VĒSTULE  TEV.

Tu gribi dzīvot. Zaļi. Gan, gan- abās izpratnēs. Tu meklē mērķi, jēgu, kam ticēt. Tad šī vēstule domāta Tev. Tu baidies no nākotnes. Tad šī vēstule domāta Tev.Tev ir izdzīvošanas problēmas ikdienā.Tad šī vēstule domāta Tev.

Tā nepalīdzēs Tev atrast darbu, pārvarēt savu vai mīļoto cilvēku slimību, atkarību utt. Bet tā ļaus Tev

-saprast, ka ,,gūt var dodot'': praktiskās lietas nereti sakārtojas tad, kad mainam ,,neredzamās''- vairs nedzīvojam  tikai savu problēmu pasaulītē, risinājums, kurš nav atrodams sistēmas iekšienē, ir ārpus tās, ir teikts, ka, kas gribēs savu dzīvību izglābt, to zaudēs, bet, kurš to atdos (dzīvi veltīs) par Mīlestību (dzīve nesavtībā), to iegūs;

-ieraudzīt ,,citām  acīm'', novērtēt to, kas Tev, Latvijai ir pašreiz iespējamo draudu priekšā;

-ja Tu meklē ko vairāk, varbūt pamatjautājums nav kuru ticību izvēlēties?

Tu nopūties. To ir grūti ievērot. Bet Tu vari. Bet daudzi nevarēs. Bet mums ir cerība, ka notiks ,,Kaut kas'', kas tāpat kā iepriekšējās atmodas laikā ar kādu ,,klikšķi''  mūs pārmainīs; tikai jābūt tam gataviem. 

Pašreiz šī mājaslapa vēl ir ,,mācība par dzīvi'', bet turpāk tā papildināsies, sevī iekļaus arī ,,Dzīves mācību'', kas ir dabiska ,,Pārmaiņu XXI gadsimtā/pilnvērtīgas attīstības'' mācības sastāvdaļa, jo ne zinātne/tehnoloģijas, ne attīstības plāni, programmas u.c., bet cilvēks, tā izmaiņas ir visa centrā.

Cilvēks nevar būt pilnīgi apmierināts ar dzīvi (laimīgs), pat ja ārēji tā it kā jūtas, ja nav sev saņēmis atbildes uz mūža pamatjautājumiem, izpratis savas dzīves jēgu, uzdevumu, bet tikai vienkārši ,,dzīvo nost''.

Dzīves jēga.

Mūža pamatjautājumi.

• Nonākt mūžīgajā (pēcnāves) dzīvē labā vietā: kristiešiem- pestīts, hinduistiem- pārdzimt augstākā līmenī vai, vislabāk- iziet no Pārdzimšanu Apļa utml.

Vai es esmu pestīts? Vai es esmu izgājis no Pārdzimšanu Apļa utml.?

• Izpildīt savu Misiju dot.

•  

  Pašpilnveidoties.

Ceļa pie Dieva meklētājus nereti aptur, vismaz rada mokošas pārdomas un var būt vilšanās milzīgā kristīgo konfesiju, brīvbaznīcu un citu reliģiju izvēle. 2 jautājumi: 

1)Kuru izvēlēties?

2)Vai vispār kāda reliģija ir pareiza? Vai tad vispār man kam pieslieties?

Nav mokoši jāizvēlas ,,pareizā’’ konfesija, reliģija- Dievs ir Mīlestība.

