sociālās grupas augstākā autoritāte, uz ko paļaujas. Garīgums (garīguma aspekts visam) piemīt neatkarīgi, vai to apzinās, saprot. Pastāv vispārēji (universāli) garīgie likumi, no kuriem izriet (ir atvasināti) materiālās pasaules (dabas un sociālo zinātņu) likumi.

,, Garīgums ir Visuma Radītāja sākotnēja evolucionāri kosmiska matrica (informatīvs etalons), kas ietver sevī Tikumības Likumus un sekmē maksimāli pilnīgu personības (Es) pašrealizāciju. Matrica (informatīvais etalons) atrodas visos Cilvēka apziņas līmeņos.Pasaule ir informatīva, Visums ir informatīvs; primārais ir informācija (apziņa), sekundārais – matērija. Nevis esamība nosaka apziņu, bet informācija (apziņa) nosaka esamību. Pieļaut iespēju, ka matērija varētu eksistēt ārpus informācijas, būtu tas pats, kas palielināt elektrona masu, nepalielinot tā ātrumu.’’ Autors: akadēmijas prezidents, profesors Alberts Ignatenko,filosofijas granddoktors, bioloģijas doktors.Čehijas Republika, Prāga

Teogeosociuma sistēma- pasaule (Pasaules Koks)

Tā ir sistēma, kas parāda Zemes, cilvēces un garīgās pasaules mijiedarbību.Virsraksta vienkāršošanai lietoju jēdzienu ,,pasaule’’, bet tas var radīt pārpratumus, jo ar vārdu ,,pasaule’’ var saprast ,,Zemi’’, kristietībā bieži to lieto kā pretstatu garīgumam. Latviskojot šīs pretrunas novērš jēdziens ,,Pasaules Koks’’, kas sistēmā, mijiedarbībā sakārto visu materiālo un garīgo (pārklājas (difūzas) to robežas). Jēdziens ,,teogeosociuma sistēma’’ vispilnīgāk, zinātniski raksturo būtību. Teogeosociuma modeli raksturo vienādmalu trijstūra modelis ar ,,teo’’ virsotnē.Pilnīgāks teogeosociuma sistēmas (Pasaules Koka) formulējums- tā ir sistēma, kas parāda geosociuma sistēmas saistību (atkarību) ar transcendentālo, nemateriālo īstenību. Pilnvērtīga attīstība un Būtiskās Pārmaiņas XXI gadsimtā tiek vērtētas teogeosociuma sistēmas ietvaros. Izšķirošais PA pieejā ir saredzēt nemateriālās īstenības ietekmi vispār un, būtiskākais- saskatīt visā sistēmā galvenās (prioritātārās) mijiedarbību saites un, līdz ar to, noteicošos sistēmas elementus. Sīkāk par to pie 2.līmeņa atslēgas vārdu izskaidrojuma.

 

2.līmeņa (zili) atslēgas vārdi.

*Salīdzināšanās:

Piedošanas lūgšana (par vainu, karmisku nodarījumu, grēku- vispārējo (universālo, Dieva noteikto) likumu pārkāpšanu pret citiem, sevi, dabu), seku novēršanu (ja var) un vēlmes pārkāpumu atkārtot bloķēšana (bibliski- atgriešanās no grēkiem) un piedošana- gan individuāli, gan starp sociālajām grupām, tās apziņu, ne tikai ar to vadītāju starpniecību.

*Laika Ritums

Notikumi, procesi, to sākums, beigas, izmaiņas, pagriezieni, citus no kuriem var, bet citus nevar paredzēt un ietekmēt. ,,Laika ritenis’’, ,,plūdums’’. Tautas valodā- tas, kas notiek ,,pats no sevis'' ,,laika gaitā''.

*Brīnums

Daudzu neparedzamu un neprogrammējamu (cilvēku nevadītu) notikumu, apstākļu, procesu veiksmīga sakritība. Piemēri: PSRS sabrukums, Latvijas neatkarības iegūšana un atjaunošana. Ticīgie to sauktu par Dieva brīnumu.

*Atmoda- Garīgā un PA Atmoda

Atmoda- relatīvi īss periods, kura laikā mainās sabiedrības apziņa (klikšķis) un attiecīgi rīcība, var mainīties pārvaldības, tautsaimniecības modeļi (sistēmas). Vēsturē zināmas politiskās, nacionālās, reliģiskās (garīgās), apgaismības (intelektuālās- renesanse) atmodas. Iespējamā Garīgā Atmoda Latvijā (ceturtā) vai pasaulē ir domāta kā vērtību orientācijas, ētikas maiņa noteicošai (tas nenozīmē lielākajai) sabiedrības daļai, sabiedriska kustība, lai to veicinātu. PA Atmoda vides, pārvaldības u.c.jomās ir kā Garīgās Atmodas sekas- Pagrieziens no neIA uz PA. Tas nenotiek automātiski, bet caur izglītību PA: kā tas atbilst reliģiju, Dievatziņu Svētajiem Rakstiem (arī dainām) un kā to praktiski īstenot (angl. know how): taupīt enerģiju, izvēlēties veselīgu ēdienu.

*Pagrieziens no neIA uz PA

Tā kā saskaņā ar vektoru modeli (skat.pie šī jēdziena 3,4.līmeņa atslēgas vārdu skaidrojuma) teogeosociuma sistēma virzās neIA virzienā, lai atgrieztos tās ietilpības (kapacitātes) robežās nepieciešams pagrieziens pretējā virzienā. Nav citas PA. iespējas.

*Pēcpostmodernā civilizācija (sabiedrība)

Katru dominējošo paradigmu nomaina cita, piemēram, aiz modernās sabiedrības nāca postmodernā (pēcindustriālā, zināšanu, informācijas, globālā ,,ciemata’’, daudzveidības un ,,vienas patiesības nav’’) sabiedrība; ja tā pilnveidosies, nevis degradēsies, tad varēs runāt par tās attīstību.Pāreja no modernās sabiedrības uz postmoderno nebija tik krasa, kā var būt pāreja uz pēcpostmoderno- pilnvērtīgu attīstību vai degradāciju. Jebkurā gadījumā mainīsies cilvēka daba- no nemitīgi augošu materiālo vajadzību apmierināšanas uz izdzīvošanu vai vērtību orientāciju. Tādēļ tā var tikai būt civilizāciju maiņa

*Vienotais (integrētais) izziņas ceļš

Jaunradē, pētniecībā, zināšanu apguvē, problēmu risināšanā izmantot ne tikai zinātni, bet arī pieredzi, Autoritāti (Svēto Rakstu, tautas folkloras, rakstnieku utml.) atziņas, Atklāsmi. Sīkāk skat. 3/4.līmeņa atslēgas vārdu skaidrojumā beigās.

 

3.līmeņa (zili) un 4.līmeņa (melni) atslēgas vārdi

Sakārtoti grupās atbilstoši 1 vai 2.līmeņa atslēgas vārdiem sistēmā (modelī).

 

1.Teogeosociuma sistēma (Pasaules Koks)- pakārtotie atslēgas vārdi:

Sistēma, sistēmiskums

Sistēma- daudzu elementu mijiedarbība. Sistēmiskums- zinātne un prakse par sistēmu likumsakarībām. Šīs mācības ietvaros ir galvenais prast saskatīt sistēmu vispār (viss ar visu saistīts, bet ir galvenās mijiedarbības, veidojot atsevišķas (autonomas) sistēmas, sistēmas uzvedība laikā pēc sabrukuma (kolapses) modeļa (ietver jēdzienus sistēmas robežas, ietilpība (kapacitāte)), pārmaiņu aģenti, pāreja no vienas sistēmas otrā, nelielie spēki, kas nosaka virzību tajā, sociālajās sistēmās- mazākuma mērķtiecīga kustība, kam seko vairākums u.c.)

*Teogeosociums

AMūsu planētas mērogā: Dievs, Zeme, Cilvēce/sabiedrība/cilvēks mijiedarbībā

.BPārpasaules mērogā- Visums (šādā izpratnē- Visuma ietekme uz Zemi: Saule, citi starojuma objekti, Mēness, asteroīdi; Zemes vieta/loma kosmosā), nemateriālā īstenība mijiedarbībā ar Zemi, cilvēci (šādā izpratnē- ezotēriskais, bibliskais u.tml.redzējums par Zemes/cilvēces lomu materiālajā Universā un ,,Garīgajā pasaulē’’ (Debesīs)).

*Teo

Visaugstākā, transcendentālā, nemateriālās īstenības ietekme uz cilvēci/personību, Zemi kopumā, dabu.