Izvēloties jebkuru konfesiju, jebkuru reliģiju Tev jāredz Mīlestība tās pamatos, un, ja tā turpmāk vadīs Tavu dzīvi, tad būs pamatā viss kārtībā. Bet- Tev jāierauga arī Mīlestības pamats citās reliģijās, kultūrās, cilvēkos. Nevar nepamanīt, ka grieķiski tulkotais ,,Kristus’’ vai ,,Mesija’’ ir Dieva Mīlestības- ,,Agapes’’ nesējs (aspekts). Kristus ir Mīlestība, Ceļš pie Dieva, Patiesība, Radītājs, Gaisma, Dzīvības avots, Atbrīvotājs mūžīgai dzīvei (glābējs), sargātājs, vadītājs …. Šādā izpratnē Kristus nav tikai kristiešu vai kādas šauras tās ,,vienīgi pareizi ticošas’’ konfesijas- bezgrēcīgas Patiesības pārstāves ,,īpašums’’. Mīlestība, Ceļš pie Dieva, Patiesība, Radītājs, Spēks*, Vara**, Gaisma***, Dzīvības avots, Atbrīvotājs (atbrīvošana) mūžīgai dzīvei, sargātājs, vadītājs ir visām reliģijām un Dievatziņām, bet dažādās izpratnēs. Kam taisnība? Citam tuvāk tai, citam vienkāršāks simboliskais skaidrojums. Bet Patiesība nav nevienam. Visaugstākā zināšanas ir zināt, ka Tu to nezini un līdz galam nemaz nevari izzināt. Bet Tev jāizzin tik, cik Tev (no)likts.

Cilvēkus vajag ,,evanģelizēt’’, taču pievērst ne tik daudz pašlaik maldu pilnai un grēkus nenožēlojušai Baznīcai, bet gan Mīlestībai, pievēršot caur to savai Misijai (došanai, pienesumam), savai pašpilnveidei Kristus visu šeit minēto aspektu izpratnei un šo zināšanu pārnesei citiem un dzīvesdarbībā. Bet jāatceras, ka Dievs ir arī pārradošs, ārdošs, iznīcinošs, likumdevējs un tiesnesis, izveidojis un uztur ,,soda sistēmu’’: karmas likumu, ,,ko sēsi, to pļausi’’, grēka sekas. Dieva loģika, ,,izpratne par slikto, taisnīgo’’ atšķiras no cilvēku izpratnes.   

Dzīves jēga. Atrast ceļu pie Dieva- labi. Pilnveidojis sevi: mācījies, bijis kultūras apritē, lasījis, ceļojis... Labi. 

Ko es būšu pēc Zemes dzīves atstājis? Labus bērnus, izveidotu skolu, jaunu zinātnisku atklājumu, piedalījies savas dzimtenes atbrīvošanā, izdarījis ko nozīmīgu priekš kāda(-iem) utt.? Vai es tikai grābis sev? Vai es tikai esmu rosījies- veidojis iznīcīgas smilšu pilis (skaistas smilšu ,,mandalas’’, ko pēc izveidošanas ,,ieber Daugavā’’, piemēram, bez pēdām kā ūdens tuksnesī izzūdošus projektus, uzņēmumus, organizācijas? Vai es esmu tikai bijis (eksistējis)?

Vai es sev varu pārliecinoši atbildēt uz dzīves pamatjautājumiem?

Dzīves jēga ir piepildīta, tad ja pārliecinoši varu atbildēt: esmu sev nodrošinājis vēlamo vietu mūžībā, būšu aiz sevis ko nozīmīgu atstājis.

Ja nevaru atbildēt to, ko vēlos, šaubos, jācenšas pašam ko mainīt savā dzīvē vai apkārtnē* un vienlaikus jāatdod sevi Dievvadībai: jāsavieno Palīga, Vadītāja pūles ar savējām.

Ja mana patiesā atbilde ir: es dzīvoju, kā vēlos tikai sev (baudai, komfortam, vaļaspriekiem, varai utt.), tad ar mani ir slikti.

Ja es nevēlos uzdot šos jautājumus, par to domāt, tad arī, iespējams, ar mani ir slikti.