*Zeme (Geo)

a)Zeme kā veselums (būtne?);

b)tas, ko tradicionāli apzīmē ar jēdzienu ,,dabas vide’’ (angl. ,,environment’’): Zemes ekosistēma, zemes virskārta, zemes garozas virsējā daļa, atmosfēra, hidrosfēra;

c)ģeoloģiskā vide- procesi Zemes garozā, mantijā un kodolā, Zemes elektromagnētiskais lauka veidošanās, izmaiņu cēloņi Zemē;

d)kosmiskās vides ietekme- Zemes elektromagnētiskais lauka aizsardzība, procesi Saules sistēmā un tālākā Visumā, ieskaitot galaktikā gada maiņu; ģeoloģisko un kosmisko procesu mijiedarbību, abu to mijiedarbību ar ekosistēmu; asteroīdu un komētu draudi un iespējas;

e) cilvēka mijiedarbība ar Zemi (antropogēnā slodze): piesārņošana, atkritumu deponēšana, ekosistēmas izjaukšana, resursu iztukšošana, ietekmi uz klimatu, ozona slāni u.c., saimnieciskās darbības (lauksaimniecība, būvniecība u.c.) radītās izmaiņas.

f)Geo- Zeme ir īpaša vieta Visumā, kur ir dzīvība, cilvēks kā īpaša būtne (kaut arī dabas, ekosistēmas sastāvdaļa), cilvēce, kam ir īpaša loma Garīgās pasaules (Dieva, Augstākā Saprāta,  garīgās īstenības, Debesu valstības, Hiearhijas) plānos: vieta, kur ,,pulcējies’’ Visuma ļaunums un tas tiks satriekts, kur materiālā pasaule un cilvēcē materializētais saprāts pāries būtiski augstākā līmenī. Ar šo nav  apgalvots, ka Zeme ir vienīgā īpašā vieta visumā, ka šis ir vienīgais Visums, vai ka dzīvība un materializētais saprāts noteikti piesaistīts planētai, kādai vietai. Bet Zemes sūtība- būt Debesu cīņas un jaunrades vietai.  Uz to pamatojas cerība, ka var notikt Brīnums, kas mainīs pasaules attīstības gaitu no pašiznīcināšanos uz pilnveidi kā starpposmu milzu Pagriezienam- Laiku (vairs ne laikmetu) maiņai. Alternatīva starpposmam- pilnvērtīgai attīstībai vai degradācijas etapam (cilvēces, visa teogeosociuma  ,,pārstartēšanai’’ var būt tikai drīza pāreja uz Jauno Laiku.

*Sociums

Sociums- mijiedarbībā visas cilvēku veidotās sistēmas, problēmas, procesi: politika, drošība, medicīna, etniskā, izglītības, nodarbinātības u.c. jomas. Pie sociuma pieder Zemes, kosmosa ietekme uz cilvēku, cilvēci. Sociumā ikkatrs sadarbībā (ne)veic savas dzīves uzdevumus/ īsteno tās jēgu. Sociuma konkrēta laika perioda vienojošā pazīme ir civilizācija.

*Civilizācija

Civilizācija ir konkrētā telpā un laikā pastāvoša cilvēces daļa ar kopīgu garīgo satvaru, no kura izriet vērtības (to orientācija), apziņa, vajadzības, tautsaimniecības un pārvaldes modelis, kultūra, ietekme uz dabas vidi. Civilizācijām rodoties, uzplaukstot, panīkstot un ejot bojā jeb pārtopot (transformējoties) citās civilizācijās, ko visu nosaka kopīgi likumi (likumsakarības); tas nenozīmē, ka fiziski izmirst visi tai piederīgie cilvēki, vai pretēji- ka radusies, teiksim, jauna tauta (bet tajā notiek Atmoda).

Geosociuma sistēma

Tā ir galvenā sistēma, kas parāda Zemes un cilvēces mijiedarbību. Pilnīgāks formulējums: tā ir pamatsistēma, kas parāda, no vienas puses, Zemes, tās daļu (biomu, kontinentālo plātņu, sfēru (piemēram, hidrosfēras, litosfēras), pasaules daļu, to reģionu (Baltijas jūras)), tai skaitā kosmiskās ietekmes uz Zemi, un, no otras puses, cilvēces, tās daļu (kopienu, tautu, civilizāciju, arī personību) elementu kopumu un to mijiedarbību. IA, ilgi un noturīgi turpināties spējīga attīstība tiek vērtētas geosociuma sistēmas ietvaros.

*Teosociuma sistēma

Tā ir sistēma, kas ietver cilvēces (kopienu, tautu, civilizāciju, arī personību) mijiedarbību ar nemateriālo īstenību, to elementu kopumu un mijiedarbību.

*Teogeosistēma (Pasaules Koks)- papildinājums pēc ,,sastāvdaļu’’ definēšanas

Tā parāda Zemes (t.sk.mūsu planētas, dzīvības, ekosistēmas, būtnes?) rašanās, atrašanās apstākļu un pārveidošanās atkarību no Radītāja. Tā apstiprina visa Radīšanas, sākot no Lielā Sprādziena, nevis rašanās faktu, pilnveides mērķtiecību un plānojumu. Mācībā par Būtiskām Pārmaiņām XXI gadsimtā to nepieciešams zināt, lai gūtu cerību, ka Zeme un cilvēce pārredzamā nākotnē neies bojā nejaušas katastrofas gadījumā.

*Visums

Visums kā materiāla sistēma, tā ietekme uz Zemi: Saule, citi starojuma objekti, Mēness, asteroīdi; Zemes vieta/loma Visumā.

 

2.Garīgums- pakārtotie atslēgas vārdi (daudz pilnīgāk reģistrētiem lietotājiem):

Dievs

Pilnīgs Dieva izskaidrojums nav iespējams. 

Reliģija

Autors jēdzienā reliģija neieliek vispārpieņemtu izpratni, ka tā ir noteikta sistēma, veids, kā cilvēki cenšas rast saskarsmi (komunicēt) ar nemateriālo īstenību, garīgo pasauli, Dievu. Par reliģijām dēvē kristietību, islāmu u.c. Faktiski tām klāt liela daļa cilvēciskā: tradīcijas, kultūra. Reliģija savos pirmsākumos nozīmē attiecības ar Dievu: personīgās, arī tautas utt., kas saistīta ar noteiktu uzskatu sistēmu. Arī autors šo jēdzienu lieto šādā izpratnē, atmetot cilvēciskā faktora ,,uzlabojumus’’, izkropļojumus, piemēram, krustnešu nežēlībai, tautu paverdzināšanai nav nekā kopīga ar reliģiju. Tas pats attiecas uz ,,reliģiskajiem’’ kariem. Arī ateisms vai Dieva noliegšana, pārliecības sludināšana par tā neesamību faktiski ir attiecības ar Dievu-reliģija. Arī vienaldzība pret garīgajiem jautājumiem ir attiecības ar Dievu- reliģija. Neviens cilvēks nevar izvairīties sev atbildēt: ticēt Dievam, cīnīties pret to (reliģiju) vai palikt vienaldzīgam.

*Dievatziņa

Diev.atziņa ir ļoti līdzīgs jēdziens ,,reliģijai’’. Taču tajā galvenais ir atzīt Dievu, konkrētās Dievatziņas izpratnē īstenot sadarbību ar garīgo pasauli. Tas ietver vairāk dzīvesdarbību. Taču ļoti krasas robežas ar reliģiju nav. Dievatziņu parasti attiecina uz tā saucamajām pagānu ciltīm.

*Dzīvesziņa

Dzīvesziņa ir etnosa (tautas, cilts, civilizācijas) dzīves pieredze ikdienas dzīvē- dzīvesdarbībā. Šī pieredze lielā mērā izriet no Dievatziņas vai reliģijas, jo nemateriālā īstenība ietekmē dzīvi.

*Reliģiju/Dievatziņu koks

Visas pašreiz aktīvās reliģijas un Dievatziņas veido vienotu sistēmu, ko var attēlot modelī kā koku (skat. attēlu ikonā ,,Teorija zīmējumos’’).

*Miglas plīvura nokrišana no Reliģiju/Dievatziņu koka

Mūsdienās arvien vairāk ļaužu ierauga kopsakarības reliģijās- it kā nokrīt miglas plīvurs no reliģiju koka, ka katra no tām ir (bijusi) vērtība savā laikā un vietā. Tā nevienam zaram nav pamata teikt, ka viņš ir koks .Lai būtu iespējama Garīgā un PA Atmoda, reliģiju kopsakarību ieraudzīšanai ir izšķiroša nozīme sadarbībai, lai nevis reliģija pret reliģiju karotu, bet visas kopā- pret tumsu.