*Domu (tēzi)- ,,mainīt apkārtni’’ var ļoti pārprast. Ir cilvēki, kas savā neveiksmīgā dzīvē vaino visus citus. Nē- sāc mainīties pats, un tad vai nu mainīsies apkārtējo attieksme vai tu nonāksi starp citiem cilvēkiem. Ir cilvēki, kas savā neveiksmīgā dzīvē vaino apstākļus, ko nevar ietekmēt. Lielākā daļa cilvēku plūst pa straumei, cenšas pielāgoties apstākļiem, daži- tos pārveidot. Attīstība notiek šo dažu dēļ. Viņiem var izdoties vai neizdoties, bet arī neveiksme parāda strupceļu vai kļūdas, un varbūt citi vairs neapmaldīsies. Ar to arī domāju- pārveidot apstākļus: būt attīstības dzinulim, pārmaiņu aģentam, ja tu sevī šo lomu atrodi.

Pārmaiņas/pilnvērtīga attīstība- saistība ar personīgo dzīvi?

Saistība abpusēja.

Lai būtu lielāka varbūtība pilnvērtīgai attīstībai, nevis degradācija, vajadzīga cik vien liela iespējams daudzu cilvēku iesaiste ar atbilstošu personīgo dzīvesdarbību.

Šī iesaiste vajadzīga Tev, lai gūtu patiesu, dziļāku apmierinājumu ar dzīvi, tās jēgu; šie nesavtīgie ,,mīlestības darbi'' un domas, pat personības pārveide jo nozīmīgka ir Tavam turpinājumam pēc šīs dzīves: caur bērnu bērniem, caur darbiem, rakstiem, Zemes daļu, Tevi kā piemēru atmiņās, ietekmi uz cilvēku dzīvēm un nezūdošajam Tevī... pēc tam. 

Iesaiste dzīvesdarbībā.

Pētījumi ES parādījuši, ka pamatā cilvēka ekoloģisko pēdu (ietekmi uz vidi un citu cilvēku tiesībām uz to) nav tik daudz atkarīgi no vides apziņas, cik ienākumiem. Cik daudz kristiešu seko tai atbildībai ar savu darbību pret tuvāko (mūsdienās- jebkuru uz Zemes) un dabu, kas uzlikta Bībelē? Pārliecība un ticība (it kā) viena, rīcība- cita. Degradācijas novēršana iespējama tikai tad, ja pārliecība/ticība sakrīt ar darbiem un vārdiem.

Dzīvesdarbības princips.

Kopā ar garīguma principu tas ir pilnvērtīgas attīstības pamatnosacījums: ,,Dzīvo kā tici!''. Kāpēc tas tā, par to tekstā pie paradigmatiskajiem principiem.

Ko ietver Tava dzīvesdarbība?

1)Domas un vārdi

2)Mājoklis, patēriņš

3)Dzīvesveids 

4)Ieradumi

5)Sabiedriskā darbība

Bet ja nu Atmoda nav Dieva plānā?

Ja nu nu Tevi aizrauj šeit izklāstītās idejas, Tu iesaisties Atmodas veicināšanā. Bet notiek pavisam kas cits? Vai tad viss būs bijis lieks? Nē! Mēs būsim īstenojuši savu Mīlestību- Agapi uz savu tuvāko, kurš ir tas, ko mēs varam ar savu izvēli ietekmēt un kas vienotajā (globalizētajā) pasaulē ir ikviens cilvēks uz mūsu planētas, un Mīlestību uz Zemi, tās dabu, par kuras atbildīgiem pārvaldniekiem Dievs mūs ir iecēlis, bet ko apsaimniekošanas vietā mēs negausīgi izlaupām un izpostām, izniekojam. Ne fiziskajai izdzīvošanai izglābtie cilvēki vai daba ir galvenais, bet mūsu Mīlestība to darot. Tādēl centieni tuvināt Atmodu nekad nevar būt ,,garām''- nevajadzīga.  Mīlestība ugunī nedeg, un tā būs mūsu būtība (identitāte) mūžīgi. Pat ja Brīnuma nebūs un Krīzei sekos degradācija, Mīlestība ir indivīda biļete uz mūžību- tādu, kādu sirds dziļumos nojauš un vēlas daudzi. Mīlestības darbi tās darītājam nekad nebūs velti neatkarīgi no tā, kas notiek ar pasauli. Tā ir ilgi turpināties iespēja Tev.