*Ticība

Ticība- termins, kas apzīmē dažādību, ko faktiski vajadzētu izteikt ar atšķirīgiem terminiem, bet ko apvieno jēdziens ,,paļāvība’’. Nelietoju izpratni ticība=reliģija

-Personai ir ticība tikai tad, ja viņam ir ne tikai pārliecība par mācības pareizību, viņš to izprot, bet arī atļauj tai sevi vadīt, noliekot malā savu ego, kā rezultātā viņa darbi, dzīve atbilst šai mācībai.

-Cits termina ,,ticība’’ pielietojums ir spējas/prasme izmantot psihisko enerģiju.

Ar ticību var apzīmēt iespēju mērķtiecīgi mijiedarboties ar energoinformatīvo lauku.

*Teosistēma

Teosistēma- līdzīgi ,,ekosistēmas’’ jēdzienam ieviesu ,,teosistēmu’’, lai apzīmētu reliģiju, Dievatziņu reālo mijiedarbību kādā zemē, pasaulē; tās nav attiecības starp pašām ticībām (mācībām): līdzība, nozīmība..., bet reliģisko organizāciju, kopienu, draudžu u.tml. mijiedarbība.

*Nemateriālā īstenība

Šis jēdziens ir neviennozīmīgs, jo novilkt robežu ir grūti atkarībā no tā, ko uzskata par matēriju. Ētika, morāle, vērtības, ticība, pārliecība, idejas utml.ir nemateriāla īstenība.

*Āriene (Ārpuse)

Tas, kas atrodas ārpus konkrētās sistēmas, procesa, bet uz to iedarbojas.

*Neirolingvistiskā programmēšana

Cilvēka, sabiedrības pakļaušana atņemot brīvo gribu, mainot vērtības, morāli, liekot domāt vai rīkoties utml., kā programmētājs (indivīds, retāk- grupa) vēlas. Tai nevar pretoties neizmantojot līdzīgas prasmes un spēju.Neirolingvistiskā programmēšana tiek izmantota psihoterapijas praksē ar pacienta piekrišanu. Tā tiek uzskatīta par pseidozinātni.

*Psihiskā enerģija

Tā tiek uzskatīta par cilvēka prāta (smadzeņu) enerģiju, bet pastāv skaidrojumi, ka tā ir kosmiskas enerģijas veids, kas piemīt jebkam- pat atomam. To var izmantot veselības aizsardzībā. Ar psihisko enerģiju var pārvietot, ietekmēt priekšmetus, izraisīt pat dabas katastrofas (zemestrīces, ja teritorijā uzkrājas negatīva psihiskā enerģija) vai apturēt dabas stihiju. Bībelē psihiskā enerģija bieži tiek saukta par ticību: ,,Ja jums būtu ticība...’’.

*Mūžība

Nekas nav mūžīgs. Ar mūžību domā cilvēka gara un dvēseles pastāvēšanas ilgumu.

*Trialektika

Dialektika tiek materiālistiskajā filozofijā, arī marksismā raksturota kā attīstība pa spirāli uz augšu, tātad regulāra atgriešanās pie tā, kas jau bijis, bet uz augstāka līmeņa, piemēram, īpašuma formas maiņa: sabiedriskais īpašums pirmatnējās kopienas laikā, tad privātais- verdzības, feodālisma, tirgus tautsaimniecības (ekonomikas) laikos, tad atkal sabiedriskais: sociālisma un iecerētā komunisma laikos. Bet dzīve ar marksistiem izspēlēja ,,joku’’: katrs augstākais spirāles aplis ir īsāks un pēc sociālisma bijušajās sociālisma valstīs atkal atgriezās jauna tirgus tautsaimniecības forma. Dialektika- ,,veca dziesma jaunās skaņās’’ darbojas daudzkur, bet tajā pietrūkst visas attīstības virzītājs, pirmscēlonis. Ja sakām, ka sabiedrību, tāpat kā dabu virza likumi, tad katram likumam savs likumdevējs un īstenošanās kontrolieris. Dialektikas modelī pietrūkst šis virzītājs, pirmscēlonis likumdevējs- Radītājs, pietrūkst garīgie likumi, garīgais redzējums (aspekts) kā tāds. Kāpēc cilvēces vēsturē pēc pirmatnējās kopienas bijis jāiziet caur 2 sabiedriskā īpašuma modeļiem: caur varu un caur ticību; paradīzes zemesvirsū visaptverošas īstenošanas caur varu kā sociālismu vai Bībelē pieprasītās sabiedrības bez nabagiem, ar 7.un 49.gadu- regulētas ierobežotas nelīdztiesības vai Ješua bezīpašuma kopienas prasības saviem sekotājiem caur ticību. Spirāles kā apļa modeļa veidolā (variantā) ir vairākas garīgās bildes, piemēram, iņ/jaņ simbols. Tādēļ pilnīgāk attīstību ir raksturot nevis ar dialektiku, bet trialektiku. Šo jēdzienu pirmais minēja dzejnieks I. Ziedonis.

*Pilnvērtīgas attīstības - ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības garīgais cēlonis (aspekts)

Skatīt modeļa zīmējumu ikonā ,,Zīmes’’ ar vides (ekoloģiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem, nacionālajiem un garīgajiem cēloņiem (aspektiem).

Garīgais aspekts ir nozīmīgs tāpēc,

1)ka tas ir pirmcēlonis:

a)cilvēka, tātad arī sabiedrības rīcības motivācijai uz neIA vai pretēji; tiesa- rīcība neatbilst motivācijai ,,pa taisno’’ (lineāri)- kā ticu, tā rīkojos, bet izejot caur sarežģītu motivācijas sistēmu, ko psiholoģijā sauc par melno kasti;

b)procesiem, notikumiem, pagriezieniem (bet caur cēloņu- seku, brīvās izvēles likumiem, domu mākoņiem, psihiskās enerģijas ietekmi), tai skaitā PA mācībā tik nozīmīgajam Brīnumam un Pagriezienam;

2)ka vispārējos (universālos) garīgos likumus ir jāievēro dabassaimniecības, tautsaimniecības un sabiedrības pārvaldībā; tam jābūt noteicošam gan Pagriezienā un atgriešanās ceļā uz geosociuma sistēma ietilpības (kapacitātes) robežām, gan pēc tam;

3)garīgais ir pašmērķis, jo ietver gan cilvēka dzīves mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu; gan Latvijas, arī citu nāciju, kopienu, civilizāciju, cilvēces rašanās un attīstības mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu; gan, iespējams, Zemes rašanās un attīstības mērķi, jēgu, misiju- uzdevumu Visumā (un arī Visuma rašanos- kāpēc notika Lielais Sprādziens, pēc tā viss noritējā tā, kā tas ir bijis, kāpēc ir tā, ka kaut kas ir, nevis nekā nav- pirmssprādziena stāvoklī?)

 

3.Pilnvērtīga attīstība(PA)- pakārtotie atslēgas vārdi

*Ilgtspējīga attīstība (IA)

Ļoti daudzveidīgas definīcijas, izpratnes, teorijas un atbilstoša rīcība, kā īstenojot cilvēka izstrādātas stratēģijas, programmas, plānus, kritērijus, tehnoloģijas, vadot procesus novērst savstarpēji saistītu ekoloģisko, sociālo un ekonomisko katastrofu, Zemes ekosistēmai atgriezties ietiepības robežās vienlaikus atrisinot lielās sociālās un tautsaimniecības (ekonomiskās) problēmas- pāriet no neIA uz noturīgu ilgtermiņa attīstību. Diemžēl tas nav izdevies. Autora izstrādātā PA mācība ir sava veida gan IA mācības versija, gan tās alternatīva, jo tajā nav paļāvība uz cilvēces spēju pašai pagriezt neIA uz IA.

*Neilgtspējīga attīstība (neIA)

IA pretējs process- pasaules (globālās) ekosistēmas attālināšanās no ietilpības (kapacitātes robežām), sociālo problēmu saasināšanās, tautsaimnieciskās (ekonomiskās) kārtības (modeļa) turpināšanās, kas grauj ekoloģisko un sociālo ilgi turpināties spēju.

*Ilgi un noturīgi turpināties spējīga attīstība (angl. Sustain able development)

Šis ir IA latviskais jēdziens (termins), kurā precīzāk iztulkota tā angliskā versija, kurā labāk ietverta tā būtība. Autors to lieto PA Zemes (globālā) un Latvijas mērogā, neietverot personības jomas.

*Pilnvērtīgas attīstības - ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības garīgais cēlonis (aspekts)

Skatīt aprakstu zem atslēgas vārda ,,Garīgums’’

* Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības nacionālā joma (aspekts)

Nacionālās jomas (aspekta) ieaušana pilnvērtīgā attīstībā: nacionālās specifikas (identitātes), rakstura iezīmju (mentalitātes), vērtību orientācijas izmantošana (integrēšana) pēcpostmodernajā sabiedrībā, tās attīstībā.

Latvijas, arī dažu citu zemju izdzīvošanas- ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības pamatmērķiem ir latviešu tautas izdzīvošana un attīstība. Nacionālas valsts pastāvēšanas mērķis ir nācijas izdzīvošana un attīstība.

Īpaši nozīmīgi tas ir arī tad, ja tautas vērtību orientācija atbilst IA principiem, kā tas lielā mērā ir ar latviešu garīgo satvaru.Pēc 2.pasaules kara straujš uzplaukums Japānā (precizitāte- elektronikas nozarē, uzņēmuma patriotisms un solidaritāte, racionalizācija, pieticība algās u.c.), Vācijā (akurātums, čaklums), Izraēlā (prasme pārvaldīt, piesaistīt naudu, plānot, ebreju solidaritāte, intelekts augstajai tehnoloģijai, patriotisms u.c.) un citas zemes. Latviešu tautai daudzas īpašības, kas ir ilgi un noturīgi spējīgas attīstības pamatprincipos: sava vieta (vietizjūta) un atbildība par to, atbildība par dabas resursu lietošanu, strādīgums, kultūras vērtību augsta dominante un galvenais- viedums. Tiesa, daudzas no šīm īpašībām, kas nosaka tautas garīgais satvars, daudziem cilvēkiem ir deformētas okupāciju un tirgus tautsaimniecības laikā, bet pēc Brīnuma vai Krīzes var atjaunoties kā Fēniks no pelniem.

Nacionālie konflikti var apdraudēt valsts un kopienu pastāvēšanu.

Visi šie faktori nosaka, kāpēc IA 3 tradicionālās jomas (aspekti): vide (ekoloģija, resursi), sociālais, ekonomiskais Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības jēdzienā (modelī) jāpapildina ar vienlīdz svarīgo, īpaši Latvijas apstākļos, nacionālo jomu (aspektu). Papildus, protams, to papildina jau augšminētais garīgais cēlonis (aspekts) centrā.

* Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības modelis (ar garīgumu centrā)

To raksturo modelis- zīmējums ikonā ,,Teorija- zīmējumi’’. Tradicionālā IA modeļa centrā ir dabas vide (ekoloģiskās katastrofas draudi), bet ar to savijas sociālā un tautsaimniecības (ekonomikas) jomas (aspekti). Ilgi un noturīgi turpināties spējīgas attīstības modelī centrā ir cēlonis- garīguma joma (aspekts), ap ko savijušies dabas vides, sociālā, ekonomiskā un nacionālā jomas (aspekti).

*Vide

Tradicionāli ar jēdzienu vide saprot dabas vidi vai visu ar dabas vides aizsardzību saistīto. Retāk ietver dabas ģeoloģiskos un kosmiskos procesus. Dažreiz plašāk to izprot kā saistītu ar ekonomisko un sociālo vidi, bet vēl īpašos gadījumos runā par sociālo vidi, pilsētvidi, iekštelpu, kultūrvidi, apkārtējo (apkārtnes izpratnē) vidi, pat cilvēka iekšējo vidi medicīniskā vai psiholoģiskā izpratnē. Autors jēdzienā ,,vide’’ ietver visu šeit pieminēto.

*Dabas vide

Autors jēdzienā ,,dabas vide’’ ietver Zemes dabu vai visu ar dabas vides aizsardzību saistīto

.*Ekosistēma

Vikipēdija:,,Ekosistēma ir biosfēras pamatvienība, kurā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite. To veido biocenoze (visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā) un biotops (ekosistēmas vide). Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi, ja biocenoze nav veidojusies dabiski, bet to ir veidojis cilvēks, to sauc par mākslīgo ekosistēmu. Biotopu veido abiotiskie un biotiskie komponenti.’

’Pasaules ekosistēmas atgriešanās ietilpības (kapacitātes) robežās ir IA pamatmērķis. PA tas ir pamatmērķis, ko sasniedzot tikai tad var īstenot garīgo virsmērķi- cita veida dzīves kvalitāti.

*Vides apziņa

Angliski jēdziena ,,vides apziņa'' tulkošanai lieto terminus ,,environmental awareness'', kas raksturo sapratni (bet nebūt tai var nesekot atbilstoša rīcība, un ..environmental behaviour’’, kas saista sapratni ar atbilstošu videi draudzīgu rīcību.PA nav iespējama bez vides apziņas otrās versijas izpratnē.

*Vides aizsardzība

LR Vides aizsardzības likuma 1.pants: ,,vides aizsardzība — pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai’’

Autora formulējums: ,,Pasākumu komplekss dabas vides aizsardzībai, izmaiņu novēršanā tajā, kas negatīvi ietekmē veselību, dzīves kvalitāti, tautsaimniecību, rada draudus cilvēkiem, kā arī dabas resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību.’’

*Dabassaimniecība

Tautsaimnieciskā dabas resursu (ūdens, notekūdens, derīgie izrakteņi, meži, atpūtas resursu, ainavas u.c) izmantošana un aizsardzība, šo resursu pārvaldība.

*Zaļie

Vides aizsardzības nevalstiskie aktīvisti.

*Ekoloģiskā katastrofa

Iznīcinoša apmēra vietēja, reģionāla vai Zemes mēroga daudzveidīgas straujas vides pārmaiņas, kuru rezultātā sabrūk Zemes ekosistēma, geosociuma sistēma, to vairs pirmskatastrofas līmenī nevar atjaunot, notiek cilvēces un dabas degradācija. Tā izraisa arī ekonomisko, sociālo un citas (drošības, veselības utt.) katastrofas.

*Sociālās problēmas

Cilvēku darbības rezultātā radušās problēmas sabiedrībā: nabadzība, nelīdztiesība, bezdarbs, noziedzība, neapmierinoša sabiedrības veselība, izglītība, dzīvesvide utml.

*Tautsaimniecība (ekonomika)

Vikipēdija:Ar jēdzienu tautsaimniecība (ekonomika) apzīmē sabiedrības aktivitātes, kas saistītas ar preču un pakalpojumu ražošanu, sadali, apmaiņu un patērēšanu

.Ar terminu ,,ekonomika’’ saprot arī sociālo zinātni par šo jomu.

*Materiālisms

Autors jēdzienā materiālisms ietver gan tā filozofisko izpratni- uzskatu, ka materiālā īstenība nosaka garīgo, piemēram, apziņu, ētiku utml., gan patērētāju sabiedrības dzīves jēgu, saturu- nemitīgas materiālās labklājības paaugstināšanu varas, slavas, baudas, labklājības- komforta u.c.tamlīdzīgu vajadzību apmierināšanai. Faktiski materiālisma, patērētāju sabiedrības jēdzieni tiek lietots tikai tad, lai apzīmētu situāciju, kad tas ir galvenais dzīvē arī pēc tam, kad sasniegta pilnvērtīgai attīstībai optimāla materiālā labklājība.

*Vietējās iniciatīvas grupas

Sociāli aktīvu cilvēku grupas pagastos, kuru darbībai nebūt var nebūt pamatā vides apziņa, bet kuri vēlas kopīgi veidot vietējo dzīvi, bet risinot sociālās un ekonomiskās problēmas automātiski vienlaikus uzlabo dabas vides situāciju (pēc IA abpusēja ieguvuma principa, angl. vin-vin).

*Civilizāciju maiņa

Vēsturē daudzkārt piedzīvots process pēc tam, kad civilizācija kļūst ilgi (turpmāk) turpināties nespējīga, kad pārsniegta attiecīgās zemes (teo)geosociuma sistēmas kapacitāte (nestspēja); civilizācija balstās uz  kādām kopējām pazīmēm, mūsējā- nemitīgu materiālo vajadzību pieaugumu un to apmierināšanu, neslēptu varas, slavas, baudas kāri. Mūsdienu civilizāciju veido eiropeskas izcelsmes sabiedrība un to citu rasu cilvēki visā pasaulei, kas augšminētajam pieslēgusies. Civilizāciju maiņa vai bojāeja pakļauta noteiktām likumsakarībām, to pazīmes ir zināmas un mūsu civilizācijai tās uzrāda ļoti kritisku stāvokli. Manuprāt, mūsu civilizācijas nomaiņa ar pēcpostmoderno (PA vai degradēto civilizāciju) ir neizbēgama.